Kariņš nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata
Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.
Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.
No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro. Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.
Kariņš apskata NATO munīcijas ražotni Zemgales mežos
Latvijas Ministru prezidenta pirmā reakcija, izkāpjot no mašīnas netālu no SIA «Vairog EU» ballistiskās laboratorijas, bija joks par to, ka ...
Kariņš ir ievēlēts 14.Saeimā, līdz ar to politiķim tagad būtu tiesības atjaunot Saeimas deputāta mandātu, ja viņš tā izlemtu. Pirms ārlietu ministra amata ieņemšanas Kariņš Ministru prezidenta amatā vadīja divas valdības pēc kārtas. Iepriekšējā 13.Saeimā politiķis pēc apstiprināšanas premjera amatā nostrādāja visu parlamenta sasaukuma laiku. Savukārt Kariņa otrā valdība 14.Saeimā nostrādāja nepilnu gadu, viņam atkāpjoties no amata pēc neizdošanās izveidot plašāku koalīciju.Politiķis bijis "Vienotības" priekšteces - partijas "Jaunais laiks" - dibinātājs. Kariņš savulaik ieņēmis Saeimas deputāta, ekonomikas ministra un Eiropas Parlamenta (EP) deputāta amatu. Politiķis pašlaik no "Jaunās vienotības" saraksta kandidē jūnija sākumā gaidāmajās EP vēlēšanās.
Ģenerālprokuratūra kriminālprocesu saistībā ar privātajiem avioreisiem nodevusi izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus. Reizē secināts, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.
Siliņa: Kariņš rīkojies kā kārtīgs Rietumu politiķis
Atkāpjoties no ārlietu ministra amata, Krišjānis Kariņš rīkojies kā kārtīgs Rietumu politiķis, ceturtdien pēc sarunas ar politiķi paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa. Viņa norādīja, ka Kariņš pats nolēmis demisionēt. Premjerministre uzsver, ka Kariņš esot rīkojies kā kārtīgs Rietumu politiķis, lai noņemtu jebkādu šaubu ēnu pašreizējā situācijā un ļautu notikt visām izmeklēšanas procedūrām lidojumu lietā. "Uzskatu, ka Krišjānis Kariņš ārlietu ministra postenī ir strādājis godprātīgi, ir ļoti labi pārstāvējis Latvijas intereses gan Eiropas Savienībā, gan NATO," akcentēja valdības vadītāja.
Kariņš atkāpies, lai izveidojusies situācija neietekmētu valdības darbu, skaidroja Ministru prezidente, norādot, ka ārlietu ministrs par šādu soli izšķīries pēc Ģenerālprokuratūras pagājušās nedēļas lēmuma par kriminālprocesa ierosināšanu lidojumu lietā.
Premjerministre līdzīgi kā Kariņš norādīja, ka 11. aprīlī Saeima varētu lemt par jaunā ārlietu ministra kandidāta apstiprināšanu. Siliņai, pēc pašas teiktā, vēl nav padomā ārlietu ministra amata kandidāts. Neoficiālā informācija liecina, ka Saeimas priekšsēdētājas biedre, bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) tiek minēta kā viena no iespējamajiem kandidātiem uz ārlietu ministra amatu.
