Kariņš aizvadījis pēdējo Ministru kabineta sēdi ārlietu ministra amatā
Pēdējo Ministru kabineta sēdi ārlietu ministra amatā aizvadījis politiķis Krišjānis Kariņš, kurš par demisiju paziņoja 28. martā - neilgi pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu tā saucamajos "Kariņa speciālajos avioreisos".
"Esmu gandarīts par kopīgi paveikto, aizstāvot Latvijas intereses, rūpējoties par mūsu drošību un labklājību, kā arī par atbalstu ukraiņu tautai cīņā par brīvību un Eiropas vērtībām!" mikroblogošanas vietnē "X" vēsta politiķis.
Šodien pēdējā Ministru kabineta sēde ārlietu ministra amatā. Esmu gandarīts par kopīgi paveikto, aizstāvot Latvijas intereses, rūpējoties par mūsu drošību un labklājību, kā arī par atbalstu ukraiņu tautai cīņā par brīvību un Eiropas vērtībām.
— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) April 9, 2024
Paldies! 🇱🇻🇱🇻🇱🇻 pic.twitter.com/CZne9IMAgo
Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) par lēmumu atkāpties no ārlietu ministra amata paziņoja 28. martā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV). Tomēr ziņas par politiķa iespējamo demisiju publiskajā telpā izskanēja jau krietni ātrāk, pēc tam, kad vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls bija skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem.
"Uzskatu, ka Krišjānis Kariņš ārlietu ministra postenī ir strādājis godprātīgi, ir ļoti labi pārstāvējis Latvijas intereses gan Eiropas Savienībā, gan NATO," pēc politiķa paziņojuma par demisiju vēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa.
Jau ziņots, ka no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro. Aizvadītajā nedēļā Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.
Kariņš ir ievēlēts 14.Saeimā, līdz ar to politiķim tagad būtu tiesības atjaunot Saeimas deputāta mandātu, ja viņš tā izlemtu. Pirms ārlietu ministra amata ieņemšanas Kariņš Ministru prezidenta amatā vadīja divas valdības pēc kārtas. Iepriekšējā 13.Saeimā politiķis pēc apstiprināšanas premjera amatā nostrādāja visu parlamenta sasaukuma laiku. Savukārt Kariņa otrā valdība 14.Saeimā nostrādāja nepilnu gadu, viņam atkāpjoties no amata pēc neizdošanās izveidot plašāku koalīciju.Politiķis bijis "Vienotības" priekšteces - partijas "Jaunais laiks" - dibinātājs. Kariņš savulaik ieņēmis Saeimas deputāta, ekonomikas ministra un Eiropas Parlamenta (EP) deputāta amatu. Politiķis pašlaik no "Jaunās vienotības" saraksta kandidē jūnija sākumā gaidāmajās EP vēlēšanās.