Aizsardzības ministrs Sprūds: "Tikai Krievijas sakāve apturēs tās impēriskās ambīcijas"
2024. gada 24. februārī aprit divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā Latvija ir bijusi viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām, sniedzot militāro atbalstu 370 miljonu eiro apmērā. Kopējais atbalsts Ukrainai lēšams vairāk nekā 650 miljonu eiro apmērā.
"Latvija Ukrainu ir atbalstījusi jau no pirmās dienas, kad Krievija veica pilna mēroga iebrukumu. Mēs saprotam nozīmi šai cīņai par brīvību, taisnību un demokrātiskām vērtībām. Esam snieguši Ukrainai patiešām lielu atbalstu, un 2024. gadā militārais atbalsts paredzēts 0,25% no IKP apmērā. Kaut arī Krievija nav varējusi sasniegt nevienu savu stratēģisko mērķi, katrā tikšanās reizē ar Rietumvalstu partneriem gan Eiropas Savienības, gan NATO formātos uzsveram nepieciešamību nepagurt un turpināt Ukrainai sniegt nepieciešamo militāro atbalstu. Tikai Krievijas sakāve apturēs tās impēriskās ambīcijas," norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Latvijas aizsardzības sektora sniegtais militārais atbalsts ietver bezpilota lidaparātus, helikopterus, haubices, strēlnieku ieročus un individuālo ekipējumu, munīciju, prettanku ieročus, pretgaisa aizsardzības sistēmas, radarus, informācijas tehnoloģiju iekārtas, sauszemes transportlīdzekļus un degvielu.
Papildus tam 2024. gada sākumā panākts nozīmīgs progress dronu koalīcijā – februārī šai Latvijas iniciatīvai pievienojās Ukraina, Apvienotā Karaliste, Dānija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande, Vācija un Zviedrija. Dronu koalīcijas ambīcija ir nodrošināt 1 miljonu dronu Ukrainas vajadzībām. Šobrīd norisinās sarunas ar industrijas pārstāvjiem.
Tāpat Latvija 2023. gada laikā apmācījusi vairāk nekā 4000 Ukrainas bruņoto spēku karavīrus – 10% no kopējā Eiropas Savienībā apmācīto karavīru skaita. 2024. gadā plānots apmācīt tikpat daudz.
