Latvieši atzīst, ka nedaudz uzlabojies viņu mantiskais stāvoklis
Lai gan iedzīvotāju aptaujā latvieši atzīst, ka viņu mantiskais stāvoklis salīdzinājumā ar 2022. gadu ir uzlabojies, 59.9 procenti iedzīvotāju uzsver, ka tik un tā nespēj atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, vēsta Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Pamatnepieciešamības ir segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, lietot savām vajadzībām vieglo auto, savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm, nelielu naudas summu tērēt tikai sev, kaut ko nopērkot vai darot sevis labā, regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām, vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/radiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, kā arī savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.
Ceļojumos mēs dodamies retāk
Nedaudz palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri nevar atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām - ja 2022. gadā šādus ceļojumus nevarēja atļauties 29.6 pilsoņu, tad 2023. gadā šis skaitlis palielinājās līdz 32.9 procentiem.
Ja 2022. gadā savas nolietotās mēbeles pret jaunām nespēja nomainīt 25.8 procenti iedzīvotāju, tad pērn ar šādā situācijā bija nonākuši 27.7 procenti latviešu. Tāpat no 6.7 uz 7.7 procentiem palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri nespēj laikus nomaksāt rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu.
Uz restorāniem spējam doties biežāk
Savukārt no 8.4 līdz 5.3 procentiemt ir mazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevar atļauties vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena. Nedaudz mazāk - no 6.2 līdz 4.8 procentiem samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri norādījuši, ka nevar nodrošināt sev divus piemērotus apavu pārus.
2023.gadā 49.4 procenti iedzīvotāju varēja regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas salīdzinājumā ar 2022. gadu ir kritums par 1.8 procentpunktiem. 17.4 procenti to nevarēja atļauties naudas trūkuma dēļ, bet 33,3 procentiem šo iespēju liedza citi iemesli, nevis naudas trūkums.
Sarucis dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 6.2 procenti iedzīvotāju, kas ir par 1.6 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 7.8 procenti, vēsta Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Apkopotie dati liecina, ka materiālā un sociālā nenodrošinātība joprojām ir krietni izplatītāka starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (pirmā kvintiļu grupā), tomēr dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība šajā grupā ir mazinājusies - 2023. gadā tai veidojot 18 procentus, kas salīdzinājumā ar 2022.gadu ir kritums par 4.3 procentpunktiem.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka šī rādītāja aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums, arī ļoti nelielai daļai jeb 0,6 procentiem visturīgāko iedzīvotāju (piektā kvintiļu grupas) pašu ieskatā piemita vairākas materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmes, piebilst statistikas pārvaldē.
