Obligāti jāreģistrē elektroskrejriteņi un velorikšas. Cik tas maksā, un kas jāņem vērā?
Latvijas valdība februāra vidū apstiprināja grozījumus Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos, kuros noteikta kārtība un prasības elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācijai, kas nosaka to obligātumu. Līdz pagājušajam gadam tas nebija obligāti, bet šī gada 31. marts ir beigu termiņš, kad varēja braukt ar iepriekš iegādātiem elektroskūteriem, kuriem vēl nebija sagādātas jaunās reģistrācijas uzlīmes.
Jau pērnā gada vasarā Saeima pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz lielākus sodus un jaunus pienākumus elektroskrejriteņu, velosipēdu un velorikšu lietotājiem. Tie paredz, ka pie elektroskrejriteņa vai velorikšas konstrukcijas redzamā vietā jābūt pielīmētai valsts reģistrācijas uzlīmei, tādā veidā, lai netiktu bojāts vai izlocīts svītru kods.
Elektroskrejriteņa un velorikšas definīcijas
Tagad likumā noteikts, ka ar elektroskrejriteni drīkst pārvietoties no 14 gadu vecuma ar velosipēda vai citas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas apliecību, bet velorikšu drīkst vadīt no 18 gadu vecuma, ja ir saņemtas velosipēda vai citas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Tāpat pašvaldībām ir tiesības noteikt elektroskrejriteņu un velosipēdu ātruma ierobežojumus. Ja ar elektroskūteri atļauts braukt ar 25 kilometriem stundā, tad ir vietas, kur tik ātri traukties nedrīkst. Piemēram, Rīgas parkos tie ir 15 kilometri stundā. Jelgavā vairākās vietās, tostarp pie visām izglītības iestādēm, - desmit kilometri stundā. Tāpat Tukumā un Jēkabpilī ātruma ierobežojumi līdz 15 kilometriem stundā ir ieviesti pie lielākās daļas skolu un bērnudārzu, kā arī parkos un skvēros. Šādi paši vai līdzīgi noteikumi ieviesti vēl vairākās Latvijas pilsētās. Tā kā pirms kāpt uz skutera, vēlams iepazīties ar vietējās vietvaras sasitošajiem noteikumiem, lai neiekļūtu nepatikšanās. Lai arī Ceļu satiksmes likumā nav konkrēts pants, kas skūtera vadītājam nosaka sodu par ātruma pārsniegšanu, tā 68.1 pants skan šādi: „Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz papildu prasības velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam no divām līdz četrpadsmit naudas soda vienībām (no 10 līdz 70 eiro)."
Tāpat jāņem vērā, ka elektrisko skrejriteņu lietošanu var kontrolēt ne tikai Valsts, bet arī pašvaldības policija.
Likumā definēts, ka velorikša ir speciāli pasažieru vai kravas pārvadāšanai izgatavots velosipēds, kura platums pārsniedz vienu metru, bet elektroskrejritenis ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu, paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.
Jāņem vērā, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nereģistrē: * velosipēdu un velorikšu bez rāmja numura; * elektroskrejriteni, par kura tehniskajiem datiem nav publiski pieejama izgatavotāja informācija; * velosipēdu un velorikšu, ja tas jau ir reģistrēts citai personai un nav noņemts no uzskaites; * ja velosipēda vai velorikšas reģistrētais īpašnieks vai elektroskrejriteņa tiesīgais lietotājs izdarījis Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā atzīmi par to, ka tas ir zagts, vai arī paziņojis par to Valsts policijai un informācija par zādzības faktu iekļauta meklēšanā esošo transportlīdzekļu sarakstā.
Velosipēdu reģistrācija joprojām ir brīvprātīga. Elektroskūteru un velorikšu reģistrācijas nepieciešamību pamato ar to, lai novērstu to zādzības un regulētu to pārvietošanos. Tiem, kuri izmanto skūteru nomas pakalpojumus par šo reģistrāciju nav jāuztraucas, jo nomājamos elektroskrejriteņus reģistrē uzņēmums, kas tos iznomā.
Reģistrācijas cenrādis
Jaunās uzlīmes skūteriem un velorikšām var pieteikt e-CSDD sistēmā vai jebkurā CSDD klientu apkalpošanas centrā.
Elketroskrejriteņa reģistrācija
Ja reģistrāciju veic e-CSDD: reģistrācijas uzlīmes izsniegšana - 3 eiro; reģistrācija, izmantojot e-CSDD vai mobilo aplikāciju – 2,5 eiro; maksa par pasta izdevumiem, nosūtot uzlīmi pa pastu - 1,98 eiro.
Ja reģistrāciju veic CSDD klientu apkalpošanas centrā: reģistrācijas uzlīmes izsniegšana – 3 eiro; tehnisko datu noteikšana un reģistrācija klientu apkalpošanas centrā - 6,10 eiro.
Velorikšas reģistrācija
Ja reģistrāciju veic e-CSDD: reģistrācijas uzlīmes izsniegšana - 2,08 eiro; reģistrācija, izmantojot e-CSDD vai mobilo aplikāciju – 0,91 eiro; maksa par pasta izdevumiem, nosūtot uzlīmi pa pastu - 1,98 eiro.
Ja reģistrāciju veic CSDD klientu apkalpošanas centrā: reģistrācijas uzlīmes izsniegšana - 2,08 eiro; reģistrācija klientu apkalpošanas centrā – 2,23 eiro.
Sīkāk ar reģistrācijas noteikumiem var iepazīties CSDD mājaslapā internetā: www.csdd.lv/velosipedu-registracija/velosipeda-registracija-e-csdd-vai-mobilaja-aplikacija. Tāpat CSDD mājaslapā var atrast informāciju, kā iegūt velosipēda vadītāja apliecību: to bez maksas var iegūt no desmit gadu vecuma, veiksmīgi nokārtojot datorizētu teorijas eksāmens (tajā ir desmit jautājumi par ceļu satiksmes noteikumiem; lai iegūtu apliecību jāatbild pareizi uz astoņiem no tiem).
Par ko un cik bargi soda?
* Par tālruņa piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanu, vadot elektroskūteri vai velosipēdu piemēro naudas sodu no divām līdz sešām naudas soda vienībām (no 10 līdz 30 eiro).
* No 40 un 70 eiro palielināts sods velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties alkohola reibumā, ja tas pārsniedz 0,5 promiles.
* Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz prasības attiecībā uz velorikšu un elektroskrejriteņu tehnisko stāvokli vai ražotāja noteiktiem tehniskajiem parametriem, piemēro naudas sodu no 50 līdz 250 eiro.
* Par velorikšas vadīšanu bez tiesībām piemērot sodu piecu 25 eiro apmērā.
Eiropā vienotus noteikumus vēl tikai izstrādā
Eiropas Savienības valstīs vēl nav izstrādātas kopīgas vadlīnijas, kādiem jābūt elektroskrejriteņu lietošanas noteikumiem, lai tie būtu droši satiksmē. Pasaules valstu pieredze liecina par dažādiem risinājumiem.
Vairums Eiropas valstu pielīdzina elektroskrejriteņus gājējiem, tiem braucot pa gājēju celiņiem un ietvēm ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju ātrumu, un velosipēdiem - uz veloceliņiem, kas nepārsniedz velosipēdu braukšanas ātrumu. Ir valstis, kur uz elektroskrejriteņiem attiecināms tas pats regulējums, kas uz velosipēdiem.
Vairākās pasaules valstīs saskaņā ar reglamentējošiem noteikumiem kā obligāti papildu drošības elementi ir braucēja aizsargķiveres un atstarojošās vestes lietošana. Tāpat ir noteikts, ka skrejritenim jābūt aprīkotam ar gaismām, bremzēm un atstarotājiem. Daudzviet ir paredzēts ne tikai braukšanas ātruma, bet arī vecuma ierobežojums, no kāda vecuma atļauta elektroskrejriteņu lietošana ceļu satiksmē.
Latvijā aizsargķivere velosipēdistiem jālieto līdz 16 gadu vecumam, bet skūteru vadītājiem – līdz 17 gadu vecumam. Pārvietojoties gan ar velosipēdu, gan skūteri, tā priekšpusē jādeg baltam, bet aizmugurē – sarkanam lukturim.
Pasaules valstu pieeja elektroskrejriteņu ātruma ierobežojumiem ir sekojoša - valstīs, kur skrejriteņiem ir atļauts pārvietoties pa velojoslām, maksimālais ātrums ir noteikts ne ātrāk par 20-25 kilometriem stundā. Savukārt, ja ar elektroskrejriteni pārvietojas pa gājēju ietvēm, tad pārvietošanās ātrums ir pielīdzināts gājēju iešanas ātrumam, lai neapdraudētu kājāmgājējus.
