Sausuma postu kompensē ar atbalstu, kura "dāsnums" liek ieplest acis

Pērn jau jūnija vidū, kad parasti pļavas parasti ir viskrāšņākās, daudzviet Latvijā tās līdzinājās saulē izdegušam mauriņam. Dzīvniekiem bija jāpiebaro pērnais siens, un tikpat kā nebija, ko savākt nākamajai ziemai. 

Ko darīt? Jau 2022. gadā sākās dalībvalstu sarunas Eiropas Savienības līmenī par ārkārtas atbalstu, lai pārvarētu grūtības piena nozarē – piena cena strauji nokritās, lopbarības cenas cēlās. No Eiropas budžeta Latvijai piešķīra nepilnus septiņus miljonus eiro (6 796 780 eiro).

Sekoja vēl pamatīgas salnas, tad ārkārtējs sausums, un rudenī plūdi. Speciālisti rēķināja optimālo atbalstu. “Tas bija pamatā - aprēķins, cik tad ir lopbarības cenas mainījušās, cik ir kritusies piena cena, lai ganāmpulks izdzīvotu, un sarēķinājām, ka tas būtu ap 80 - 70 eiro, nu, pat vairāk drusku iznāk,” stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Diskusijas par to, kā naudu iekšēji sadalīt turpinājās vēl visu rudeni. Tikmēr saimniecībās meklēja savus risinājumus, kā bada laiku pārlaist. “Mēs rēķinājām tā - cik mēs dzīvniekus varējām, tik mēs jau rudens periodā likvidējām - mazāk ražīgās govis, neproduktīvos dzīvniekus, buļļus. Un tad šobrīd mēs pērkam klāt barību. Arī govīm barības devā ir salmi, līdz ar to ir jāliek vairāk klāt barības piedevas, lai viņiem būtu pilnvērtīga šī barība un lai viņš turpinātu ražot kvalitatīvu pienu, nest teliņus un tā tālāk, līdz ar to tās arī ir papildus izmaksas, kas radušās dēļ sausuma un pēc tam dēļ pārāk lielo slapjumu rudenī,” stāsta saimniecības “Dižglābas” valdes locekle Agnese Celova.

No Eiropas piešķirtās naudas lopkopības nozarei atvēlēja 3,8 miljonus eiro, bet pārējo novirzīja augļkopjiem, lai segtu salnu radīto postu. Maksājumu bija ļauts papildināt arī ar valsts budžeta naudu, taču to iepriekšējā valdība noraidīja. 

Novembrī Ministru kabinets atbalsta pasākumus apstiprināja. Un tagad, janvāra trešajā nedēļā, atbalsts visbeidzot arī izmaksāts. Uz vienu govi jeb vienu liellopa vienību (piemēram, aitām tie ir septiņi dzīvnieki) tie bija 19 eiro. Šobrīd viens siena rullis maksā divreiz vairāk. 

“Tas atspaids ir ļoti, ļoti mazs, un varbūt nu varbūt tā lielākā sāpe ir par to, ka nevajag solīt, ja nevar izdarīt. Galu galā mēs katrs darām savu darbu. (..) Mēs ražojam produkciju un mums maksā tikai par kvalitatīvu produkciju. Ja mēs saražojam nekvalitatīvu, mēs saņemam mazāk. Tad kāpēc ierēdnis var slikti rēķināt, un saņemt pilnu algu?!” saka Agnese Celova.

Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns, atbildot uz “de facto” jautājumu, vai ir pārliecība, ka atbalsts sadalīts vislabākajā iespējamajā veidā, atbild: “Jā, mums ir tāda pārliecība, jo atbalsts tika izstrādāts kopā arī ar nevalstiskajām organizācijām, ar pašu lauksaimnieku iesaisti. Bija vairākas darba grupas, gan Lauksaimnieku konsultatīvajā padomē jautājums ir bijis apspriests, gan arī pēc tam, kad vispārīgajos principos bija noteikts, kādā veidā atbalsts piešķirams, tālāk jau arī izstrādājot Ministru kabineta noteikumus.”

Facebook diskusiju grupā “Lopkopība” izbrīnu un neapmierinātību par to, kāds galu galā izrādījies saņemtais atbalsts, izteikuši daudz zemnieku.  Ministrijā skaidro, ka atbalsta apmērs 19 nevis zemnieku piesauktie 87 eiro par liellopu saistīts ar lielo pieprasījumu. “Atbalsta likmi aprēķina pieejamo finansējumu dalot ar atbalsta tiesīgo saimniecību nosacītajās liellopu vienībām un tādā veidā tiek iegūta atbalsta likme. Papildus ir noteikts, ka tā atbalsta likme nevar pārsniegt 87.70 eiro par vienu nosacīto liellopu vienību Un no turienes acīmredzot ir bijusi tā izpratne, ka atbalsts varētu būt 87 eiro,” 

“Ja mēs nebūtu ņēmuši vērā šos ieteikumus, tad iebilstu par to, ka šie saņēmēji ir ļoti maz, nu tā teikt. Neliels skaits ekskluzīvu saņem, savukārt tagad saņem vairāk. Atkal ir iebildumi par to, ka summa ir par mazu. Mēs, tā teikt, pārmetumus noteikti saņemtu abos gadījumos,” raidījumam norāda, zemkopības ministrs (ZZS) Armands Krauze. 

Sākotnēji gan domāts, ka reāli tie varētu būt ap 40 eiro par liellopu, tomēr lūgumu bijis ievērojami vairāk par prognozēto. Atbalsta saņēmējiem bija jāatbilst kādam no pieciem kritērijiem, kas saistīti ar ieņēmumu kritumu, dzīvnieku samazinājumu vai citiem. Pieteicās vairāk nekā piectūkstoš lauksaimnieku, atbalsts izmaksāts 4350, vēsta "de facto".

Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš: “No sākuma tie noteikumi bija striktāki un tad laika gaitā kļuva arvien elastīgāki. Jo ir elastīgāki, vairāk kritēriji pēc kuriem kāds var kvalificēties. Protams, nauda jau no tā nemainās, un tas vienkārši nozīmē to, ka saņemamais apjoms krīt, krīt, krīt un krīt, un tā mēs esam nonākuši līdz 19 eiro.”
 
“Dižglābu” saimniece atklāj, ka situāciju labāku nepadara fakts, ka pagaidām nav zināms arī, kad un cik lieli būs citi ikgadējie maksājumi. Piemēram, pērn uz 2 gadiem slēgta vienošanās par zālāju saglabāšanu. Sākumā par to minēts atbalsts ap septiņdesmit eiro, vēlāk - 40 eiro par hektāru. 
“Tur ir samazinājums, un tad es arī nesaprotu, kāpēc pagājušā gada februārī zemniekus uzrunāja Zemkopības ministrija, un brauca un stāstīja, cik jums būs labi, jums būs tik lieli maksājumi, nu ir janvāra beigas, tos lielos maksājumus tā kā īsti nejūtam. Un arī nezinām, cik viņi būs, jo samazinājums ir bruto laikam zināms tikai tad, kad ieskaitīs kontā,” saka Agnese Celova. 

Lauku atbalsta dienestā skaidro, ka nākamnedēļ šai atbalsta pasākumā izmaksās mazāko iespējamo likmi, ap 40 eiro, bet pēc tam, saliekot kopā visus pieprasījumus, veiks pārrēķinu un pavasarī izmaksās gala summu, kas varētu arī būtu tuvu nosauktajiem 70 eiro par hektāru. Arī šeit gala summa būs atkarīga no kopējo pieprasījumu skaita.

Neziņa par ienākumu plānošanu būs paliekošs zemnieku pavadonis. Iemesls saistīts ar Eiropas jauno lauksaimniecības politiku. Atbalsta summām būs minimālās, plānotās un maksimālās likmes. Un maksājuma summa būs atkarīga no lauksaimnieku intereses par programmu. Jo vairāk pieteiksies, jo mazāka summa. Jaunā politika daļēji ir arī iemesls zemnieku protestiem vairākās dalībvalstīs, tostarp, Lietuvā.

Ja iepriekš Eiropas atbalstam, kas ir apmēram 330 miljoni eiro gadā, bija 32 maksājumu likmes, ar 2023. gadu to jau ir divreiz vairāk – 62. Sadalāmā summa gan apmēram tāda pati.  

“Pagājušais gads bija grūts. Viņš bija grūts gan lauksaimniekiem, gan iesaistītajām iestādēm, gan Lauku atbalsta dienestam, gan Valsts augu aizsardzības dienestam. Jo mums bija jāveic ļoti daudz skaidrošanās, tāpat lauksaimniekiem bija jāsaprot, vai viņš var vai nevar pieteikties kādam konkrētam atbalstam, kādi nosacījumi, ir jāveic kaut kādas papildu darbības, nav jāveic kaut kādas papilddarbības. (..)  Līdz ar to tā virzība uz to zaļo pusi ietekmēs to, cik kurš saņem. Tas, kas  neko nevēlas mainīt savā saimniekošanas praksē un turpināt, kā ierasts, un neveic šīs papilddarbības, un tad arī viņi saņem attiecīgi mazāk,” saka Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš.

Ņemot vērā, ka specifisku apstākļu radīti zaudējumi varētu parādīties aizvien biežāk, zemkopības ministrs rosina apsvērt speciāla fonda veidošanu: “Uz tiem riskiem, kurus neapdrošina apdrošinātāji vai arī kur apdrošinātāju nosauca šo summu par apdrošināšanu tik astronomiski lielu, ka neviens lauksaimnieks neapdrošina un faktiski nedarbojās, tad mēs uzsākam darbu pie riska fonda izveides, kur, protams, būtu jāiemaksā arī pašiem lauksaimniekiem, šī būs diskusija un te nu lauksaimniekiem jāpiekrīt. Bet ļoti daudzās Eiropas valstīs darbojas šāda riska fondi.” 

Te gan svarīgi, lai idejai atbalsts būtu arī no lauksaimnieku puses. Bet administrēšanas izdevumus varētu segt no Eiropas naudām.