Dūmu detektorus bieži vien cilvēki aizklāj ar dažādiem priekšmetiem - maisiņiem, prezervatīviem, līmlenti
Lai glābtos no ziemas spelgoņa, daļa pārkurina savas krāsnis, un tas ir risks ugunsnelaimei. Turklāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests secinājis – tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, bijis uzstādīts dūmu detektors. Lai arī pat likums nu jau četrus gadus liek obligāti dzīvokļos un mājās uzstādīt dūmu detektorus, diemžēl daļa cilvēku to ignorē un klaji riskē ar savu un kaimiņu dzīvību.
Kad dūmu detektoram sāk beigties baterijas, tas periodiski, ļoti bieži, izdod spalgus signālus. Ja cilvēkiem pie rokas jaunu bateriju nomaiņai nav, tad lai atbrīvotos no detektora nepatīkamās skaņas, visbiežāk nolietojušās baterijas izņem laukā un, protams, aizmirst nopirkt un ielikt vietā jaunas baterijas. Līdz ar to - dūmu detektors mājās ir, bet nefunkcionē. Dzīvību glābšanā bezjēdzīgs.
Šī aizmāršība bieži piemeklē Latvijas iedzīvotājus, stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Ja ierīce uzstādīta tuvu virtuvei, bet bieži rodas sadūmojums ēdiena gatavošanas dēļ vai cilvēki tur smēķē, tad detektors ieslēgsies un gaudos. Cilvēkus tas kaitina, tāpēc mērķtiecīgi izdarījuši visu, lai detektors nedarbotos. Un tad pienāk liktenīgā reize - reāls ugunsgrēks, bet detektors nebija spējīgs brīdināt cilvēkus.
Maisiņš, līmlente, prezervatīvs – tieši ar šiem priekšmetiem bieži vien ir aizklāti darbojošie dūmu detektori, glābēji stāsta. Līdz ar ko to darbība vai nu daļēji ierobežota, vai nu viņi vispār nestrādā.
Ir 3 iemesli, kā dēļ mājokļos izceļas ugunsgrēks. Pirmais no tiem ir cilvēku neuzmanīgas rīcības rezultātā. Otrs biežākais iemesls ir īssavienojums un bojātu elektroierīču lietošana, trešais – apkure. Visu pērnā gada statistiku VUGD vēl apkopo, bet pēdējā pieejamā rāda, ka tikai 34% mājokļu, kuros 2022. gadā izcēlās ugunsgrēks, bija uzstādīts dūmu detektors.
Tikmēr ne visi aptaujātie iedzīvotāji tic, ka mājoklī uzstādītais dūmu detektors var pasargāt no ugunsgrēka. Dūmu detektors var pasargāt no lielas nelaimes, saka ugunsdzēsējs glābējs Aleksandrs Kutepovs. Viņš pats brauc uz izsaukumiem un redz, kādu ļaunumu gan cilvēkiem, gan viņu īpašumam var nodarīt ugunsgrēks.
“Sekas var būt ļoti nopietnas. Jo dūmu detektors var dot cilvēkam iespēju vismaz pašam izglābties. Pat ja ugunsgrēks viņa dzīvoklī notiks, tad vismaz viņa dzīvoklis cietīs, nevis kaimiņu, augšā, lejā – no ūdens, no uguns. Vissliktākajā gadījumā cilvēks, kam nav uzstādīts dūmu detektors, var neuzzināt par ugunsgrēku, kas notiek viņa dzīvoklī, un pat nomirt.”
Dūmu detektors spēj izglābt cilvēku dzīvības un nevienu vien reizi to bija izdarījis, stāsta VUGD operatīvais dežurants Agnis Pūpols.
“Nav neviens ugunsgrēks tāds, kur bojāgājušais un darba kārtībā dūmu detektors. Jā, mums ir bojāgājušie un nav dūmu detektora, ir tādi, kur tas ir uzstādīts, bet iedzīvotāji viņu ir ierobežojuši. Ir pat bijuši gadījumi, kad atbrauc uz ugunsgrēku, ir 2 bojāgājušie tajā, bet dūmu detektors stāv kastītē uz plaukta.”
Kaut gan jau 4 gadus dūmu detektors mājoklī ir obligāta prasība, ne visiem tie ir. Sods par to fiziskām personām ir līdz 240 eiro. Nav gan dzirdēts, ka valsts vai pašvaldību institūciju pārstāvji dotos kādos reidos uz privātpersonu mājokļiem.
