Padomju laiku interjera priekšmeti kļūst arvien vērtīgāki; bērnības kompota trauciņus nevajag izmest
Latvijā būtu jāsāk domāt arī par Padomju laiku mantojuma saglabāšanu - kas ir bijis vērtīgais, ko vajadzētu saglabāt, izcelt un atstāt arī nākamajām paaudzēm. Latvijas piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs Roberts Grinbergs intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka iedzīvotājiem nevajadzētu izmest visus Padomju laiku traukus, mēbeles un interjera priekšmetus. Arī tā laika tapetes, griestu un grīdu apdares ne vienmēr vajadzētu plēst nost.
Viņš sacīja: “Interesanti, ka daudzās Latvijas pilīs un muižās ir saglabājies arī Padomju laiku mantojums.”
Piemēram, Vecauces pils tornī ir pilnīga Padomju laiku eklektika. Tur iebūvēti stilizēti griesti, sienas, spoguļi un paneļi. “Tā tiešām ir Padomju laiku drausma, bet patiesībā tas ir ļoti liels kičs.
Padomju laiku uzslāņojums var būt vērtīgs
Ja tagad to visu rautu nost un censtos ārkārtīgi izstrādāt to, kā bijis vēsturiski, tas pat nebūtu vērtīgi! Man liekas, ka Padomju laiku uzslāņojums šajā gadījumā ir tieši vērtīgākais šajā tornī.
Ir piemēri, ka ne vienmēr visu Padomju laiku uzslāņojumu vajag plēst nost, bet gan rādīt, kāda ir bijusi vēstures attīstība. Ja kādā pilī vai muižā ir saglabājusies republikas laikā būvēta skatuve, lai tā paliek, ja tā ir laba un joprojām funkcionāla! Noplēst jau var vienmēr. Uzslāņojumi arī var būt labi.”
Seniori novērtē Padomju laiku ķīmijas, fizikas kabinetu
Piemēram, Jaunauces pilī var apskatīt, kāds bija skolas laiks Padomju gados. Redzama mācību klase un pilnvērtīgs inventārs no Padomju laikiem. Apskatāms ķīmijas un fizikas kabinets, bet blakus ir sporta zāle.
“Tas ir tas, kas cilvēkiem patīk. Šis kičs. Viņi brauc to skatīties, jo daļa tūristu mūsdienās ir seniori, kuri ar sentimentu brauc to apskatīt un sacīt: “Jā, arī manā laikā tā bija.” Tās paaudzes cilvēki, kas atceras muižu kā kungu māju, mūsdienās vairs nav. Bet ir saglabājušies Padomju laiku mantojuma cilvēki.
Mēs redzam, ka nav saglabājies kolhozs vai paraugsaimniecība. Nevaram aizbraukt uz kādreizējo kolhoza fermu un redzēt, kā viss tajā laikā notika. Bet tādas muižas mēs joprojām varam atrast.”
Padomju laiku pērle Saldus novadā
Grinbergs piekrita, ka mūsu sabiedrībā patlaban vēl īsti nenovērtē Padomju laiku mantojumu. Šķiet, ka tas viss ir jāārda nost un jāizmet.
Viņš šogad bija Kalnu kultūras namā, kas atrodas Saldus novadā pie Lietuvas robežas. “Tā ir Padomju laiku pērle. Tas ir kultūras nams, kas varētu būt līdzvērtīgs Dailes teātrim. Tajā ir skatuves ripa, kas paredzēta teātra izrādēm.
Viss interjers tur ir saglabājies no Padomju laikiem. Tur saglabājusies gan interjera apdare, gan lampas, gan krēsli, gan bufete, gan interjers dažādās palīgtelpās un grimētavās. Tur viss ir. Pat foajē un gaiteņos ir eklektika. Tā ir Padomju laiku unikalitāte.
Aicina bufetē pacienāt ar kompotu
Vēl jaukāk būtu, ja šis kultūras nams to pienācīgi iznestu, to piedāvātu ar kiču arī pasākumu organizēšanas ziņā. Piemēram, bufetē varētu piedāvāt kompotu nevis “Bosca” šampanieti.
Būtu jauki, ja pameklētu vairāk Padomju laiku trauku. Kaut kur tos noteikti var atrast. Vajadzētu nodrošināt pilnvērtīgu komplektu.
Tas ir unikālais Padomju laiku mantojums, kas mums jāglabā kā kultūrvēsturiskais mantojums. Tas izzūd ļoti, ļoti strauji. Vecāsmātes sekcijās vēl redzam un varam atrast traukus no Padomju laikiem, bet tie arī pazūd. Tie paliek un saglabājas tikai atmiņās.”
“Jā, man arī bērnībā tāds bija!”
Grinbergs norādīja, ka mākslas centrā “Zuzeum” bija apskatāma porcelāna izstāde. Bieži vien dzirdēts, ka cilvēki saka: “Jā, man arī bērnībā tāds bija!” “Visi saka, ka tāds bija, bet vairs nav. Tas ir ļoti, ļoti izzūdoši.”
Bieži vien paši iedzīvotāji izmet ārā Padomju laiku traukus un mēbeles, jo vairs nevēlas tos ikdienā lietot. Daudzi grib ēst no mūsdienīgiem traukiem un sēdēt jaunos dīvānos.
“Bet pēc 20 gadiem tas būs krietni stilīgāk nekā tas, kas šobrīd ir nopērkams veikalā. Mākslas attīstība vienmēr bijusi cikliska, tā bijusi svārstībās un pretstatos. Kaut kas vienmēr atgriežas. Tāpat ir arī ar muižu kultūru.”
Padomju laikus var atcerēties Skrundā un Irbenē
Padomju laiku mantojumu kā vērtīgu novērtējusi Skrunda, lai gan bijušās militārās pilsētiņas daudzdzīvokļu māju apbūve ir stipri degradējusies un apmeklētājiem nav pieejami veseli dzīvokļi, kuros varētu ieiet un paskatīties, kā toreiz dzīvoja militāristi.
Tāpat Ventspils novada Irbenē saglabājies radio teleskops no Padomju laikiem. Arī tur kādreizējā pilsētiņa ir ļoti bēdīgā stāvoklī.
Muižas bēniņos mēģina atjaunot Padomju laiku interjeru
“Padomju laiku mantojums nāk atpakaļ. Man ļoti liels prieks, ka Lielplatones muižā kolēģi ļoti aktīvi strādā bēniņu stāvā, kur Padomju laikos bijuši dzīvokļi. Tie ir vēl kaut cik saglabājušies. Tur mēģina atjaunot vēsturisko Padomju laiku interjeru, piemēram, kādu sekcijas skapi ar tam raksturīgo literatūru, dīvānu, paklāju pie sienas, zilās flīzes.
Viņi mēģina bēniņu stāvā visu atstāt un saglabāt, jo tāda bijusi vēsture! Cilvēki tur ir dzīvojuši cauri laikiem. Pirmajā un otrajā stāvā redzat citu laiku, ir saglabājies oriģinālais parkets, bet bēniņos Padomju laikos bija iemājojuši cilvēki kā bezdelīgas pažobelē.
Tur saglabājušās Padomju laiku tapetes un tam laikam raksturīgais dzīvokļu plānojums. Tur ir ļoti jauki un sirsnīgi. Es sacīju uzteicamus vārdus, ka viņi par to domā, nevis plēš to visu nost. Cauri tumšiem, drūmiem bēniņiem tur cilvēkus ieved tīros, gaišos dzīvoklīšos.”
Jāsāk domāt par Padomju laiku mantojumu
Nesen Grinbergs bija Dānijā, kur Orhūsas (Aarhus) pilsētā atrodas brīvdabas muzejs. Tajā ir pieejama daudzveidīga pilsētas apbūves ekspozīcija, kas sadalīta pa gadsimtiem.
Viens pilsētas kvartāls ir no 18.gadsimta, otrs – no 19.gadsimta, trešais – 20.gadsimta, bet ceturtais – 21.gadsimta. Tur bija arī 20.gadsimta daudzdzīvokļu māja, kurā varēja redzēt vecāku istabu, dzīvojamo telpu un bērnu istabas.
“Mēs šodien vairāk domājam par muižām kā par kungu mājām, kurās saglabājies interjers no 19.gadsimta, un lielākoties tas jau daudz kur ir atjaunots. Bet tagad jāsāk domāt arī par Padomju laiku mantojumu, kas ir bijis vērtīgais, ko saglabāt un izcelt.”
Tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem tagad ir vismaz 40 gadi, turpmāk labprāt apskatītu ēkas, kurās ir Padomju laiku interjers, jo tajā pagāja viņu bērnība un jaunība, asociācijas vadītājs sacīja.
