Tranzīts uz Krieviju. Cik ilgi būsim atkarīgi no Krievijas asiņainās naudas?

Kas ir mangāna rūda?

Mangāna rūda tiek izmantota tērauda ražošanā, kas nepieciešama ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm. 2023. gadā Krievija importēja rekordlielu apjomu mangāna rūdas - divus miljonus tonnu. Teju 90% šīs rūdas pārkrauta Latvijas un Igaunijas ostās.  Šokējoši ir tas, ka mangāna rūdas kravas Krievijā nogādā pati Latvijas valsts caur Valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" meitas uzņēmumu - SIA „LDZ  Loģistika”. Šī uzņēmuma misija - kalpot par “Latvijas tautsaimniecības vispārējās izaugsmes iespēju radītāju, atbalstītāju un īstenotāju”. Kā zināms, ar Krieviju bizness patiešām sokas labi un peļņu tas rada, tomēr par kādu cenu?

Ar vienu roku mēs kritizējam Krievijas karu Ukrainā, aicinām piemērot sankcijas, bet ar otru - palīdzam Krievijai piekļūt izejvielām, lai turpinātu ražotu ieročus.

Mangāna rūda nav vienīgais, ko Latvija transportē uz Krieviju

Un nopelnīt sanāk, kā izskatās, labi. Mūsu valsts pārkrauj, iespējams, Ukrainā nozagtos graudus. Rāvējslēdzējus un konfektes. Ja par Pobeda konfektēm un Pūres ievārījumiem esam vienkārši dusmīgi, tad rāvējslēdzēji izskatās ļoti, ļoti līdzīgi tiem, kurus šuj Krievijas armijai.

Tagad arī gaismā nācis viskijs un vīns, varbūt tai skaitā arī D. Medvedeva mīļākais vīns no darītavas Itālijā. Ja uzņēmumi reputācijas dēļ nevar atļauties pārdot pa tiešo Krievijai, tad, izrādās, to var pārdot Latvijā reģistrētai starpniekfirmai. Un šī ir tikai daļa stāsta. Otra daļa stāsta ir “tirdzinecība ar Centrālāziju”, izmantojot Krieviju kā tranzītvalsti. Šeit mūs kaunina jau statptautiskā līmeni. Krava it kā ir paredzēta Kazahstānai un tāpēc tiek pāri robežai ar Krieviju.

Tāpēc šī brīža situācija, preču saraksti un “tranzīts atļauts” vairs neiztur kritiku, jo nosacījumi vai nu tiek apieti vai ir pretēji mūsu mērķiem. Šobrīd vienīgais risinājums ir slēgt Latvijas robežu preču tranzītam. Arī starptautiskais pamatojums nav tālu jāmeklē - mēs esam apdraudēti. Tā ir agresorvalsts, tas ir karš un hibrīdkarš, nevis draudzīgs Eiropas Savienības tirdzniecības partneris.

Aizslēgsim robežu, bet ko pēc tam?

Latvijas ostas un peļņa no Krievijas kravām sastāda aptuveni 3% no mūsu IKP. Tie arī ir nodokļi un darbavietas. Un te iezīmējas vairāki scenāriji. Šobrīd vēlamais scenārijs būtu izveidot dzelzsceļa tranzīta koridoru ar Ukrainu, lai apkalpotu ukraiņu kravas un savienotu Ukrainas un Baltijas infrakstruktūras, it īpaši ostas. Tam būtu vajadzīgs pārveidot dzelzsceļu 600 km garā posmā no Helmas līdz Marjampolei. Vai nu ar papildu sliežu ceļu, vai ar dubultplatuma sliedēm vai arī - aizstājot esošās sliedes. Tad būtu darbs ostām un pat mēs varētu nākotnē cerēt uz lētākām precēm no Melnās jūras ostām. Šāds rezultāts izglābtu ne tikai ostas, lokomatīvju rūpnīcu un dzelszceļu, bet arī ļautu produktīvi izmantot visu Baltijas, Ukrainas un Moldovas dzelzceļa tīklu.

Ja tas nav īstenojams, tad jāiztiek ar kravām pa autoceļiem un konteinerkravām, kuras pārkrauj starp ritošajiem sastāviem. Jau tagad tam tiek meklēti risinājumi un cerams, ka redzēsim vairāk konteineru un vairāk ukraiņu graudu savās ostās.

Vēl viena izvēle ostām, sekojot Liepājas piemēram, būtu attīstīt uz rūpniecību vērstu speciālo ekonomisko zonu. Ja Liepājā tā ir metālapstrāde, tad citur tā var būt kokapstrāde (mēs gadiem sūdzmies, ka eksportējam apaļkoku, ne mēbeles). Rīgā tā var būt kuģubūve, iespēju ir daudz. Tranzīts savā būtībā ne obligāti ir produktīvs un attīstību raisošs. Līdzīgi kā dažas valstis ar lieliem naftas krājumiem vēl aizvien ir nabadzīgas, atkarība no tranzīta var veicināt stagnāciju, nevis jaunu produktu un pakalpojumu izgudrošanu.

Svarīgi atzīmēt arī to, ka brīdī, kad tika aiztaisīta Krievijas gaisa telpa, mums šķita, ka tas nozīmēs zaudējumus airBaltic daudzo austrumu maršrutu dēļ. Taču šogad airBaltic strādā ar peļņu - tas ir jautājums par pielāgošanos.

Kustība “Par!” Eiropas vēlēšanās

Kustība “Par!” Eiropas vēlēšanās piedalās ar mērķi panākt Latvijas drošību caur Ukrainas uzvaru un ES un NATO paplašināšanu. Kustības “Par!” deputāti Eiropas Parlamentā strādās Latvijas nacionālajās interesēs un Ukrainas integrācijai Eiropā.

Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā Kustība “Par!”