Rinkēvičs aicina Minskā panāktās vienošanās vērtēt piesardzīgi

Rinkēvičs tikšanās laikā ar žurnālistiem norādīja, ka Minskā notikušo "pilnīgi un noteikti varam vērtēt pozitīvi".

"Pilnīgi un noteikti mēs to varam apsveikt tādā ziņā, ka šobrīd izskatās, ka ir panākta politiska vienošanās, taču pats būtiskākais ir, vai un kā šīs vienošanās tiks pildītas reāli dabā," norādīja ministrs, piebilstot, ka līdzšinējā pieredze rāda, ka ir bijušas labas vienošanās, par piemēru minot Minskā septembrī notikušās vienošanās vai aprīlī notikušās Ženēvas vienošanās, taču ar to izpildi "bijušas pamatīgas problēmas".

Rinkēvičs arī vērsa uzmanību, ka pašlaik būtiskākais būtu sagaidīt, kā tiek īstenoti pirmie soļi - deklarētā pamiera sākšanās, lielāka decentralizācija no vienas puses un no otras puses - demarkācijas joslas 50 kilometru rādiusā izveide.

"Manuprāt mums to, kas noticis Minskā, vajadzētu vērtēt samērā piesardzīgi. Mēs tiešām gribētu sagaidīt izpildi no visa tā, kas ir runāts. Vienlaikus neapšaubāmi tās nav procesa beigas," viņš uzsvēra, skaidrojot, ka vēl ļoti daudz detalizētu jautājumu, kas būs jārisina tālāk.

"No savas puses es varētu teikt, ka mēs vēlētos redzēt zināmu progresu ne tikai pašā Ukrainas austrumu reģionā, bet mēs, protams, vēlētos redzēt, ka arī Eiropas Savienība (ES) daudz nopietnāk pievēršas Ukrainas ekonomikas un sociālās sistēmas stiprināšanai. Mēs runājam par finanšu palīdzību, par pašu reformu procesu Ukrainā, kā arī palīdzību ekspertu līmenī," norādīja politiķis.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Minskā notikušajās sarunās panākta vienošanās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.

Tikmēr Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka sarunās panākts visaptverošs politisks risinājums un šī vienošanās dod cerību, bet viss vēl nav paveikts.

Panākta arī vienošanās par karaspēku atvilkšanu no demarkācijas līnijas, par ko tika panākta vienošanās 19.septembrī, atklāja Putins. Krievijas līderis paziņoja, ka izdevies panākt vienošanos par galvenajām lietām, bet uzsvēra, ka Kijeva joprojām negrib risināt tiešas sarunas ar prokremliskajiem kaujiniekiem.

Sarunas starp Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, Vācijas kancleri Merkeli, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Putinu sākās trešdien un ilga visu nakti uz ceturtdienu.

Krievija pagājušā gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.

LETA / Foto:  Evija Trifanova, LETA