Pilnībā saraut sakarus ar Krieviju un Baltkrieviju? Saeimas komisijai nodots lēmumprojekts par atteikšanos no jebkādas ekonomiskās sadarbības
Saeima šodien nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas deputātu iesniegto Saeimas lēmumprojektu, kurā Ministru kabinets aicināts steidzami īstenot tādus pasākumus, kas paredz pilnīgu atteikšanos no jebkādas ekonomiskas sadarbības ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju.
AS aicināja lēmumprojektu pieņemt jau šodien, taču atbilstoši Saeimas procedūrām daļas kolēģu iebildumu dēļ to nevarēja darīt. Tāpat netika atbalstīta lēmumprojekta iekļaušana parlamenta nākamās sēdes darba kārtībā.
AS pārstāvis Arno Pjatkins iepriekš paziņoja, ka partiju apvienības deputāti aicina nekavējoties pārtraukt Latvijas valstij piederošu kapitālsabiedrību dalību jebkādu preču un pakalpojumu uzglabāšanā, transportēšanā un piegādē, kas var tikt izmantoti agresorvalstu militārās industrijas vajadzībām, kā arī īstenot rīcības Latvijas ostu un transporta infrastruktūras pārstrukturizācijai un transformācijai, ņemot vērā agresorvalstu preču un pakalpojumu plūsmas apturēšanas vajadzību, paredzot tam noteiktus termiņus un finansējumu.
Te es atstāšu deputātus un viņu balsojumu, priekšlikumam, lai pārtrauktu jebkāda veida ekonomisko sadarbību ar slepkavu režīmu. pic.twitter.com/QwdqFREl3V
— Janis Eglits (@Janis_Eglits) March 14, 2024
Tāpat frakcijas deputāti aicina ES līmenī panākt atbalstu atbilstošu solidaritātes instrumentu ieviešanai tajās valstīs, kuru ekonomikām nepieciešama transformācija, tām realizējot stingru un atbildīgu sankciju un agresorvalstu ierobežošanas politiku.
Šā mērķa sasniegšanai Ministru kabinetam līdz 2024.gada 2.aprīlim būtu jāiesniedz Saeimā attiecīgi likumprojekti, kā arī vienu reizi mēnesī jāsniedz Saeimai pārskatu par šā mērķa izpildi, teikts lēmumprojektā.
Saeimas sēde. Vienotība izdarīja visu, lai nepieļautu debates par Latvijas ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju.
— Ināra Mūrniece (@IMurniece) March 14, 2024
V deputāti iebilda pret izskatīšanu sēdē, līdz ar to - balsojumu par lēmuma pieņemšanu. Nodeva Aizsardzības komisijai - iespēja stiept garumā vai "noairēt".
— Ināra Mūrniece (@IMurniece) March 14, 2024
Jau ziņots, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
