“Kā atsijāt mazāk turīgos bērnus?” Ministrija rosina šķirot, kurām skolniecēm pienāksies paketes un kurām – nē

Tomēr asas diskusijas sabiedrībā raisījis Labklājības ministrijas (LM) ierosinājums ar higiēnas precēm apgādāt vien maznodrošinātas personas. Ļaudis savā neizpratnē dalījušies arī mikroblogošanas vietnē “X”.

“Man neliekas pareizi, ka notiktu šķirošana - tai meitenei pienākas bezmaksas higiēnas lietas, tai nē,” vēsta kāda iedzīvotāja.

“Kā viņi atsijās mazāk turīgos bērnus?” neizpratnē dalās kāds cits.

Bet vēl kāds norāda, ka “valstij sieviešu higiēnas preces nevajadzētu apmaksāt, jo tās ir vienam dzimumam specifiskas lietas, kas nenes labumu visiem”.

Labklājības ministrijas priekšlikums izvirzīts finansiālu apsvērumu dēļ. Latvijā pašlaik ir 77 785 meitenes vecumā no 11 līdz 19 gadiem, un lai nodrošinātu ar higiēnas precēm visas, valstij tas izmaksātu 360 720 eiro.

Savukārt, iekļaujot plānā vien maznodrošinātas meitenes izmaksas jau kļūtu krietni zemākas un no valsts budžeta tas prasītu 163 tūkstošus eiro gadā.

Skolu pieredze ir ļoti atšķirīga

Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas pētījums, “šobrīd bezmaksas higiēnas preces pieejamas aptuveni  36,1% skolu.” Arī sarunās ar izglītības iestāžu pārstāvjiem atklājas, ka pieredze skolās ir gaužām atšķirīga.

Rīgas Hanzas vidusskolas medmāsa Inta Apšeniece norāda, ka viņu skolā ir pieejamas sieviešu higiēnas preces nelielā skaitā, tomēr skolnieces pēc tām vēršas nelabprāt.

“Meitenes kautrējas un viņām ir neērti šādos jautājumos kādam prasīt palīdzību,” norāda medmāsa.

Tāpat Apšeniece uzsver, ka “skolu iespējas ir limitētas un tai neesot līdzekļu, lai iegādātos pārlieku lielus krājumus ar higiēnas precēm.

Arī Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas pārstāvji uzsver, ka šādu pakalpojumu savām skolniecēm piedāvā, tomēr atsaucība no skolnieču vidus esot neliela un pēc palīdzības pie medicīnas personāla vidēji vēršas 2 meitenes mēnesī.

“Meitenes pie medmāsas griežas vien ļoti retos gadījumos, ja mēnešreizes sākušās pēkšņi,” vēsta skolas direktore Ieva Jurova, norādot, ka visbiežāk audzēknes lūdz palīdzību klasesbiedrenēm.

Tomēr Jurova uzsver, “ja higiēnas preces būtu iespējams saņemt bez starpnieka palīdzības, tad meitenes visticamāk šādu pakalpojumu izmantotu biežāk.” Direktore norāda, ka tuvākajā laikā skola plāno spert soļus šajā virzienā.

Ļoti veiksmīgā pieredzē dalās Ādažu vidusskolas medmāsa Rita Zakare, norādot, ka “pakalpojums skolā pieejams jau gadiem ilgi un skolnieces to aktīvi arī izmanto”.

“Meitenes pārsvarā pie manis vēršas, ja mēnešreizes sākušās pēkšņi. Turklāt skolnieces ir drošas. Viņas nekautrējās runāt par higiēnas precēm arī puišu klātbūtnē,” pieredzē dalās Zakare.

Medmāsa norāda, ka skola iegādājas medicīnas preces divas reizes gadā un pēc vajadzības – budžets tiek plānots kopā ar ārsti un izvērtējot pieprasījumu.

Pret LM ieceri nodrošināt ar higiēnas precēm vien maznodrošinātas skolnieces Zakere raugās skeptiski.

“Ja skolā ir 2000 bērnu, kā gan var noteikt, kurš no viņiem ir maznodrošināts? To var apzināt tikai klases audzinātāja, un tādā gadījumā šim procesam būtu jānotiek, iesaistot viņu.”

Arī Jūrmalas Valsts ģimnāzijas pārstāvji norāda, ka skolnieces piedāvātos pakalpojumus izmanto aktīvi. Higiēnas preces ir novietotas skolu labierīcību telpās un tās skolniecēm ir pieejamas pēc vajadzības. Skola ik pa laikam veic iekšējo revīziju, lai atjaunotu krājumus, un nodrošinātu ar higiēnas precēm ikvienu meiteni, kurai tās nepieciešamas.

Mēnešreizēm nevajadzētu būt iemeslam, kādēļ jākavē stundas

Kā liecina uzņēmuma "Procter & Gamble" 2021. gadā veiktais pētījums, “menstruāciju dēļ katra sestā meitene Latvijā kavējusi stundas. Tas galvenokārt noticis finansiālu apstākļu dēļ, jo viņu ģimenes nespēj atļauties iegādāties attiecīgos higiēnas produktus”.

Lai veicinātu meiteņu dalību izglītības procesā arī menstruāciju laikā, aizvadītā gada martā sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tika vākti paraksti par bezmaksas higiēnas preču (pakešu, tamponu) nodrošināšanu izglītības iestādēs sievietēm.

“Stiprākām vai vājākām mēnešreizēm nebūtu jābūt iemeslam aiziešanai no stundām, tādēļ ir svarīgi nodrošināt šo preču pieejamību izglītības iestādēs!” norāda iniciatīvas pārstāve Inete Ielīte.

Iniciatīva ātri vien savāca nepieciešamo sabiedrības atbalstu un tika iesniegta izskatīšanai Saeimā, pēc tam ierosinājums vairākkārt tika skatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, bet šī gada 10. janvārī tam tika sniegta “zaļā gaisma”. Tiesa, pastāv vēl daudz tehnisku, neatrisinātu jautājumu, par kuriem atbildīgajām ministrijām vēl nāksies vienoties.

Tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) uzskata, ka “mērķi varētu īstenot jau sākot no 2025. gada”.