Eiropas sniegtās iespējas jāizmanto efektīvāk
Valdis Dombrovskis par nākamajā sasaukumā darāmajiem darbiem, aizsardzības stiprināšanu un Latvijas iespējām.
Kādi ir pirmie svarīgākie darbi, pie kuriem nāksies ķerties nākamajā mandātā?
Divas prioritātes – drošība, tajā skaitā militārās industrijas stiprināšana, un Eiropas konkurētspēja, kur jārisina strukturāli izaicinājumi.
Lai stiprinātu Eiropas Savienības (ES) drošību, mērķtiecīgāk jārisina aizsardzības jautājumi, militārās rūpniecības attīstība un jāstiprina austrumu robeža. Jāattīsta arī ES ekonomiskā drošība, novēršot riskus, ko rada nedraudzīgu valstu uzņēmumu investīcijas Eiropā, stratēģisku uzņēmumu un aktīvu nonākšana agresīvu valstu kontrolē, un jāstiprina enerģētiskā drošība, piegādes ķēžu diversifikācija un noturība, mācoties no tā, ar ko beidzās Latvijas atkarība no Krievijas gāzes.
Reģioni, kas atrodas Krievijas vai Baltkrievijas pierobežā, būtībā “sargā” ES ārējo robežu. Ja sabiedrības un teritoriālo noturību uzskatām par drošības sastāvdaļu, tad ir svarīgi, lai šie reģioni attīstītos un cilvēki vēlētos tajos dzīvot, strādāt un audzināt bērnus. Šim mērķim, iespējams, būtu vajadzīga specifiska ES programma.
Ekonomikas jomā gan Latvija, gan ES saskaras ar nopietniem strukturāliem izaicinājumiem – relatīvi zems produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, zemas investīcijas inovācijās un liels birokrātijas slogs. Lai sekmīgi risinātu šos jautājumus, būs nepieciešams gan apjomīgs finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā, gan strukturālās reformas. Viens no lielākajiem izaicinājumiem – pietiekama finansējuma saglabāšana Latvijai, jo ES fondi ir viens no svarīgākajiem Latvijas izaugsmes un investīciju dzinējiem.
Uz cik lielu ES finansējumu var cerēt Latvija?
Kopumā ES finansējums Latvijai, ieskaitot lauksaimniecības politiku, 2021.–2027. gada ES daudzgadu budžetā ir desmit miljardi eiro. Būtiski tos pilnībā apgūt un arī nākamajā ES daudzgadu budžetā panākt Latvijai pienācīgu finansējuma apjomu, tajā skaitā kohēzijas politikai, Rail Baltica pabeigšanai, ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai, lauku teritoriju attīstībai. ES fondu pieejamība un mazāka birokrātija un slogs uzņēmējiem piekļuvei šim finansējumam palīdzēs veicināt uzņēmējdarbības izaugsmei labvēlīgu vidi. Gan ES, gan Latvijas līmenī nepieciešams steidzami strādāt pie administratīvā sloga samazināšanas, kas šobrīd ir viena no lielākajām problēmām, ar kuru saskaras ES uzņēmēji kopumā.
Krievijas iebrukums Ukrainā spiež Eiropu aktīvi rīkoties, lai palīdzētu ukraiņiem un vienlaikus arī būtiski pastiprinātu savu aizsardzību. Ko Eiropas Savienība var šajā jomā darīt?
Vispirms būtiski nodrošināt Ukrainas uzvaru un starptautisko partneru atbalstu šim mērķim. Jau no kara pirmajām dienām aktīvi esmu darbojies šajā virzienā, un kopumā 2022. gadā tika nodrošināts ES finanšu atbalsts Ukrainas budžeta vajadzībām 7,2 miljardu eiro apmērā, 2023. gadā – 18 miljardu eiro, un no 2024. līdz 2027. gadam Ukrainas finanšu vajadzībām un atjaunošanai paredzēti 50 miljardi eiro. Būtisks ir arī ASV nesen pieņemtais finansiālais un militārais atbalsts Ukrainai 61 miljarda dolāru apmērā. Šis lēmums nenāca viegli, un ieguldījumu tā pieņemšanā deva arī Eiropas Savienība, cenšoties pārliecināt ASV politiķus. Arī es pats vizītes laikā Vašingtonā aktīvi lobēju šā lēmuma pieņemšanu, tiekoties ar virkni Republikāņu partijas pārstāvju.
ES ir izstrādājusi četru gadu programmu Ukrainas atbalstam un atjaunošanai, būtiski, lai šādas atbalsta programmas ir arī citiem starptautiskajiem partneriem. Pašreiz no Eiropas Komisijas (EK) puses esam izvirzījuši priekšlikumu, kā Ukrainas atbalstam lietot peļņu no iesaldēto Krievijas valsts aktīvu izmantošanas, kā arī turpinās darbs pie tā, kā šos aktīvus izmantot kopumā.
Ja runājam par Eiropas drošību, tā, nepārprotami, ir prioritāte. Investīcijas tiek plānotas gan nacionāli (Latvija ir iecerējusi novirzīt aizsardzībai 3 procentus no IKP līdz 2027. gadam, šobrīd tie ir 2,4 procenti), gan arī aizsardzības industrijai tiek mobilizēts finansējums ES līmenī, pirmo reizi īpašu uzmanību pievēršot valstīm, kas atrodas uz ārējās ES robežas.
Lai panāktu Ukrainas uzvaru, viens no mehānismiem ir pret Krieviju vērstās sankcijas. Kā panākt, lai tās būtu efektīvas?
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā EK ir nākusi klajā ar bezprecedenta ekonomiskām un tirdzniecības sankcijām pret Krieviju. To mērķis ir pēc iespējas vājināt Krievijas ekonomiku un ierobežot tās spēju turpināt karu, vājinot militārās industrijas bāzi. Taču ir nepieciešams nodrošināt, lai šīs sankcijas ir efektīvas, – šeit būtisku lomu spēlē sankciju izstrādāšanas koordinācija ar līdzīgi domājošām valstīm un notiek neatlaidīgs skaidrojošais darbs ar trešajām valstīm, lai pārliecinātu nepieļaut šo sankciju apiešanu. EK neatlaidīgi strādā pie esošo sankciju efektivitātes uzlabošanas un jaunu sankciju izstrādes, balstoties uz analīzi par Krievijas importa atkarībām, dalībvalstu priekšlikumiem, Ukrainas un līdzīgi domājošo valstu ierosinājumiem. Tiek pastiprināti pasākumi pret valstīm un uzņēmumiem, kas piedalās sankciju apiešanā. Pēc mana ierosinājuma ir noteikti ļoti augsti importa tarifi Krievijas un Baltkrievijas graudiem un virknei citu lauksaimniecības produktu, praksē padarot to eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu.
Kāds varētu būt Latvijas ieguldījums Eiropas kopējo aizsardzības spēju stiprināšanā?
Būtiski ir tas, lai Latvija aktīvi izmantotu ES sniegtās iespējas, lai attīstītu aizsardzības industriju tepat uz vietas un iesaistītos starptautiskajās piegādes ķēdēs. Latvijā šobrīd jau ir izveidota Valsts aizsardzības korporācija, un tai ir jāveido aktīva sadarbība ar privāto sektoru, jo finansējums šai nozarei tuvākajos gados tikai pieaugs. Tas ir svarīgi vēl jo vairāk tāpēc, ka ES aizsardzības industrijas stratēģijas programmas priekšlikums paredz, ka viens no faktoriem finansējuma piešķiršanai ir apdraudētāko ES dalībvalstu noturības stiprināšana, proti, runa ir par dalībvalstīm, kurām ir visaugstākais risks, ka pret tām varētu tikt vērsts konvencionāls militārais uzbrukums. Un tās ir Krievijas kaimiņvalstis. Tātad, pirmkārt, būtu jāpanāk, lai šis priekšlikums tiktu nostiprināts likuma gala redakcijā, – un par to būs jālemj jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam.
Otrkārt, mūsu uzņēmumiem jāsāk stratēģiski analizēt, kuros projektos tie ir gatavi iesaistīties. Ir arī kāda pozitīva ziņa – nesen Latvijas un citu četru valstu kopīgajam munīcijas ražošanas projektam no ES budžeta ir piešķirts 41 miljons eiro. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas tikusi pie šī finansējuma.
Kā jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos attīstās Eiropas tirdzniecības sakari?
ES arvien ir pasaules lielākais tirdzniecības bloks un investīciju avots, un manas darbības laikā pieņemti vairāki jauni ES tirdzniecības instrumenti, kuru mērķis ir aizsargāt ES valstis vai uzņēmumus netaisnīgas konkurences vai spiediena gadījumā. Attiecībās ar Ķīnu esmu vienmēr uzsvēris Krievijas brutālā kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz ES un Ķīnas ekonomisko sadarbību, aicinot Ķīnu atturēties no militārās palīdzības sniegšanas agresoram. Vienmēr esmu iestājies par ciešu sadarbību starp Eiropas Savienību un ASV, nodibinot ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi, kurā tiek veidota sadarbība ne tikai tirdzniecības jautājumos, bet arī par to, kā demokrātiskai pasaulei nostiprināt savu līderību augstajās tehnoloģijās. Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos esmu strādājis, lai paplašinātu ES tirdzniecības līgumu tīklu (šobrīd ir 74 brīvās tirdzniecības līgumi), kas sniedz labvēlīgākus priekšnoteikumus mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jaunu noieta tirgu iekarošanai.
Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība.
