Maksāsim teju pusmiljonu eiro, lai Berlīnē izrādītu latviešu operu
Šķiet, ka izredzētajiem ierēdņiem, kuriem tiek uzticēts Latvijas Republikas tēls, valsts vārda nešana pasaulē saistās ar drastiskiem un ļoti apšaubāmiem tēriņiem. “World Expo 2015” izgāšanās vēl svaigā atmiņa, taču jau piedāvājam nākamo izgājienu – gandrīz pusmiljonu vērtu vienu operas izrādi, ar kuru Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros plānots izklaidēt berlīniešus.
Par telpu īri – 250 000 eiro
Jau ziņojām, ka Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas ietvaros ieplānots īpaši dārgs projekts – vienreizēja Artura Maskata operas Valentīna izrāde Berlīnes Valsts operā. Iespējams, lieki piebilst - šī dārgā izklaide Berlīnes kultūras gardēžiem sarūpēta par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, tomēr, kā ziņo portāls Pietiek.com, Latvijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne konkrēto projektu komentēt plašāk atteikusies. Laizāne vien apstiprinājusi, ka tas ir dārgākais projekts kultūras programmas ietvaros un Berlīnes operas telpu īre vien izmaksās 254 100 eiro.
„Atpakaļceļa nav!”
Arī Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora Zigmara Liepiņa portālam Pietiek.com paustajā viedoklī īpašas rūpes par nodokļu maksātāju naudu nav saklausāmas: „Man nav nekādu komentāru. Operai tas ir darbs. Man ir tikai viens cipars – Berlīnes operas īre maksā 254 100, pārējie ir transporta izdevumi utt.” Biļešu cena uz 19. maijā paredzēto vienīgo izrādi ir 23 – 78 eiro robežās, taču Liepiņš apstiprina, ka LNO no šī izbrauciena nenopelnīs ne centa, un neminstinās atzīt, ka šo naudu pavisam noteikti būtu iespējams tērēt lietderīgāk: „Būtu, tikai neviens tā nedomā, jo tas jau ir noticis. Atpakaļceļa nav. Bet es vispār negribu to komentēt. Bet tāda ir Berlīnes operas cena. Ja grib prezentēt valsti šādā veidā, tad tā tas maksā. Lēmums ir pieņemts, tādēļ negribu to komentēt.”
Mērķis – iedvesmot Eiropas sabiedrību
Rodas virkne jautājumu. Kas, bez telpu īres trīs dienām (ja tā var nosaukt summu, par kuru Latvijā var iegādāties pat glaunu mājokli), sastāda pārējās projekta izmaksas? Vai šādas izmaksas ir attaisnojamas un pats galvenais – vai apjomīgi tēriņi un atbildīgo personu attieksme Latvijas vārdu Eiropā nekliedz skaļāk kā pati ieplānotā izrāde? Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone Kasjauns.lv skaidro kultūras programmas mērķi: „Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir iespēja dot ieguldījumu ne tikai politiski risināmo jautājumu darba kārtībā, bet arī iedvesmot Eiropas sabiedrību ar plašu un daudzveidīgu publiskās diplomātijas un kultūras programmas piedāvājumu. Kultūras programmas mērķis ir atklāt Latviju kā augstas profesionalitātes un kultūras sasniegumu izcelsmes un iedvesmas centru, kultūras tūrisma galamērķi un uzticamu sadarbības partneri.
Reklāmai paredzēti nieka 1694 eiro
Jākobsone atklāj arī konkrētāku informāciju par projekta izmaksām un to sadalījumu. Tiek pieminēti ceļošanas izdevumi (55860 eiro), dienasnaudas (35190 eiro), viesnīcu izmaksas (34740 eiro), dalībnieku apdrošināšana (3902 eiro), dekorāciju transports (9600 eiro), vietējais transports (7000 eiro), reklāma (1694 eiro), honorāri (1833 eiro) un arī lielais „cipars” par Berlīnes šiko telpu īri – 254 100 eiro. Vai, ņemot vērā to, ka izrāde ir daļa no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē programmas tiešām nebija iespēju diskutēt par šīm sāpīgajām izmaksām valstiskā līmenī? Portālam Pietiek.com Laizāne atklāj, ka bijis mēģinājums izveidot partnerību un palīdzība šajā sakarā lūgta arī Latvijas vēstniecībai, taču vienoties neesot bijis iespējams. Sarunā ar Kasjauns.lv Linda Jākobsone neveiksmi skaidro šādi: „Dažādu potenciālo atbalstītāju interese atbalstīt vienu vai otru pasākumu bieži vien netiek konkrēti norādīta viņu atbildēs.”
Opera “Valentīna” ataino Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses laika posmā no 1939. līdz 1944. gadam, balstoties Freimanes biogrāfijas motīvos. Kinozinātniece bērnību pavadīja Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs Leopolds Lēvenšteins konsultēja UFA kinostudiju juridiskajos un finanšu jautājumos. 30. gadu otrajā pusē ģimene pilnībā pārcēlās uz Rīgu. Harmoniju un dzīves normālo ritumu pārtrauca padomju režīms 1940. gadā, kā arī nacistiskās armijas ienākšana 1941. gadā. Freimanei vienīgajai no visas ģimenes Rīgā izdevās pārdzīvot postošo holokaustu, kurā gāja bojā gan viņas vecāki, gan vīrs.
