Latvijā sasniegts pēdējos piecos gados augstākais smēķētāju skaits, liecina pētījums
Latvijā regulāri smēķē katrs ceturtais un Latvijā palielinās smēķētāju skaits - sasniegts sliktākais rādītājs pēdējos piecos gados, liecina “Mana aptieka & Apotheka jaunākie Veselības indeksa” pētījuma dati.
Izrādās - visvairāk smēķē vīrieši
Šobrīd nesmēķē, nelieto citus nikotīnu saturošus produktus un izvairās no piesmēķētas vides 46% iedzīvotāju, kamēr gadu iepriekš tie bija 52%.
Nesmēķētāju vidū galvenokārt ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī sievietes un seniori virs 65 gadu vecuma.
Savukārt biežāk dažādus nikotīnu saturošus produktus lieto vai uzturas piesmēķētā vidē aptaujātie ar pamatizglītību 66%, vīrieši 64% un iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo neveselīgi 63%.
Veselības indeksa pētījumā veiktā aptauja tāpat apliecina, ka izpratne par smēķēšanas kaitīgumu un rūpes par savu veselību zināmā mērā ir saistītas ar iedzīvotāju izglītotības līmeni - jo zemāka izglītība, jo lielāka smēķētāju proporcija.
Mana Aptieka farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene skaidro: "Smēķēšana ir process, kas izraisa aktīvu fizisku un psihisku atkarību no nikotīna. Pastāv maldīgs uzskats, ka smēķēšana nomierina, bet patiesībā ir tieši pretēji - nikotīns ir stimulējoša viela, kas organismā veicina stresa hormonu izstrādi un nekādi nevar darboties nomierinoši. Smēķēšanā kā nomierinošs faktors iedarbojas pats process, kura laikā ir iespēja “atslēgties” no darba un problēmām, tomēr ir veselīgāki veidi, kā šo efektu iespējams panākt."
Regulāri smēķē katrs ceturtais
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem regulāri smēķē 26% aptaujāto vecumā no 18 līdz 75 gadu vecumam un pēdējo septiņu gadu laikā rādītājs saglabājies ļoti līdzīgs. Arī regulāri smēķējošo vidū dominē cilvēki ar pamatizglītību - 45%, kamēr augstāko izglītību ieguvušie tikai - 12%. Tāpat būtiska atšķirība vērojama starp dzimumiem - regulāri smēķē 37% vīriešu, bet tikai 15% sieviešu.
"Pozitīvi, ka regulāra smēķēšana ir salīdzinoši mazāk populāra jaunu cilvēku vidū līdz 24 gadu vecumam 15%. Jācer, ka mūsdienu trendi par ilgtspējīgu dzīvesveidu, kas ir draudzīgs pret dabu un sevi pašu, ir sasnieguši dzirdīgas ausis, un aug jauna paaudze, kas būs mazāk atkarīga no nikotīna vilinošās, bet tik kaitīgās ietekmes," norāda farmaceite.
Kaitē veselībai
Cigarešu dūmi satur vairāk nekā 4000 vielu, no kurām 250 ir kaitīgas, piemēram, benzopirēnu, darvu, svinu un arsēnu. Tabakas dūmos atrodamās vielas ievērojami kaitē imunitātei, paātrina ķermeņa novecošanos un veicina saslimšanas Smēķēšana ir viens no galvenajiem riska faktoriem infarktam, sirds mazspējai, plaušu vēzim un citām saslimšanām.
Farmaceite Ritene atgādina, ka modernās smēķēšanas ierīces gan nikotīnu saturošās, gan nikotīnu nesaturošās, tabakas karsēšanas ierīces un citus tabakas produktus nevar uzskatīt par mazāk kaitīgiem.
“Tie izraisa atkarību, kairina acis un elpošanas ceļus, veicina organisma uzņēmību pret vīrusu saslimšanām, īpaši pusaudžu gados kaitē smadzeņu attīstībai, var izraisīt trauksmi un mācīšanās traucējumus. Ļoti būtiski, ka, atbrīvojoties no smēķēšanas, ir iespēja ietaupīt arī ievērojamu naudas summu, ko izmantot kādam daudzkārt vērtīgākam mērķim. Atmetot smēķēšanu, ieguvums ir tūlītējs - jau pēc 24 stundām samazinās infarkta risks, bet pēc 72 - palielinās plaušu tilpums. Ja paša spēkiem atbrīvoties no smēķēšanas neizdodas, vērsies pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta vai ārsta-narkologa,” aicina Ritene.
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
