Šlesers un Šķēle ar arābu miljardiera palīdzību Rīgu grib pārvērst par “Ziemeļu Dubaiju”. FOTO

Janvāra sākumā prezentētais megaprojekts nav pirmais šāda veida nodoms. Teju pirms pusotra gada portāls ifinanses.lv rakstīja, ka gluži identisku projektu Andrejsalā vēlas īstenot ebreju izcelsmes miljonārs no Moldovas/Rumānijas Emanuils Grīnšpuns, kurš par vienu no savām dzīvesvietām izvēlējies Jūrmalu. Starptautiski pazīstamais ebreju kopienas pārstāvis mūsu valstī pazīstams arī ar to, ka viņš savā privātmājā ierīkojis Jūrmalas sinagogu un bijis Rietumu bankas viceprezidents. Tomēr nu Emanuila Grīnšpuna vārds no šī projekta publiskās prezentācijas pazudis un ebreju miljonāru nomainījis arābu miljardieris.

Arābu miljardieris Rīgā

10. janvārī Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā vienotība”) ar AAE uzņēmēju un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas “Eagle Hills” vadītāju Mohamedu Ali Alabbaru parakstīja sadarbības memorandu par Andrejsalas apkaimes teritorijas attīstību.

Attīstības projektā tuvāko 15 gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā trīs miljardus eiro (tas ir apmēram tikpat cik divu gadu Rīgas budžets). Parakstot memorandu, abas puses apņēmās sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis norādījis: “Ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanās vietu un vērtību novērtē arī AAE investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā. Tādēļ Rīga ārvalstu investoru piesaistei velta īpašu vērību. Rīgai investīciju piesaistē ir visplašākās iespējas - kā ražošanas un pakalpojumu nozarēs, tā pilsētvides attīstīšanā.”

Tika paziņots, ka pašlaik projektā notiek pirmo objektu projektēšana, kā arī darbs pie ielu tīkla un infrastruktūras, kuras būvniecības sākšana plānota jau šogad.

Uz ziemeļiem no Baltkrievijas

Ar nekustamo īpašumu attīstību Mohameds Ali Alabbars nodarbojies mazliet vairāk kā 30 gadus un strādājis 16 valstīs. Viņš savulaik nodibinājis ciešas attiecības ar Dubaijas valdnieku - šeihu Mohammedu bin Rašidu Al Maktumu, kļūstot par vienu no viņa galvenajiem ekonomikas padomniekiem, strādājis, lai uzlabotu gan Dubaijas tūrisma nozares attīstību un izaugsmi, gan globālo reputāciju. Mohameds Ali Alabbars investējis arī pasaules augstākās celtnes – 2010. gadā pabeigtā 828 metrus augstā Halīfa torņa jeb Burdžhalīfas Dubaijā celtniecībā (tajā ir 163 stāvi, kuros ierīkoti biroji, dzīvokļi un viesnīca).

Par savu vēlmi investēt Latvijas galvaspilsētā arābu miljardieris saka: “Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un kuru pilsētas viesiem apmeklēt.”

Par to, ka viņam ir nopietni nodomi attiecībā uz Rīgu liecina tas, ka viņš pēdējos trīs gados ir vairākkārt viesojies Rīgā, sociālajā tīklā “Facebook” publicējot uzņēmumus gan no savas pastaigas klusajā centrā, gan no kādas maltītes elitārā Rīgas restorānā. Latviešiem ne sevišķi tīkami varētu būt arābu miljardiera īss paskaidrojums saviem Emirātu paziņām, kur tad tāda Latvija īsti atrodas – tā esot valsts “uz ziemeļiem no Baltkrievijas”. Būtība tas nav nekas pārsteidzošs, jo jau 2019. gadā Mohameds Ali Alabbars tikās ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašneko, lai ar viņu pārrunātu tālejošus plānus ieguldījumos Minskas nekustamo īpašumu, būvniecības, lauksaimniecības, rūpniecības un viesnīcu biznesa jomās, kā liecina ieraksts AAE vēstniecības Baltkrievijā mājaslapā. Tātad, tagad arābu miljardieris pamazām virzās uz ziemeļiem.

Pilsētas apakšcentrs

AAE uzņēmējs aptuveni 57 hektārus lielo Andrejsalas teritoriju plāno attīstīt kā daudzfunkcionālu vidi, paplašinot dzīvojamo fondu ar vairāk nekā 6500 dzīvokļiem, izbūvējot jaunu Rīgas ostas pasažieru termināli, piedāvājot plašas iespējas uzņēmējdarbībai, kultūrai, labiekārtojot publisko ārtelpu un pārbūvējot Daugavas krastmalu par iedzīvotājiem pieejamu promenādi.

Plānotos projektus paredzēts īstenot tuvāko 10-15 gadu laikā vairākās kārtās, un darbs pie pirmās no tām jau ir sācies. Rīgas pašvaldība ar investoru strādāšot pie tādām pilsētas prioritātēm kā mobilitātes un transporta risinājumi, publiskās ārtelpas un Daugavmalas publiska pieejamība, dzīvojamā fonda paplašināšana un uzņēmējdarbības attīstība.

Jautāts, vai Rīgas budžetam tas kaut ko izmaksās, vai arī rīdzinieku nodokļu nauda aizies šajā dižprojektā, Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons Jauns.lv teica:

“Iniciatīva par sadarbības memoranda parakstīšanu nāca no investora un Rīgas dome tam atsaucās, ievērojot vispārējo principu par to, ka investīciju piesaiste pilsētai ir ļoti būtiska un pie tā pašvaldība strādā pastāvīgi. Sadarbības memorandā pilsēta nav uzņēmusies nekādas konkrētas saistības, vienošanās ir vispārīga un šajā stadijā visi jautājumi par Andrejsalas un tās apkaimes attīstības vīzijām ir uzdodami investoram.

Andrejostas pilsētzīmes:

Pašvaldība noteikusi, ka Andrejsalas apkaimei jāattīstās kā savdabīgai un daudzfunkcionālai darījumu, pakalpojumu, mājokļu un nozīmīgu publisku objektu teritorijai - pilsētas apakšcentram, kas saistīts ar jūras pasažieru transportu, jahtu sportu, rekreāciju un tūrismu, izmantojot šim nolūkam esošo vērtīgo kultūras mantojumu, akvatoriju un krastmalu, tādējādi veicinot vēsturiskā un mūsdienīgā laikmeta mijiedarbību.

Jautājumi par konkrētu projektu realizāciju tiks skatīti normatīvos noteiktā kārtībā pēc tam, kad tādi nonāks līdz atbildīgo pašvaldības struktūru izvērtēšanai.”

Ebreja miljonāra vietā arābu miljardieris

Par grandiozajiem Andrejsalas un Eksportostas rajona attīstības plāniem “Riga Port City” jau runā kopš 2006. gada un pakāpeniski iepērk zemi, lai būtu uz kā visus savus nodomu realizēt. “Riga Port City” teritorija apmēram 57 hektāru lielā platībā sākas Daugavas krastā pie Vanšu tilta, tālāk ietver pašreizējo Rīgas pasažieru ostas teritoriju, jahtu centru “Andrejosta”, Andrejsalu, un beidzas Eksporta ostas dienvidu daļā.

2022. gada septembrī starptautiska arhitektu komanda Šveices arhitektu projektēšanas kompānijas “Hosoya Schaefer Architects” speciālistu vadībā izstrādāja “Riga Port City” teritorijas attīstības projekta vienoto koncepciju jeb masterplānu.

Tā paša gada nogalē plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa, ka Andrejostas jeb “Ziemeļu Dubaijas” viens no galvenajiem attīstītājiem būs Emanuils Grīnšpuns - “ebreju izcelsmes moldāvu filantrops, pasaulē pazīstams uzņēmējs un investors, kurš darbojas ASV, Kazahstānā, Moldovā, Latvijā un Izraēlā”, piemēram, pārtikas, būvniecības, aprūpes, fiziskās veselības, farmācijas, finanšu un tehnoloģiju nozarēs. 2021. gadā viņš arī kļuva par nozīmīgu darījumu spēlētāju Latvijā, kļūstot par Rietumu bankas viceprezidentu. Vienlaikus ārvalstu medijos parādījās raksti, kas apgalvoja, ka Emanuila Grīnšpuna nauda nav īsti “tīra” – tā saistīta gan ar ASV bijušo prezidentu Donaldu Trampu, gan Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku. Tagad lielā investora – ebreja Emanuila Grīnšpuna vārdu nomainījis arābu miljardieris Mohameds Ali Alabbars.

Rīgā nerealizētie megaprojekti

Vai megaprojekts par “Ziemeļu Dubaiju” īstenosies, rādīs laiks. Tomēr jāatgādina, ka Latvijas galvaspilsēta ir piedzīvojusi vairākas megaprojektu prezentācijas, kuras tā arī palikušas tikai uz papīra. Viens no tiem bija arī saistīts ar Aināra Šlesera vārdu.
 
Gadsimta pirmajā desmitgadē tika iecerēts Zaķusalas attīstības projekts, kas paredzēja šo teritoriju pārvērst par "mazo Lasvegasu". Latvijas pusē šī projekta bīdītāji bija Ainārs Šlesers un Viesturs Koziols, bet no ārzemēm – gan krievu šovbiznesa pārstāvis Igors Krutojs un vairāki citi Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pietuvināti uzņēmēji, gan ASV eksprezidents Donalds Tramps, kurš toreiz vēl netēmēja uz Balto namu. Tā arī ideja par Zaķusalas Lasvegasu pakūpēja, tolaik prese rakstīja, ka šo projektu bija iecerēts īstenot par “netīru naudu”.

Daudziem rīdziniekiem vēl spilgti atmiņā vairāki “izcilības projekti”, kuri tā arī palikuši tikai labo nodomu mapītē. Lūk, tikai daži:

* akustiskā koncertzāle uz AB dambja;

* bijušais Rīgas vicemērs, tagad eiroparlametārietis Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”) 2000. gadā prezentēja ideju par Arkādijas parka pārvēršanu grandiozā izklaides parkā, līdzīgu tam kāds Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā ir Tivoli parks;

* gadsimta sākumā Rīgas dome, kad tajā pie varas vēl nebija nonākuši “sociķi”, paziņoja, ka nu ir galīgi nolemts – nebūs vis Dienvidu tilts pār Daugavu, bet gan Ziemeļu tilts. Protams, viss notika otrādāk. Tā vietā arī neparādījās solītais prāmis starp Mangaļiem un Bolderāju;

* pirms pārdesmit gadiem uzsāktais pēkšņais Skanstes rajona uzplaukums nu ir manāmi “iesūnojis”. Pēc AB.LV bankas likvidācijas un Skanstes tramvaja idejas "norakšanas" daudziem radusies neskaidrība par Rīgas jaunā darījumu centra nākotni.