Jauno elektrovilcienu veloproblēmas

Lielās ķibeles ap jaunajiem “Škoda vagonka” elektrovilcieniem (to kavēšanos un reisu atcelšanu) aizēnojušas kādu citu problēmu – veloturētāju neesamību. Izrādās, ...

gallery icon
Sabiedrība
2024. gada 29. janvāris, 06:17

Atbildīgais par velonovietņu neesamību jaunajos elektrovilcienos pazudis. “Škoda vagonka” veloturētājiem jātērē vismaz miljons

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Lielās ķibeles ap jaunajiem “Škoda vagonka” elektrovilcieniem (to kavēšanos un reisu atcelšanu) aizēnojušas kādu citu problēmu – veloturētāju neesamību. Izrādās, ka “pazudis” atbildīgais, kurš vilcienu iepirkuma specifikācijās nebija iekļāvis prasību par velonovietnēm, kurām nu nāksies tērēt vismaz miljonu eiro. Velosipēdu turētājus jaunajos vagonos sola ierīkot līdz vasarai.

Problēmu nu apjautis satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”), kas sasaucis šai problēmai īpaši veltītu sapulci un rēķinājis, cik izmaksās veloturētāju ierīkošana elektrovilcienos. Daži rokās paņēmuši kalkulatoru nu izskaitļojuši, ka atkal kārtējo reizi esam iebraukuši auzās. Bet tā īsti neviens nevar pateikt, kāpēc, jo “vainīgo” neizdodas atrast. 

“Šmucīgie” velosipēdisti

foto: Krišjānis Ratiniks @Velomens
Internetā publicētā fotogrāfija, kas izraisīja skandālu par velosipēdu pārvadāšanu jaunajos elektrovilcienos.

Jau pagājušā gada decembra vidū, kad pasažierus sāka pārvadāt pirmie jaunie elektrovilcieni, uzreiz  sākās pārmetumi, kāpēc vagonos nav paredzēta vieta velosipēdiem. Vēl trakāk kaislības uzjundīja pēc tam, kad pazīstamais ultrariteņbraucējs Krišjānis Ratiniks mikroblogošanas vietnē “X” ielika fotogrāfijas, ka jaunajā vilcienā nav nekādu problēmu “salikt 13 velosipēdus vienā vagonā”, lai būtu “ērti, silti un klusi”.

Tas uzreiz radīja sašutumu vētru no to pasažieru puses, kuri vilcienā negrib braukt kopā ar velosipēdiem un “šmucīgajiem” riteņbraucējiem. Ieraksti interneta komentāros sekoja viens pēc otra: “Tiešām dubļainās drēbēs jālien uz beņķiem?”, “Šmucīgi”, “Nevajag netīriem līst vilcienā!”, “Kā velotūrists nosodu šādu velosportistu rīcību. Pirms kāpšanas vilcienā vienmēr cenšos velo sakopt un uzvelku tīras drēbes”, “Velosipēdi nedrīkst bloķēt gaiteni. Un ievelties netīrās drēbēs sēdeklī arī īsti adekvāti nav, kā arī velosipēdi nosmērē sēdekļus”, “Vai šādi drīkst pārvadāt velosipēdus? Kontrolierim ir jāmet ārā šie pozētāji tuvākajā stacijā” un tamlīdzīgi.

Pats Krišjānis Ratiniks Jauns.lv pauda: “Šo foto dēļ ir sacelta nevajadzīga ažiotāža, jo cilvēkiem rodas neīsts priekšstats par reālo situāciju” un vēlas noskaidrot, kurš tad īsti vilcienu iepirkumu specifikācijā aizmirsis ierakstīt nepieciešamību pēc veloturētājiem, kurš par to atbildīgs?

Vainīgo neatrast

Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Gulbe Jauns.lv uz to atbildēja: “Laikā, kad tika izsludināts elektrovilcienu iepirkums, velosipēdu novietošanas vietas nebija obligāta prasība. Kā obligāta prasība Eiropas Savienībā (ES), tā būs iepirkumiem, ko izsludinās no 2025. gada 7. jūnija (to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem). Pašreiz prioritāte, iesaistot visas puses, ir rast velo novietošanas optimālāko risinājumu velobraucējiem un pasažieriem.”

Latvijā sagaidīti pirmie elektrovilcieni

Lai arī 8 gadus vēlāk kā solīts, Latvijā beidzot sagaidīti ilgi gaidītie “Pasažieru vilciena” (PV) elektrovilcieni.

gallery icon

15. decembrī, kad no Rīgas Centrālās stacijas ar pasažieriem ceļā devās pirmais jaunais “Škoda vagonka” vilciens arī “Pasažieru vilciena” (tagad - “Vivi”) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis nespēja nosaukt vainīgo. Kad viņš stājās amata 2017. gadā, pirmais vilcienu iepirkumu konkursa pirmā kārta jau bija izsludināta un tajā nebija prasības pēc veloturētājiem. Tā kā vainīgais “pagaisis zilajās tālēs”.

Trīs uzlabojami varianti un miljons eiro

Tomēr Satiksmes ministrija nu ar ekspertiem diskutē par optimālāko velosipēdu turētāju risinājumu jaunajiem elektrovilcieniem. 18. janvārī notika satiksmes ministra Kaspara Briškena iniciēta sanāksme, kurā nozares un nevalstisko organizāciju eksperti diskutēja par optimālāko, velobraucējiem un pasažieriem ērtāko risinājumu veloturētājiem jaunajos elektrovilcienos.

Ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs pēc sanāksmes gandarīts pauda: “Velo turētāji ir pašsaprotama 21. gadsimta vilcienu sastāvdaļa. Esmu gandarīts par konstruktīvo diskusiju ar nozares un nevalstisko organizāciju ekspertiem, lai uzlabotu “Škoda vagonka” piedāvājumu. Kopā mēs atradīsim ērtāko risinājumu velo turētājiem, kuru izmaksas 85% apmērā segs Eiropas Savienības fondi.”

Tikšanās laikā eksperti diskutēja par “Škoda vagonka” pārstāvju piedāvātajiem trīs iespējamajiem tehniskajiem risinājumiem, kas paredz sešu līdz astoņu velo turētāju iebūvi katrā vilcienā (pēc līguma jaunajos elektrovilcienos kādu izbūvi vai pārbūvi to garantijas laikā var veikt tikai to ražotājs). Tagad tiekot spriests par šo risinājumu “uzlabojumiem”. Jāteic, ka laika gaitā ar parādījusies vēl kāds velo turētāja “tehniskais risinājums”: ja pirms mēneša runāja par diviem, tad tagad jau par trim. Pagaidām arī īsti nav skaidrs, kā velosipēdus vilcienā varēs pārvadāt – horizontālā vai vertikālā stāvoklī. Vēl – ja pirms mēneša amatpersonu teiktajā pavīdēja teiciens, ka veloturētājus ierīkos “pavasarī”, tad tagad jau ir – “līdz vasarai”. It kā jau nekāda lielā laika nobīde nav, tomēr mazliet šaubu ēna pavīd.

Ministrs Kaspars Brikšens paudis, ka veloturētāju ierīkošanas izmaksas varētu būt ap miljons eiro, no kuriem 85% segšot ES fondi. Jā, Latvijas valstij it kā izmaksas mazākas, bet jāņem taču vērā, ka mēs taču esam ES dalībvalsts un ne tikai ņemam, bet arī dodam savu artavu ES fondiem.

Kopumā Latvijai tiks piegādāti 32 jaunie elektrovilcieni un, ja katrā vagonā paredzēt ierīkot sešus līdz astoņus veloturētājus, tad, rupji rēķinot, iznāk, ka viens varētu izmaksāt ap 4500 eiro. Bet konkrētu summu gan pagaidām vēl nosaukt nevar, jo viss atkarīgs no “tehniskā risinājuma”. Varam pieņemt, ka vismaz daļu no šīm izmaksām varētu nosegt no “Škoda vagonkai” piestādītajām soda sankcijām, kas pirmā mēneša laikā par neizpildītajiem reisiem un vilcienu kavēšanos jau sasniedz ap 100 000 eiro.