Vēstnieks Vešņakovs slavē Rinkēviča vizīti Maskavā

Krievijas vēstnieks žurnālistiem šodien skaidroja, ka minēto starptautisko partneru savstarpējās attiecības izdzīvo "nevienkāršus laikus", tomēr Vešņakovs cer, ka kopīgiem spēkiem, izmantojot diplomātiskas metodes, izdosies panākt konfliktsituācijas Ukrainā atrisinājumu, kā arī attiecību normalizēšanos.

Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem attiecību veidošanā Vešņakovs min Latviju. Latvijas prezidentūra ES Padomē varot atvērt noteiktu iespēju logus, tādējādi noslēdzot "melno svītru" savstarpējās attiecībās. "Latvija varētu kļūt par tiltu partnerattiecību veidošanai starp Krieviju un ES," neizslēdz Vešņakovs, piebilstot, ka tas varētu pozitīvi atsaukties arī uz abu valstu divpusējām attiecībām.

Kā vienu no attiecību uzturēšanas pozitīvajiem punktiem Vešņakovs nosauca ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) vizīti Maskavā, kuras laikā abas puses esot izrunājušas problēmjautājumus. Tikšanās laikā neesot slēptas problēmas, bet tās tika apspriestas skaidri, "kā kaimiņiem".

Tāpat Vešņakovs norādījis, ka Krievijas un Latvijas ekonomiskās attiecības joprojām ir augstā līmenī, uzsverot, ka, neskatoties uz ieviestajām sankcijām un politiskajām kaislībām, apgrozījums starp abām valstīm neesot samazinājies, bet, tieši pretēji, esot kāpis par 18,2%, sasniedzot 13,2 miljardus dolāru pagājušajā gadā. Vēstnieks uzsvēra, ka šāda summa esot lielāka, nekā Lietuvas un Igaunijas kopējais apgrozījums ar Krieviju. Tomēr šī gada rādītāji ir atkarīgi no dažādiem apstākļiem, tostarp "iespēju loga" izmantošanas, skaidroja vēstnieks. Krievija vēlas, lai šis "iespēju logs" tiktu izmantots, piebilda Vešņakovs.

Runājot par vīzu skaitu, kas izsniegtas Latvijā, Vešņakovs norādījis, ka 2013.gadā vēstniecība esot noformējusi 76 500 vīzas, bet pērn - par tūkstoti mazāk. Liels ir arī to Latvijas skolu, citu izglītības iestāžu un skolēnu skaits, kas vēlējušies apmeklēt Krieviju. Pērn vēstniecība noformējusi 1500 šiem mērķiem paredzētas vīzas. Krities ir Krievijas tūristu skaits Latvijā, un paredzams, ka tas samazināsies arī šogad. Vešņakovs skaidroja, ka par iemeslu tam kalpo gan valūtu kursu svārstības, gan arī lielu starptautisko festivālu aiziešana no Jūrmalas.

Tāpat, neskatoties uz "Briseles līniju", kas atvēsināja attiecības starp Krieviju un ES, ES joprojām esot viens no lielākajiem tirdzniecības partneriem. Sankciju dēļ no kopējā abu pušu apgrozījuma tika zaudēti 9,3%, tomēr kopējais apgrozījums esot sastādījis 377 miljardus dolāru, sacīja vēstnieks.