Dzīve tajos gandrīz mirusi: Rīga nākotnē grasās pilnībā atteikties no gājēju tuneļiem
Pirms 20 gadiem Rīgā viesojās pasaulslavenais dāņu arhitekts un pilsētplānotājs Jans Gēls - viņš ar savu komandu veica pētījumus un izstrādāja ieteikumus, kas Rīgai būtu jādara, lai pilsēta būtu cilvēkiem draudzīga. Viens no plāna punktiem bija gājēju tuneļu likvidēšana Rīgas centrā.
Rīgas dome arhitekta ierosinājumu neņēma vērā un 2009. gadā pat atklāja jaunu tuneli zem Gogoļa ielas. Rīgas centrā joprojām ir pazemes ejas jeb tuneļi, un tie kļūst arvien biedējošāki, taču, kā atzina Rīgas pilsētas galvenais plānotājs, pilsēta plāno no tiem ilgtermiņā atteikties.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums 4. studija secināja, ka staigāt pa Rīgas tuneļiem ir diezgan nepatīkami, jo gandrīz neviena no tirdzniecībai paredzētajām telpām vairs nedarbojas. Rīgas pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola skaidroja, ka, lai arī šīs vietas joprojām tiek iznomātas, komersantiem tās neinteresē.
Rīgas pašvaldības Atvērtās telpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods pastāstīja, ka savulaik uz šīm iepirkšanās vietām tuneļos bijusi liela konkurence. "Tagad mēs tiešām gaidām iniciatīvu no uzņēmēju puses, un, ja kāds vēlas īrēt, var pieteikties," sacīja Vaivods.
Pāris vietās tuneļos tirdzniecība patiešām vēl rit pilnā sparā, un kāds tirgotājs, kurš nevēlējās runāt kameru priekšā, raidījumam atzina, ka pieprasījums ir diezgan liels. Iedzīvotāji uzskata, ja tunelis būtu gaišāks, smaržotu pēc kafijas, tikko ceptām maizītēm un ziediem, sajūta, ejot pa to, droši vien būtu patīkamāka.
"Ilgtermiņā pilsēta iecerējusi pilnībā atteikties no tuneļiem. Izstrādes procesā ir ar Rail Baltica saistītais vietējās infrastruktūras plāns, kas paredz, ka visas gājēju pārejas būs virs zemes, līdz ar to cilvēkiem vairs nebūs jāpārvietojas pa tuneļiem, taču ir skaidrs, ka tas ir ilgtermiņa plāns.Kamēr mēs to vēl neesam īstenojuši, mums ir jālabo šī vide tāda, kāda tā ir,” uzsvēra Ozola.
Paši tuneļi gan pagaidām netiks likvidēti, taču pa tiem netiks organizēta gājēju kustība. Kā pazemes būves tās var noderēt citiem mērķiem, sacīja Ozola. Piemēram, Gogoļa ielas tunelis jau ir pārvērsts par velosipēdu stāvvietu. "Plānots, ka nākotnē visa gājēju satiksme notiktu virszemē, taču jāņem vērā, ka tas ir ap 2030. gadu un vēlāk. Līdz tam tuneļi, visticamāk, turpinās pildīt savu funkciju," sacīja Vaivods.
