Zviedrijas aizsardzības ministrs: "Krievija pret Baltijas valstīm ir izvērsusi spiedienu"
Drošības situācija Baltijas jūras reģionā ir mainījusies uz slikto pusi, bet pret Baltijas valstīm Krievija ir izvērsusi spiedienu, intervijā sacīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.
Šobrīd Baltijas jūrā tiek novērota daudz lielāka militārā aktivitāte nekā kādreiz. Notiek arī vairāk Krievijas bruņoto spēku mācību un ir izvērstas plašākas izlūkdienestu aktivitātes, sacīja Hultkvists.
"Tas rada tādu klimatu, kurā mēs savus ātrās reaģēšanas spēkus izmantojam biežāk nekā daudzos iepriekšējos gados. Ātrās reaģēšanas spēki nodrošina to, lai Zviedrijas suverenitāte [tiek aizstāvēta] un tiek nodrošināta Zviedrijas pozīcijas paušana," teica Hultkvists, kurš Rīgā aizvadītajā nedēļā piedalījās Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē.
Viens no sanāksmes jautājumiem bija hibrīdkarš un ES valstu spējas uz to atbildēt. Zviedrijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka hibrīdkarš ir reāls fakts.
"Mums ir jāattīsta mūsu pašu metodes, lai cīnītos ar šādām aktivitātēm. Hibrīdkaru mēs esam novērojuši Krimā. Tā ir reāla situācija, kurā ir tikušas izmantotas šīs metodes. Domāju, ka šobrīd daudzām valstīm un politiskajiem līderiem ir skaidrs, ka tas ir kaut kas tāds, kas prasa rīcību. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, kas ir jārisina visas ES ietvaros," uzskata ministrs.
Hultkvists arī pauda, ka ir ļoti svarīgi pārrunāt situāciju Krievijā, kā arī to, kas ir noticis saistībā ar Krimas aneksiju, kā arī konfliktu Ukrainā. "Krievija izdara spiedienu pret Baltijas valstīm. Mēs esam novērojuši [Krievijas militārās mācības un izlūkdienestu aktivitāti] Baltijas jūrā. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, ja mēs spējam par šiem jautājumiem runāt," atzina Zviedrijas aizsardzības ministrs.
Komentējot aizvadītajā gadā notikušo zemūdens meklēšanu pie Zviedrijas krastiem, ministrs norādīja, ka joprojām nevar pateikt, kādai valstij šī zemūdene varētu būt piederējusi. "Es domāju, ka mūsu aizsardzības spēki izdarīja lielisku darbu. Analizējot notikušo, ir skaidrs, ka mūsu teritoriālajos ūdeņos - Stokholmas arhipelāgā atradās svešs ūdens transportlīdzeklis. Šādā līmenī mūsu operācijas bija veiksmīgas. Gan Zviedrijas premjerministrs, gan bruņoto spēku komandieris, gan arī es - esam pārrunājuši meklēšanas operācijas rezultātus. Mēs esam likuši skaidri saprast - ja pastāv iespēja, ka ārvalstu karakuģi atrodas Zviedrijas ūdeņos - valsts bruņotajiem spēkiem ir tiesības pielietot savus ieročus, lai stingri demonstrētu, ka šī ir Zviedrijas teritorija," uzsvēra ministrs.
Lūgts komentēt Zviedrijas nostāju saistībā ar Ukrainas prezidenta Petro Porošenko ierosinājumu Austrumukrainā organizēt miera uzturēšanas operāciju, kurā piedalītos ES valstis, Hultkvists atzina, ka šis jautājums vēl ir jādiskutē ES līmenī. Kopumā šādu operāciju Zviedrijas aizsardzības ministrs raksturoja kā sarežģītu. "Ja tas notiks, nepieciešams vairāk laika, lai notiktu nepieciešamās diskusijas gan dalībvalstīs, gan arī ES. Ir pāragri par to runāt," sacīja ministrs.
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) būtu gatavi sniegt savu ieguldījumu ES miera uzturēšanas operācijā Ukrainā, ja tiks pieņemti attiecīgi lēmumi ANO Drošības padomē un Latvijas Saeimā.
Latvijas aizsardzības ministrs ar savas padomnieces Aijas Jakubovskas starpniecību norādīja, ka krīzes noregulējums Austrumukrainā ir iespējams tikai diplomātiskā ceļā un Minskas vienošanās izpilde ir priekšnoteikums mieram Ukrainā.
"Miera uzturēšanas misijas var būt tikai viens no instrumentiem, kurš var palīdzēt risināt situāciju," sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, atgādinot, ka Ukrainā jau atrodas EDSO pārstāvji, tostarp arī no Latvijas, kuru uzdevums ir būt pamiera noteikumu izpildes novērotājiem. Vienlaikus ministrs apliecināja, ka Latvijas NBS būs gatavi sniegt savu ieguldījumu, ja tiks pieņemti lēmumi ANO Drošības padomē un Latvijas Saeimā.
