Rinkēvičs par Ukrainas konfliktu: "Arvien vairāk sāk likties, ka nebūs tā, kā cerēts"
Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (V) pagaidām nav plašas informācijas par jauno iniciatīvu Ukrainas krīzes izbeigšanai. Viņš norāda, ka kopējais noskaņojums saistībā ar šo konfliktu patlaban nav labs, tomēr iesāktās sarunas starp Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas valstu līderiem vēl turpināsies.
Ministrs sarunā nebija sevišķi optimistisks un minēja, ka arvien vairāk sāk likties, ka sarunu rezultāts nebūs tāds, kā cerēts. Situācija varētu tapt skaidrāka tuvāko nedēļu laikā, viņš norādīja. Ja tā attīstīsies uz slikto pusi, Eiropas Savienība (ES) varētu lemt par jaunu personu iekļaušanu tā sauktajā "melnajā sarakstā", kā arī lemt par iespējamu jaunu ierobežojošu ekonomisku pasākumu veikšanu, piebilda ministrs.
Rinkēvičs šodien piedalījās Minhenes drošības konferencē, kurā cita starpā tika pārrunāti Ukrainas un Krievijas konflikta jautājumi. Ministrs kopējo noskaņojumu pasākumā raksturoja kā spraigu.
"Es ceru, ka Krievija ne tikai parakstīs dokumentus, bet arī tos pildīs," aģentūrai LETA teica ministrs. "Ir jādara viss iespējamais, lai novērstu sliktāko variantu, jo tas neapšaubāmi tiešā veidā ietekmēs Baltijas un visas Eiropas Savienības drošību. Alternatīvas ir ļoti sliktas. Noskaņojums patlaban nav neko labs," uzsvēra ministrs.
Viņš arī atgādināja, ka pirmdien, 9.februārī, Beļģijas galvaspilsētā Briselē notiks Ārlietu padomes sanāksmē, kurā paredzēts runāt par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Līdz tam ministrs cer saņemt plašāku informāciju no ES partneriem par notikušajām sarunām starp Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas valstu līderiem.
"Sarunas nav beigušās, rīt tās turpināsies telefoniski, tāpēc pašlaik pārāk daudz detaļu mūsu rīcībā nav," teica Rinkēvičs, piebilstot, ka pamatā iniciatīva balstās uz Minskas vienošanās izpildi.
Vācijas kanclere Angela Merkele ir atzīmējusi, ka Rietumiem jāturpina uz Maskavu izdarīt ekonomisko spiedienu un ieroči nav risinājums, bet ASV sākusi apsvērt iespēju apgādāt Ukrainu ar ieročiem. Rinkēvičs, vaicāts, kāda ir Latvijas nostāja šajā jautājumā, norādīja, ka Latvijai nav iespēju piegādāt Ukrainai ieročus. "Mēs neesam tie, kas kaut ko tādu var darīt. Eiropas Savienībai arī šādu mehānismu nav, tāpēc diskusija par šo Eiropas Savienības līmenī nebūs," uzsvēra ministrs.
Viņš gan neizslēdza iespēju, ka atsevišķas valstis "šādas darbības" varētu veikt, ja sarunas par jauno iniciatīvu Ukrainas krīzes izbeigšanai beigsies ar negatīvu rezultātu. "Un nedomāju, ka viņas par šādu stratēģijas maiņu varētu nosodīt," pauda Rinkēvičs.
Jau ziņots, ka Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Merkele ceturtdien Kijevā tikās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš pēcāk paziņoja, ka sarunas devušas cerību uz pamieru. Sarunās atbalstu guvusi jauna iniciatīva Ukrainas krīzes izbeigšanai, par kuru plašāki komentāri pagaidām gan netiek sniegti.
Nākamajā dienā Olands un Merkele jau atradās uz Maskavā, kur ar iniciatīvu iepazīstināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
"Nav skaidrs, vai [sarunas] būs veiksmīgas, taču, manuprāt, tās ir tā vērtas, lai riskētu," sestdien - dienu pēc vizītes Maskavā - savā uzrunā Minhenes drošības konferencē paziņoja Merkele, komentējot tikšanos ar Krievijas prezidentu.
Vienlaikus kanclere atkārtoti apsūdzēja Krieviju starptautisko tiesību pārkāpšanā, brīdinot, ka tiem, "kas vēlas būt starptautiskās sabiedrības locekļi, jāpieņem starptautiskās sabiedrības vērtības".
Tajā pašā laikā viņa atkārtoti arī uzsvēra, ka Rietumiem jāturpina uz Maskavu izdarīt ekonomisko spiedienu, nevis jāsāk apbruņot Ukrainu.
"Esmu pārliecināta, ka šis konflikts netiks atrisināts ar militāriem līdzekļiem (..), Mēs esam pārliecināti, ka mūsu spēks ir ekonomiskajā spiedienā. Ieroču daudzums reģionā ir liels, un tas nav novedis pie situācijas, kurā es saskatītu kādu risinājumu," sacīja Merkele.
Tomēr viņa piebilda, ka savu politiku koordinējot ar ASV, kas sākušas apsvērt Ukrainas apgādāšanu ar ieročiem.
Tikmēr Olands sestdien norādījis, ka Berlīnes un Parīzes pašreizējā miera iniciatīva esot "viena no pēdējām iespējām" panākt karadarbības apturēšanu Ukrainas austrumos.
"Domāju, šī ir viena no pēdējām iespējām (..). Ja mums neizdosies panākt ilgtspējīgu miera vienošanos, mēs ļoti labi zinām scenāriju. Tam ir vārds, to sauc par karu," apmeklējot Tilli Francijas dienvidos, sacīja prezidents.
Savukārt Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs agrā sestdienas rītā informēja, ka svētdien, 8.februārī, gaidāma telefona saruna starp Merkeli, Olandu, Putinu un Porošenko.
"Turpinās darbs iespējamā kopīgā dokumenta sagatavošanai par Minskas vienošanās īstenošanu," norādīja Putina pārstāvis, piebilstot, ka plānā tikšot iekļauti gan Krievijas līdera, gan Ukrainas prezidenta Porošenko priekšlikumi. "Darbs turpināsies. Tā sākotnējie rezultāti tiks pārskatīti telefonsarunā svētdien," starp Merkeli, Olandu, Putinu un Porošenko.
LETA, Foto: Ieva Čīka/LETA
