Viedoklis: Ādažu pašvaldības spožums un… pelējums

Diemžēl garkalnieši negribēti var kļūt par ilustrāciju tam, kuros nagos reizēm var nokļūt, bēgot no vilka. Diez vai viņiem ir pietiekami skaidrs priekšstats par patieso lietu stāvokli Ādažu novadā, īpaši tā pašvaldībā. Tāpat – par šīs pašvaldības sniegto publisko pakalpojumu kvalitāti. Drīzāk gan par pašsaprotami sagaidāmās kvalitātes hronisku iztrūkumu.

Pieļauju, ka Garkalnes pagasta cilvēkus ir pilnībā pārņēmusi izmisīga vēlme atbrīvoties no «važām», ar kurām administratīvi teritoriālās reforma un 2021.gada pašvaldību vēlēšanas viņus piesaistīja mākslīgi radītajam Ropažu novadam (ar domi Ulbrokā). Varbūt viņus pievilina arī Ādažu kā diezgan prestižas dzīvesvietas – «sociāli tuvas» likvidētajam Garkalnes novadam – un naudīgas pašvaldības reputācija. Taču iespaidīgs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ievākums nebūt nav garantija labai novada pārvaldībai. Tas var būt arī glābšanas riņķis, kam jānotur virs ūdens domes netālredzīgi lēmumi, haotiskas izdarības un bezsaimnieciskums.

Visu to varētu uzskaitīt ilgi. Taču visvienkāršākais un visuzskatāmākais apliecinājums visai agrākā novada domes priekšsēdētāja Māra Sprindžuka, patlaban Saeimas deputāta, un viņa «troņmantnieces», tagadējās pašvaldības vadītājas Karīnas Miķelsones (abi pārstāv Latvijas Reģionu apvienību) rosībai un «lietpratībai» ir novada mācību iestāžu katastrofālais stāvoklis.

Tas ir aplūkojams šajos fotoattēlos vai arī klātienē – Ādažu vidusskolā (Gaujas iela 30, Ādaži) un pirmsskolas izglītības iestādē «Strautiņš» (Pirmā iela 26A, Ādaži).

Pēdējo desmit gadu laikā vidusskolā esot ieguldīti aptuveni 2,5 miljoni eiro – taču tās kanalizācijas sistēma un jumts nav mainīti kopš PSRS laikiem. Tā šobrīd ir lielākā skolas problēma, bet ne vienīgā.

Savukārt «Strautiņā» pa visu pirmo stāvu ir izpleties pelējums, tā grīda vārda tiešā nozīmē ir sapuvusi. Tiesa, nekādi nopietni ieguldījumi, atšķirībā no skolas, bērnudārzā nav veikti – par aptuveni 200 tūkstošiem tika sakopta vien tā fasāde.

Būtu tikai godīgi, ja garkalnieši spētu pamanīt šo postažu un aizdomātos: «Vai tiešām mēs gribam sev kaut ko tādu – turklāt par mūsu pašu naudu?» Kā redzam un dzirdam, Miķelsone patlaban ir entuziasma pārpilna, atbalstot pagasta iedzīvotāju vēlmi iekļauties Ādažu novadā. Viņai tas taču nozīmē jaunus nodokļu maksātājus – tātad papildus naudu, ko dome varēs tērēt sazin kur. «Nāciet, mīlīši, nāciet droši!» – jau pa gabalu no vilka izsprukušajiem līksmi sauca lācis...

No otras puses – gribētos ļoti cerēt, ka aktīvie, pašapzinīgie un «izlepušie» garkalnieši varbūt spētu satricināt mūsu novada pašvaldības bezjēdzīgās saimniekošanas «stabilitāti».

Jūs lasījāt publikācijas autora viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.