Latvijas tranzīta koridors veicina Krievijas militārās spējas. Satiksmes ministrija mēģinās to novērst

“Mediju aktualizētais jautājums par mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju caur Latvijas ostām ir satraucošs, ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju. Vienlaikus, ir iespējams, ka šādu, potenciāli Krievijas militārajām vajadzībām izmantojamu, preču nomenklatūra ir plašāka nekā tikai mangāna rūda.”, vēstija Briškens.

Satiksmes ministrija ir vērsusies pie atbildīgās - Ārlietu ministrijas - ar lūgumu pārskatīt esošo stratēģiskas nozīmes preču nomenklatūru un to aprites kārtību, lai maksimāli izslēgtu jebkādas iespējas, ka Latvijas tranzīta koridoru izmanto tādu preču transportam, kas veicina Krievijas militārās spējas.

Ministrs ir apņēmies izskaust šāda veida tranzītu uz Krieviju: “[] Ņemot vērā Latvijas dzelzceļa vēsturisko austrumu orientāciju un Latvijas tranzīta nozares ilggadējo specializāciju Krievijas kravu apkalpošanā, jebkāda veida saites ar Krieviju un Baltkrieviju ir jāpārskata arī plašākā kontekstā, identificējot riskus un maksimāli ātri meklēt iespējas tos novērst. Tāds, jau kopš stāšanās amatā, ir bijis nepārprotams mans uzstādījums nozarei. Satiksmes ministrija ir uzdevusi tās pārraudzībā esošajām valsts kapitālsabiedrībām un iestādēm sniegt detalizētu informāciju par sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, kā arī rīcībām un plāniem," paudis Briškens.

Tāpat uzdots maksimāli īsos termiņos aizstāt Krievijā un Baltkrievijā ražotas iekārtas, rezerves daļas, tehnoloģijas vai programmnodrošinājumu ar rietumu alternatīvām, kā arī nekavējoties darīt visu, lai pārorientētos uz Rietumu un iekšzemes izcelsmes kravu apkalpošanu. Pēc informācijas saņemšanas un izvērtēšanas tiks lemts par tālāko rīcību. Vienlaikus turpinām aktīvi strādāt, lai veicinātu visu dalībvalstu solidaritāti attiecībā uz tirdzniecības ar Krieviju ierobežošanu Eiropas Savienības līmenī, padarot aizliegumus maksimāli efektīvus.”

Pagājušās nedēļas izskaņā igauņu laikraksts “Postimees” publicēja Igauņu drošības un ekonomikas eksperta Raivo Vares bažas par mangāna rūdas importa pieaugumu Krievijā. Liela daļa no importētās rūdas tiek vesta caur Igaunijas un Latvijas ostām.

 “Postimees” rīcībā esošā informācija liecina, ka aptuveni 90% no diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, ko pagājušajā gadā importēja Krievija, ir izkrauta Igaunijas un Latvijas ostās un ar vilcieniem ievesta Krievijā. Mangāna rūda nav iekļauta sankcijām pakļaujamo preču sarakstā, kaut gan ir svarīga izejviela, lai ražotu ieroču stobrus, kāpurķēdes un citas Krievijas militārajai industrijai nepieciešamas lietas, lai turpinātu karu Ukrainā. Eksperts Raivo Vare pieļāva, ka tas tāpēc, ka nav iespējams aptvert visas preces, kam būtu jāpiemēro sankcijas. Vēl viena Vares versija ir “savstarpējā izdevīguma princips” – ostām pieaug peļņa un apgrozījums, ja tās pieļauj šādu kravu tranzītu.

 Latvijas dzelzsceļš (LDz) ir viena no kompānijām, kas ir iesaistījusies šādu kravu pārvadājumos. LDz piektdien izplatīja paziņojumu, ka ne valsts, ne ES sankcijas nav pārkāptas – “Līdzīgi kā ar citiem kravu veidiem, arī jautājums par mangāna rūdas vai jebkuras citas kravu grupas aizliegumu vai cita veida ierobežojumiem ir ES kompetencē un tas vienlīdz attiecas uz visām ES dalībvalstīm.” LDz ziņo, ka nepieņem lēmumus par kravu pārvadājumiem un nav tiesīga apturēt mangāna rūdas tranzītu, bet ievēros valsts lēmumus.