Jābūt ar dzelžainu stāju un jāapzinās, ka neviens cits mūsu vietā neko nedarīs

Jūsu vadītā Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar gana ambiciozu ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Ko tas nozīmē Latvijas iedzīvotājiem?

Šādas stratēģijas sagatavošana ir bijis mans būtisks uzstādījums kopš stāšanās ministra amatā. Šobrīd ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem esam izstrādājuši plānu, kas uzskatāmi iezīmē Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvu. Mums ir visi priekšnosacījumi, lai mēs kā valsts virzītos uz priekšu vismaz desmit reižu ātrāk nekā līdz šim. Mums ir jāizpilda savi mājasdarbi, ievērojami jāsamazina birokrātija, daudz nopietnāk jāattiecas pret cilvēkkapitāla izaugsmi un investīciju piesaisti, lai jau pārskatāmā nākotnē mēs ar lepnumu varētu dzīvot Latvijā kā pārtikušā valstī ar augstu konkurētspēju. Tādā valstī, kur strādājošie, īpaši skolotāji un mediķi, saņem savai izglītībai un prasmēm atbilstošu atalgojumu, pensionāri saņem cienījamas pensijas un ģimenes ar bērniem, kā arī sociāli mazaizsargātie ikdienā jūt nepieciešamo valsts atbalsta plecu.

Runājot par konkurētspēju, ko jūsu minētā ekonomikas izaugsmes stratēģija nozīmē Latvijas pozīcijām Eiropas Savienībā?

Esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, līdz ar to esam pie visas Eiropas ekonomikas un izaugsmes lēmumu pieņemšanas galda, un – jo spēcīgākas ir mūsu nacionālās pozīcijas, jo spēcīgāki mēs esam visā Eiropā. Līdz ar to šai stratēģijai ir liela nozīme. Te gan ir svarīgi ņemt vērā, ka mums pašiem ir jāprot pilnvērtīgi izmantot savas, kā Eiropas Savienības dalībvalsts iespējas. Mums ir jābūt ar dzelžainu stāju un jāapzinās, ka neviens cits nenāks un mūsu vietā neko nedarīs.

Uz kādu rezultātu mēs kā valsts virzāmies ar jauno stratēģiju?

Ekonomikas izaugsmes stratēģijā kā galveno sasniedzamo rezultātu esam noteikuši nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu. Ar mērķi līdz 2035. gadam panākt Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu 83 miljardu eiro apmērā. To mēs varam sasniegt, ievērojami veicinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti, lai no 60 % no ES vidējā rādītāja 2023. gadā augtu līdz ES vidējam līmenim 2035. gadā.

Kas mums kā valstij jāpaveic, lai sasniegtu šos mērķus?

Mums kā valstij ir jābūt ievērojami efektīvākiem un produktīvākiem. Nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus vismaz 900 tūkstošus nodarbināto gadā, kā arī jāsasniedz eksporta īpatsvara pieaugums vismaz līdz 80 % no IKP. Ikgadējo privāto investīciju apjomam jābūt vismaz 25% apmērā no IKP. Ir ievērojami jākāpina produktivitāte, tad ekonomikas izaugsme nākamo desmit gadu laikā sekmēs vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu vismaz līdz 3200 eiro. Atbilstoši jaunajai stratēģijai iekšzemes kopprodukta pieaugumu vidējā termiņā paredzam 4–5% apmērā ik gadu ar nosacījumu, ka inflācija ir stabila 2% robežās.

Šie ir uzskatāmi par valdības uzdevumiem, vai šeit ir nepieciešama arī sabiedrības iesaiste?

Sabiedrības iesaistei ir fundamentāla nozīme. Mēs ar saviem ikdienas lēmumiem un rīcību veidojam šo valsti par tādu, kurā paši dzīvojam. Tāpēc es aicinu ikvienu ar visaugstāko nopietnību attiekties tieši pret vēlēšanām, jo šis lēmums, kuram ir ļoti liela un valstiska nozīme, ir tikai un vienīgi sabiedrības rokās. Ikviena pilsoņa pienākums ir piedalīties vēlēšanās – šobrīd Eiropas Parlamenta. Lai kāda būtu katra izvēle, tas nozīmē, ka ar savu balsi esi piedalījies visas Eiropas nākotnes noteikšanā. Tiem cilvēkiem, kurus Latvijas iedzīvotāji 8. jūnijā ievēlēs, mūsu valsts būs jāpārstāv tuvākos piecus gadus visas Eiropas līmenī, un tas ir ļoti svarīgi. Es zinu, ka ZZS dodas uz šīm vēlēšanām ar tiešām spēcīgu piedāvājumu un saraksta līderi Hariju Rokpelni, kuram mēs pārliecinoši varam uzticēt Latvijai būtisku lēmumu pieņemšanu.

Ko vēl mēs varam darīt, lai virzītos uz priekšu straujāk?

Mēs paši – visi Latvijas iedzīvotāji - esam tie, no kuriem atkarīgs tas, cik lēni vai tieši otrādi – strauji mēs virzāmies uz priekšu. Es kā ekonomikas ministrs redzu, ka mēs varam panākt, lai mūsu kaimiņvalstis uz Latvijas izaugsmes rādītājiem un iedzīvotāju labklājību skatās ar skaudību. Taču, lai tas notiktu, mums ir jāapzinās Latvijas milzīgais potenciāls visas Eiropas mērogā un pašiem jācīnās par savu valsti un to, lai mēs sasniegtu un pat pārsniegtu stratēģiski izvirzītos mērķus.

Jūs pieminējāt EP, ko Latvijas izaugsmei var dot EP deputātu darbs?

Diemžēl šobrīd, visticamāk, tikai retais varētu nosaukt, ko 20 gadu laikā Latvijas labā ir izdarījis kāds mūsu valsts pārstāvis EP vai panācis EK. Tā tas nedrīkst būt. Ja Latvijas ievēlēti deputāti ir EP, tad ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jābūt skaidrībai, ko viņš vai viņa tur dara un kāds valstij no tā ir labums. Fondu sadale un citi visai Eiropas ekonomikai būtiski jautājumi ir EP deputātu dienas kārtības sastāvdaļa, tur Latviju pārstāvošo EP deputātu darbam ir vislielākā nozīme. Mēs nevaram gaidīt, ka citu dalībvalstu ievēlētie deputāti nāks un aizstāvēs Latvijas intereses, tas ir jādara mūsu deputātiem, tāpēc mēs par viņiem balsojam un tāpēc mēs kā tauta viņiem uzticam atbildību par mūsu valstij nozīmīgiem lēmumiem. Es ļoti ceru, ka ikviens, kurš šobrīd kandidē, apzinās, ka pret darbu EP ir jāattiecas ārkārtīgi nopietni.

Kāds ir jūsu uzstādījums, piekrītot EK komisāra kandidāta nominācijai?

Es personīgi pret darbu vienmēr esmu attiecies un arī turpināšu attiekties ar visaugstāko atbildības sajūtu, jo zinu, ka brīdī, kad apstāšos, kāds mans kolēģis Igaunijā, Lietuvā, Polijā vai jebkur citur Eiropā to izmantos, lai virzītos uz priekšu atbilstoši savas valsts interesēm. Latvijas pārstāvjiem Eiropā nav tiesību apstāties ne mirkli. Ikdienā, iespējams, mēs par to neaizdomājamies, bet patiesībā par jebkuru Latvijai kā ES dalībvalstij būtisku jautājumu mūsu valsts pārstāvjiem EP būtu jācīnās dienu un nakti. Ar tādu pārliecību ZZS piedalās šajās EP vēlēšanās, un ar tādu pārliecību arī es esmu pieņēmis izaicinājumu būt par Eiropas Komisijas komisāra kandidātu.

Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā Zaļo un Zemnieku savienība.