Tabakas cenu kāpums aktivizēs melno tirgu

Par tik straujas nodokļu palielināšanas negatīvajām blaknēm stāsta muitas tiesību eksperts Aigars Šveicers, kurš pats agrāk strādājis muitā un cīnījies pret tabakas kontrabandu.

Ko smēķētājiem nozīmēs akcīzes nodokļa paaugstināšana?

Kā jau vienmēr – augstākas cenas. Taču šī ir pirmā reize, kad akcīzes nodokļa pieaugums tabakas produktiem ir tik liels – par 15 līdz 20% dažādās produktu kategorijās. Tas attiecas ne tikai uz parastajām cigaretēm un cigāriem, bet arī uz e-cigaretēm, kurās tiek izmantots šķidrums.

Pārvēršot šos procentus saprotamākos skaitļos, cigarešu paciņas cena pieaugs par 49 līdz 50 centiem, bet nebūšu pārsteigts, ja, ņemot vērā inflāciju un ražošanas izmaksu pieaugumu, cenu kāpums būs vēl lielāks. Tik liels cenas pieaugums vienā piegājienā nekad vēl nav bijis, jo, kopš esam Eiropas Savienībā, vidēji pieaugums gadā bija pieci procenti.

Piemēram, pagājušajā gadā šis pieaugums bija 18 centi uz cigarešu paciņu. Tātad redzam, ka starpība ir būtiska. Jāņem arī vērā, ka nodokļu politiku izstrādā trim gadiem uz priekšu – tā saucamās projektu tāmes. Un tajās periodā līdz 2026. gadam ir paredzēts ik gadu līdzīgs akcīzes pieaugums.

Tātad pēc diviem gadiem cigarešu paciņa maksās vismaz par vienu eiro dārgāk nekā tagad?

Jā, noteikti. Un tam noteikti būs sekas, jo pieaugs kontrabandas ceļā ievestu un pagrīdes apstākļos saražotu cigarešu apjoms. Vēl viena būtiska lieta – cik lielu proporciju gala cenā aizņem nodoklis. Te ir daži fakti, kuriem jāpievērš uzmanība. Kaut gan nodokļu palielinājums faktiski ir vienāds visām produktu kategorijām, tomēr pastāv būtiskas atšķirības samaksātā nodokļa proporcijā.

Piemēram, cigaretēm, kas ir pakļautas visaugstākajam nelegālās tirdzniecības riskam, vidēji par vienu paciņu jāmaksā 2,70 eiro akcīzes nodoklis, savukārt vienreiz lietojamām elektroniskajām cigaretēm nodokļos jāmaksā septiņas reizes mazāk – aptuveni 40 centi. Pat par elektroniskajām cigaretēm līdzīgu produktu – karsējamo tabaku – jāmaksā trīs reizes lielāks akcīzes nodoklis par paciņu. Valdības lēmumi nodrošina, ka dažiem produktiem – pirmām kārtām cigaretēm – būs vislielākais cenu pieaugums, bet citām kategorijām, piemēram, elektroniskajām cigaretēm, nebūs tik liels akcīzes nodoklis, cik varbūt varētu būt.

Nesmēķētāji droši vien teiks – tā tiem pīpmaņiem arī vajag, lai tikai maksā ragā!

Tā jau varētu teikt, taču bažas ir tieši par kontrabandas un nelegālo cigarešu pieaugumu. Pateicoties lielākai akcīzei, ieņēmumi valsts budžetā palielināsies uz papīra, taču aritmētiskais pieaugums jau nebūs atbilstīgs šim akcīzes palielinājumam. Neliels smēķētāju skaits varbūt tiešām atteiksies no smēķēšanas, jo nospriedīs, ka pīpēšanas lieta izmaksā pārāk dārgi, taču daļa pievērsīsies nelegālajai produkcijai, jo tā būs lētāka.

Līdz šim lētākais tabakas produkts bija sagrieztās tabakas lapas, no kurām katrs pats varēja tīt cigaretes, bet tagad 40 gramu paciņa maksās par 67 centiem dārgāk, kas cenas ziņā to noliks tajā pašā plauktiņā, kur pārējos tabaku saturošos produktus. Un tie, kuri nevarēs atļauties to maksāt, skatīsies uz nelegālo tirgu. Pieredze rāda, ka tā vienmēr ir noticis.

Ņemot vērā saspīlētās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, vajadzētu taču būt tā, ka tagad kontrabandas cigaretes no šīm valstīm ir ievērojami grūtāk dabūt pāri robežai?

Protams, pateicoties pastiprinātajam robežkontroles režīmam, kontrabanda no šīm valstīm ir ievērojami samazinājusies. Kaut kas jau ir palicis, taču salīdzinoši nedaudz. Taču ir cita problēma – nelegālā ražošana jeb pagrīdes rūpnīcas. Šajā gadījumā problēma ir ne tikai tā, ka valsts budžetam iet garām liela nauda, bet arī pilnīgs produkcijas kvalitātes kontroles trūkums.

Mēs jau nezinām, no kā šīs pagrīdes fabrikas ražo cigaretes – pilnīgi iespējams, ka tajās ir tik kaitīgas vielas, no kurām veselība cietīs trīsreiz vairāk nekā no parastas smēķēšanas. Un iznākumā mēs būsim nevis no akcīzes ieguvuši lielākus ieņēmumus medicīnas budžetā, bet gan lielākus izdevumus nekvalitatīvo cigarešu izraisīto slimību ārstēšanai.

Nelegāla fabrika – tas izklausās diezgan nopietni. Policijai taču vajadzētu spēt šādas ražotnes atrast un likvidēt, taču vai realitātē tā notiek?

Reizēm šādas fabrikas tiek atrastas, taču tās darbojas tik nemanāmi, ka pat kaimiņi nenojauš, kas tur notiek. Tur jau viss ir salīdzinoši viegli organizējams – pietiek iegādāties vienu automātisku ražošanas iekārtu, un lielākais riska faktors ir tas, lai kāds nepamana pārāk lielos elektrības rēķinus. Tāda rūpnīca laiciņu var pastrādāt vienā vietā, bet pēc kāda laika pārceļas uz citurieni. Tā ir vesela sistēma, kurā tiek ieguldīta liela nauda, taču arī peļņa ir pietiekami liela, lai būtu vērts riskēt.

Pagrīdes apstākļos ražo arī karsējamo tabaku un tabakas šķidrumus?

Jā, vilto arī tos. Kas var būt vienkāršāk kā ķīmiskā ceļā sajaukt kādu šķidrumu un iepakot? Taču no lietotāja viedokļa tur riski ir vēl lielāki. Legālajā tirgū ražotājiem ir ļoti precīzi noteikts, cik daudz dažādu vielu var būt viņu izstrādājumos, bet nelegālos neviens nekontrolē.

Piemēram, ir noteikts, ka elektroniskajās cigaretēs drīkst būt pieci procenti nikotīna, taču iesīkstējušiem smēķētājiem tas jau šķiet maz un viņi grib 12 procentus. Un, lūdzu – pēc viņu pieprasījuma melnais tirgus ir pilns ar šādām elektroniskajām cigaretēm! Tādi paši noteikumi ir arī karsējamai tabakai, turklāt tur noteikumi regulē prasības karsēšanas iekārtai. Taču vilto arī tās, un ir bijuši šādu nelegālo iekārtu aizdegšanās gadījumi.

Cik šis nelegālais tabakas tirgus ir liels?

Aplēses, protams, ir aptuvenas, taču viena gada laikā mēs nelegālā tabakas tirgus dēļ zaudējam apmēram 50 miljonus eiro, kas aiziet garām valsts budžetam. Taču šajās aplēsēs nav ņemts vērā pēdējais sadārdzinājums akcīzes dēļ, kas var vēl vairāk palielināt nelegālā tirgus daļu.

Kādi būs reālie nodokļu ieņēmumu dati, to mēs redzēsim dažus mēnešus pēc 1. marta, kad izmaiņas stāsies spēkā. Līdz šim ir bijis tā, ka pirmajos mēnešos pēc izmaiņām pārdošanas rādītāji katastrofāli krītas, jo cilvēki pirms tam ir sapirkušies krājumus kādam laikam. Vēlāk, kad pircēji pierod pie jaunajām cenām, pārdošanas apjomi pamazām izlīdzinās, taču nekad neatgriežas iepriekšējā līmenī.

Tātad tik liela akcīzes celšana nav prāta darbs, taču politiķi šajā viedoklī nav ieklausījušies?

Valstij jau vienmēr gribas iekasēt vairāk naudas, tādēļ pieņemts šāds lēmums. Mana pārliecība gan ir tā, vienmēr regulējums strādā veiksmīgāk, ja tas ir prognozējams un samērīgs, nevis straujš. Arī cīņu pret nelegālo tirgu tad ir vieglāk plānot. Straujš cigarešu nelegālās aprites pieaugums radīs papildu slodzi policijai un muitai, bet šo dienestu resursi jau tagad ir ierobežoti.