Signe Bāliņa: "Latvijas Universitāte var sasniegt pasaules Top 500"

Sadarbība un digitālā vide

Kā rektora amata kandidātei jums noteikti ir ieceres un plāni, ko vajadzētu darīt, lai Latvijas Universitāte kļūtu spēcīgāka un attīstītos?

Laikam jāsāk ar to, ka Latvijas Universitāte ir vienīgā klasiskā universitāte Latvijā, un mēs pārstāvam visas jomas - humanitārās zinātnes, sociālās zinātnes, dabaszinātnes, medicīnu, informācijas tehnoloģijas. Mūsu lielākais spēks ir sadarbībā starp šīm visām jomām, un mūsu galvenais mērķis ir virzība uz izcilību gan studijās, gan pētniecībā un zinātnē. Latvijas Universitāte ir lielākā augstskola pēc studējošo un absolventu skaita; tā nodarbina vairāk nekā 3000 darbiniekus - pētniekus, docētājus, administrāciju. Mums ir 15 000 studentu. Tā ir milzīga atbildība - būt labam darba devējam saviem darbiniekiem; arī - kādu mēs radām priekšstatu par Universitātes vērtībām mūsu studentiem.

Ļoti svarīgs darbības virziens ir sadarbība - gan iekšēji, gan arī ar pārējām Latvijas zinātnes universitātēm, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem. Brīdī, kad apvienojas visas četras Latvijas zinātnes universitātes, tas taču ir milzu spēks! Būtībā tas ir valsts intelektuālais potenciāls. Un visiem kopā mums ir jāietekmē procesi valstī. Tā ir arī sadarbība ar mūsu studentiem un absolventiem. Sadarbība ar industrijām gan Latvijā, gan citur pasaulē. Kopīga universitāšu sadarbība ar ministrijām, ar Saeimu un pašvaldībām. To visu jau mēs darām, taču vajadzētu darīt daudz vairāk.

Nenoliedzami universitātē ir jāuzlabo pārvaldība, jo reizēm arī mēs iekrītam birokrātijā, kurā pazūd studiju un pētniecības vajadzības un atbalsts. Būtu vajadzīga lielāka caurspīdība, jo īpaši sensitīvās jomās, kas ļautu arī atbrīvoties no nereti izskanējušām nepatiesībām un nomelnojumiem, kas Universitātes saimē ir nepieņemami. Patlaban mēs attīstām Akadēmisko centru, kas ir pavisam jauna vieta, jo neviena no tām ēkām, ko universitāte izmanto patlaban, jau nav celta kā studijām izmantojama, tās nav labākajā stāvoklī un studentu prasības pret modernu studiju vidi ir pamatotas. Akadēmiskais centrs ir veidots tieši ar mērķi, ka tas būs telpa studijām un zinātnei.

Tikpat svarīga kā šī fiziskā vide, ir arī digitālā vide. Tuvāko gadu laikā mēs mainīsim savu pamata informācijas sistēmu, kura gan mums ir tuva un mīļa, taču pienācis laiks mainīties un tai ir jāatbilst nākotnes digitālās sabiedrības vajadzībām.

Ar jaunu informācijas sistēmu ieviešanu gan Latvijai reizēm iet kā pa celmiem - lai atceramies kaut vai nelaimīgo e-veselību. Kādi ir Latvijas Universitātes plāni - taisīt šo sistēmu pašiem vai nopirkt ārzemēs jau pārbaudītu?

Nē, mēs negribam izstrādāt paši savu divriteni, bet gan iegādāties pasaulē jau pārbaudītu sistēmu, kāda darbojas citās augstskolās. Mums tas ir vairāku gadu projekts, kura laikā esam pētījuši daudzas lielo ražotāju izstrādātas informācijas sistēmas, kādas Eiropā un citur pasaulē izmanto augstskolas. Skatījāmies un vērtējām, lai tie būtu ražotāji, kuriem ir atbalsts tepat Latvijā, un kuri ir gatavi strādāt Latvijā, jo mēs esam maza valsts un salīdzinoši maza universitāte. Jo ir jārēķinās, ka jebkādas sistēmas lokalizācija jāveic atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanai. Pētījām, kā šādas sistēmas darbojas universitātēs Somijā, Lielbritānijā, Nīderlandē un citur. Pēc tam definējām mūsu prasības, kuras noformulējām tehniskajā specifikācijā, lai varētu izsludināt konkursu.

Kā tikt pasaules Top 500?

Lai gan Latvijas Universitāte ir vadošā Latvijā, taču pasaules Top 500 tā tomēr nav un arī jauniešu vidū nemaz tik augstu nekotējas - bieži vien jaunie ļaudis labprātāk brauc studēt uz Skandināviju vai Nīderlandi. Kas būtu jādara, lai Latvijas Universitāte viņiem kļūtu par prestižu un pašsaprotamu izvēli?

Jauniešiem ir svarīga studiju kvalitāte, vides kvalitāte un starptautiskās vides pieejamība, kas visi ir būtiski nosacījumi karjeras izaugsmei. Proti, lai viņa universitāte kotētos un viņš būtu lepns, ka te mācās! Un te lielākais izaicinājums ir uzlabot studiju kvalitāti tā, lai mācību saturs atbilstu ne tikai šodienas, bet nākotnes darba tirgus vajadzībām. Te ir ļoti svarīga sadarbība ar sabiedrību un darba devējiem, lai saprastu nākotnes vēsmas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un pasaulē. Mēs jau tagad piesaistām vieslektorus no ārvalstīm un industrijām un, manuprāt, šo sadarbību vajadzētu vēl vairāk stiprināt, jo zināšanas ir ne tikai universitātē, bet arī nozarēs.

Vēl viens virziens, kurā es ļoti gribētu darboties - panākt, lai valsts Latvijas Universitātei pasūtītu pētījumus par dažādām problēmām. Studenti varētu piedalīties pētījumu veikšanā, apkopot datus, bet valsts pēc tam izmantotu pētījumu rezultātus datos pamatotu lēmumu pieņemšanā. Studentiem tas ļautu iegūt zināšanas par datu vākšanu un analīzi, izvērtējumu plašākā kontekstā, kas iespējams mūsdienīgā studiju vidē bez striktām fakultāšu un studiju programmu robežām.

Nāciet pie mums, jo mums taču ir visu jomu speciālisti! Tie laiki, kad kaut ko varēja pētīt vienā šaurā jomā, ir pagājuši, tagad jāmeklē starpnozaru risinājumi. Mans tēvs, medicīnas profesors, teica, ka kaut kas jauns rodas tikai tur, kur saskaras nozares. Šodien šāda sadarbība ir kļuvusi vēl būtiskāka.

Tad, kad mums būs labas studiju un pētniecības programmas, kad mēs saviem studentiem piedāvāsim arī labas prakses un stažēšanās iespējas industrijas uzņēmumos Latvijā un citur Eiropā, mēs kļūsim interesanti ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu studentiem- mums ir vienots Eiropas Savienības darba tirgus un mums ir ikdienā tas jāņem vērā studijās un pētniecībā. Ārvalstu studenti jau tagad brauc pie mums, taču varētu braukt vēl vairāk. Un galvenais, lai brauc tie, kuri tiešām vēlas iegūt zināšanas un pētniecības pieredzi, nevis tikai ieceļošanas vīzas.

Lai brauc ne tikai indieši un pakistānieši, bet arī vācieši un zviedri?

Tieši tā! Viņi jau brauc, piemēram, uz mūsu datorikas, ekonomikas un medicīnas studijām, un pamatā tie ir motivēti studenti no Ziemeļeiropas, taču varētu braukt vēl vairāk un arī citās studiju programmās. Patlaban mēs strādājam pie augsto digitālo tehnoloģiju projektiem, Kvantu skaitļošanas jomā sadarbojas datoriķi, fiziķi un matemātiķi, ir arī projekti valodu tehnoloģijās - lūk, šīs ir jomas, kurās universitātei būs ekselence. Mums ir tenūrprofesori, ap kuriem veidojas studiju programmas, ar kurām varam būt atpazīstami Eiropā un pasaulē, un uz kurām brauks arī studenti no ārzemēm. Jaunietim vajag studiju kvalitāti un atbilstošu vidi - tās ir lietas, pie kurām mums jāturpina mērķtiecīgi strādāt.

Bet kā tikt slavenajā pasaules Top 500 augstskolu sarakstā?

Man prieks, ka diskusijas par šo jautājumu notiek arī valdības līmenī, jo atbilde ir vienkārša - ja mēs būtiski un sistemātiski nepalielināsim finansējumu studijām un pētniecībai, tad nekādi brīnumi nenotiks. Pašreizējais valsts finansējums ir vairākas reizes zemāks nekā Tartu un Viļņas universitātēm.

Ar to finansējumu, kāds mums līdz šim ir bijis, universitāte ir paveikusi brīnumus, jo visos reitingos starp Latvijas augstskolām mēs esam pirmajā vietā. Līdz šim bieži vien starp dažādu pētījumu veikšanu ir pārrāvumi, kad nav finansējuma, taču pētniekam arī tādos brīžos ir jāveic pētījumi, jāturpina celt savu kvalifikāciju, jāuztur sava ģimene. Tādēļ universitātei ir jāspēj nodrošināt zinātnisko darbību  un arī iztiku arī šādos pārtraukumu brīžos, pie kuriem nav vainīgs ne pētnieks, ne universitāte. Ir nepieciešama stabilitāte, ko visās universitātēs Eiropā vienmēr nodrošina valsts!

Ar nākamo gadu universitāte pāriet uz institucionālo finansējumu un jaunā rektora viens no pirmajiem darbiem būs panākt vienošanos ar valsti par rādītājiem, kādus mums jāsasniedz gan absolventu ziņā, gan pētniecībā, gan studiju un pētniecības kvalitātē, un arī par finansējumu, kas tam visam būs pretī. Dodoties uz šīm sarunām, universitātei ir jābūt skaidram redzējumam, ko mēs gribam un varam sasniegt, kā arī aprēķiniem par izmaksām.

Iekšējās reformas

Latvijas Universitāti gaida arī nopietnas iekšējās reformas, jo paredzēts līdzšinējās 13 fakultātes aizstāt ar piecām. Kādas ir šī modeļa priekšrocības?

Tas mums ļauj iegūt vienkāršāku administratīvo pārvaldību un veicināt sadarbību zinātņu jomās. No vienas puses, tas paver iespēju sistemātiski pārskatīt studiju programmas un uzlabot kvalitāti. No otras puses, tā ir iespēja uzlabot pētniecības darbu, sadarbojoties dažādās jomās.

Tātad, piemēram, vēstures profesors būs spiests izkāpt no savas komforta zonas un sākt sadarboties ar filoloģijas profesoru?

Vai angļu filologu. Jā, un viņi kopīgi veidos humanitāro zinātņu stratēģiju, nosakot svarīgākos pētniecības virzienus. Galvenā ideja ir nojaukt dažādas administratīvas - tajā skaitā studiju un arī zinātnes mehānisko klasifikāciju - robežas un veicināt savstarpējo sadarbību, lai bagātinātu viens otru. Man gribētos te minēt analoģiju ar ugunskuru, kurā viena pagale nedeg, bet visas kopā rada liesmu.

Mēs apvienojām ne tikai fakultātes, bet arī institūtus, jo daudzās jomās mums bija spēcīgi institūti, taču reizēm sadarbība starp studijām un pētniecību varētu būt labāka, it sevišķi maģistrantūrā un doktorantūrā. Man gribētos, lai jaunākie pētījumi, kas mums ir, tiktu ātrāk un vairāk integrēti studijās. Tas mums ļautu arī piesaistīt ārvalstu studentus un panākt, lai ideālā gadījumā labākie no viņiem te arī paliktu. Un tāpat te atgrieztos tie mūsu studenti, kuri ir ieguvuši izglītību ārzemēs, bet pēc tam brauktu atpakaļ un strādātu Latvijas Universitātē par profesoriem - tādi gadījumi tiešām jau ir bijuši. Jo tā mēs iegūstam ne tikai viņu zināšanas, bet arī kontaktus, jo zinātne ir starptautiska un mēs nevaram būt maza zinātnes izolēta saliņa. Es Latvijas Universitāti redzu kā sadarbībai atvērtu zinātnes centru Eiropas izglītības un zinātnes telpā. Tad arī mēs būtu Top 500! Latvijas Universitātei ir sava attīstības stratēģija un tā ir realizējama, tikai tam vajag finansējumu - bez tā mēs neko nozīmīgu nepanāksim.