foto: LETA
Vai sezona Latvijā beigusies? Slēpošanas trašu pārstāvji komentē turpmākās perspektīvas
Daļu no slēpošanas kalniem Latvijā šonedēļ slēdz
Novadu ziņas
2024. gada 22. februāris, 07:00

Vai sezona Latvijā beigusies? Slēpošanas trašu pārstāvji komentē turpmākās perspektīvas

Jauns.lv

Siltie laikapstākļi, kurus sinoptiķi sola arī uz priekšdienām, vairākām lielākajām slēpošanas trasēm Latvijā likuši kalnus slēgt. Kalnu pārstāvji gan vēl cer uz ziemas atgriešanos, kas tomēr ļautu apsvērt to atkārtotu atvēršanu.

Vena no populārākajām slēpošanas trasēm Latvijā "Riekstukalns" paziņojusi, ka, ņemot vērā temperatūras paaugstināšanos, šodien ir viņu pēdējā darba šosezon. Kā Jauns.lv informēja kalna pārstāvji, ja nu tomēr atgriezīsies kārtīga ziema, tad kompleksu atkal varētu atvērt.

Šogad situācija “Riekstu kalnā” gan laikapstākļu, gan apmeklējuma ziņā ir bijusi ļoti līdzīga kā iepriekšējos gados - kalns ir bijis atvērts gandrīz visu ziemas sezonu sākot no 30. novembra.

“Žagarkalns” nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ atpūtniekiem ir slēgts jau visu nedēļu. Arī šajā atpūtas kompleksā vēl cer, ka šī nav pēdējā iespēja baudīt ziemas priekus šoziem. “Diemžēl sinoptiķu prognozes ir tik mainīgas, ka minēt, vai šogad slēpotāji vēl uz kalna tiks, ir praktiski neiespējami.”

Arī slēpošnas kūrorts “Milzkalns” uz kalna slēpotājus nelaiž no pirmdienas 19. februāra, uzmundrinot: “Lai gan pavasarīgā saulīte patiešām silda patīkami, turēsim īkšķus par tikšanos vēl šosezon!”

TIkmēr atpūtas komplekss “Lemberga hūte” ir slēgts un nav skaidrs, vai uzņemt aktīvās atpūtas cienītājus šoziem vairs būs iespējams.

Savukārt slēpošanas bāze “Egļu kalns” joprām ir atvērta un gaida slēpotājus. Kalna pārstāvji stāsta, ka atšķirībā no pilsētām, kur ziema ir beigusies, pie viņiem sniega ir daudz, un kalna trases nav plānots slēgt līdz pat marta vidum.

 

Latvijas Vides ģeoloģijas un metroloģijas centra (LVĢMC) publiskotā informācija liecina, ka februāra otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par klimatisko normu, vidēji 3,4 °C virs dekādes normas. Dekādes laikā sasniegti arī septiņas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Februāra otrā dekāde bija arī 9% mitrāka par normu, kaut atsevišķos valsts reģionos nokrišņu daudzums variēja.

Dzīvajā dabā parādījās pavasara vēstneši - ziedēja sniegpulkstenītes, turpinājās gājputnu atgriešanās un novēroti citi putni.