“Dzīve Latvijā var būt labāka nekā Anglijā.” Elgars un Veronika stāsta par sarežģītām izvēlēm
Elgara un Veronikas Felču ģimenē aug četri bērni: Emīlija Agape (11 gadi), Marcels (9), Ida Beata (4) un Francis (1). Tuvojoties Ziemassvētkiem, Elgars intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par vairākām svarīgām viņu ģimenes izvēlēm: pārvākšanos uz Ziemeļvidzemi, centieniem atrast līdzsvaru starp pētnieku darbu un ģimenes dzīvi, kā arī savu kristiešu ceļu.
“Mēs esam starptautiska ģimene. Mana sieva ir poliete, mēs iepazināmies Anglijā maģistrantūras studiju laikā. Mūsu divi vecākie bērni ir dzimuši Polijā, kur mēs dzīvojām pēc kāzām. Bet divi jaunākie bērni ir dzimuši Latvijā.
Latvijā mēs dzīvojam kopš 2016.gada, bet [atvērtās] saimniecības “Zadiņi” kopienā esam kopš 2018.gada – sanāk pieci gadi, pavasarī būs seši gadi.”
Sirsnīgās attiecības ģimenē mudināja atgriezties Latvijā
Kāpēc ģimene nolēma pārcelties no Polijas uz Latviju? “Kopumā es ārzemēs dzīvoju astoņus gadus (no 2008. līdz 2016.gadam): trīs gadus Anglijā un piecus gadus Polijā.
Bija vairāki iemesli, nevis tikai viens iemesls, kāpēc mēs nolēmām pārcelties uz Latviju. Starptautiskā laulībā vienmēr ir grūtības izvēlēties, kurā valstī dzīvot un kā vienoties par šādiem kompromisiem.
Pēc ārzemēs pavadītajiem gadiem man bija vēlme vairāk būt Latvijā. Man ir ļoti sirsnīgas un tuvas attiecības ar trīs brāļiem un vecākiem. Tās ļoti pietrūka. Viņi mums ir bijuši ļoti izpalīdzīgi ar maziem bērniem šo gadu laikā. Dažas draudzības izturēja cauri šiem gadiem ārzemēs, daudzas sākām jaunas.”
Ģimenei bija svarīga arī tīra un skaista daba, kā arī citi iemesli.
Lai nebūtu jādzīvo īrētos dzīvokļos un jāpārtiek no gabaldarbiem
“Izprotot analīzi par nākotnes riskiem, svarīgs ir jautājums, kā veidot savu noturību. Angliski ir jēdziens resilience, kas vienlaicīgi apzīmē gan izturību, gan elastību.” Latviešu valodā nav īsti piemērota vārda šim jēdzienam, dažkārt saka, ka tā ir izturētspēja.
Runājot par savu personīgo un ģimenes izturētspēju, Elgars skaidroja, ka viņiem bija svarīgi būt drošākā situācijā. “Nevis tikai dzīvot īrētos dzīvokļos ar attālinātiem gabaldarbiem, kurus mēs veicām, lai varētu pavadīt vairāk laika mājās un ar bērniem.”
Viņš pētīja ilgtspējas un vides problēmas un domāja arī par savu profesionālo pienesumu šajā jomā.
Svarīgi, ka atrada stabilu darbu
Atgriešanās Latvijā bija iespējama Eiropas Komisijas finansētā projekta “Susplace” dēļ, kurā Elgars strādāja par pētnieku Latvijas Universitātē.* “Darbs bija stabils, tādēļ varējām ar visu ģimeni pārvākties.”
Bija svarīgi, ka Elgars saņēma gan stabilu algu, gan iespēju savīt kopā vides aktīvismu, pētniecību un darbu. “Varēju ar enerģiju nākt iekšā aktivitātēs Latvijā. Viena no tām bija Latvijas Permakultūras biedrības vadīšana.”
Pievērš sabiedrības uzmanību svarīgiem jautājumiem
Elgars pauda gandarījumu, ka biedrība pēdējo gadu laikā ir izaugusi no mazas nevalstiskās organizācijas ar aptuveni 70 biedriem līdz ietekmīgai biedrībai ar vairāk nekā 200 biedriem.
Biedrības pārstāvji aktualizējuši dažādas sabiedrībā svarīgas tēmas, piemēram, par pesticīdu sānplūdi un pesticīdu atliekvielām pārtikā.
Pārvācās uz Latvijas laukiem
Saistībā ar pārvākšanos uz Latviju ģimenei bija jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi. Laika gaitā viņi izšķīrās par dzīvi atvērtās saimniecības “Zadiņi” kopienā, kas atrodas netālu no Smiltenes.
“Tā arī bija apzināta izvēle tieši tāpēc, lai kaut kādā mērā veidotu balansu. Manā skatījumā ģimenes un darba jautājumi ir ļoti cieši saistīti.
Cenšas atrast līdzsvaru starp ģimeni un darbu
Mēs ar sievu vienmēr esam skatījušies uz mūsu aktivitātēm un darbu saistībā ar laiku, ko mēs veltām viens otram, ģimenei un bērniem. Tās ir savstarpēji saistītas lietas.
Pamata lieta ir laika budžets, nevis naudas budžets.” Laulātie izvērtē, cik kvalitatīvi pavada kopīgo laiku, īpaši ņemot vērā viņu pieredzi, strādājot lielākās un mazākās korporācijās.
Anglijā bija iespēja pelnīt lielu naudu
Elgars atminējās laiku, kad strādāja par galveno analītiķi pētniecības kompānijā Birmingemā, Anglijā. Tolaik viņam bija iespējas pelnīt daudz naudas, taču vienlaikus bija jārēķinās ar lielu darba slodzi.
Viņš ļoti labi apzinās, ka ar savu izglītību un darba pieredzi varētu izvēlēties turpināt tādu karjeru, kurā atalgojums būtu “daudzi tūkstoši mārciņu mēnesī”.
Labāk pelnīt mazāk, bet iegūt vairāk laika
“Tā bija apzināta izvēle – nopelnīt tik daudz, lai mums pietiek, un iegūt vairāk laika.
Viņiem ļoti svarīgs ir kopīgi pavadīts kvalitatīvs laiks. “Laiks ir cita dimensija nekā nauda. Laiks nav nauda. Laiks ir kaut kas cits, daudz vērtīgāks, neatgriezenisks. Muļķīga ir frāze, ka laiks ir nauda. Tā tas nav.”
Vēlas arī iedvesmot un sniegt atbalstu
“Mēs apzināti izvēlējāmies būt šeit [Latvijas laukos], dzīvojot pieticīgāk un veltot vairāk laika sev, kā arī attīstot un rūpējoties par saimniecības 90 hektāriem lokālās ekosistēmas.”
Ģimenei ir arī svarīgi iedvesmot citus cilvēkus vides un ilgtspējas jautājumos, sniegt atbalstu un piedāvāt atvērtās saimniecības platformu.
No rīta lasa lekcijas studentiem, bet vakarā labo govju aplokus
Elgars skaidroja, ka cenšas atrast balansu starp to, cik daudz viņam nākas lasīt, runāt, analizēt un pētīt vides un ilgtspējas jautājumus, un to praktisko izdzīvošanu.
Piemēram, kādu dienu viņš var būt Rīgā un lasīt lekcijas studentiem, bet pēc tam aizbraukt uz mājām, ieziemot bites, pielabot govju aplokus un veikt citus saimniecības darbus, kuros var atpūtināt prātu no intelektuāla darba.
Kopienā atbalsta citus un pats saņem atbalstu
Praktiskie darbi dod atelpu no pētīšanas, lasīšanas un runāšanas, kas ietver arī satraukumu, mēģinājumus motivēt citus, krišanu izmisumā un sevis motivēšanu.
“Dzīves balanss caur iesakņotību mazā un arī plašākā kopienā man ļoti palīdz arī garīgai veselībai.”
Izmēģinājuši arī intensīvu pilna laika darbu pilsētā
Runājot par bērnu audzināšanu, Elgars skaidroja, ka vecākiem šķiet svarīgi pavadīt kvalitatīvu laiku ar savām atvasēm. “Mēs paši nemācām savus bērnus, mēs nemājskolojam viņus. Viņiem ir skola, bērnudārzs un pulciņi.
Mūsu vecākajai meitai ir 11 gadi. Pa visiem šiem gadiem tikai nepilns gads ir bijis tāds laiks, kad mēs abi esam strādājuši pilnas slodzes darbu – abi bijām prom no mājām astoņas līdz desmit stundas dienā.
Dažādi nepilna laika un attālināti darbi
Visu pārējo laiku mums bija dažāda veida kombinācijas ar nepilna laika darbiem, ar daļēji attālinātu strādāšanu un daļēju darbu uz vietas.
Pētniecība to pieļauj, piemēram, ja ir pētījuma dati, kas man jāanalizē datorā un par kuriem jāraksta atskaite, tad to es varu darīt arī mājās.
Darbojas arī vakaros un naktīs
Protams, tas ir gan forši, gan sarežģīti, jo ir arī ikdiena ar bērniem. Kad noliekam bērnus gulēt, tad mēģinu vakarā, naktī strādāt ar datiem. Pēc tam cenšos pa dienu izgulēties.
Tāpat mēģinu atrast laiku darbam pa dienu, kamēr bērni atrodas apkārt, jo vēl ir pirms bērnudārza vecumā [vai arī apslimuši, kā tas bija intervijas dienā].”
Sarunā piedalījās arī jaunākais dēliņš
Kā apstiprinot tēta vārdus, šajā brīdī pie Elgara pienāca jaunākais dēliņš un prasījās klēpī. Elgars paņēma puisēnu rokās, nedaudz aprunājās ar viņu un turpināja interviju, skaidrojot, ka bērns atnāca pārbaudīt, kas te notiek.
Arī turpmākās sarunas laikā dēliņš ik pa laikam pienāca pie tēta un ieskatījās viņa datora ekrānā.
Izvēlējās strādāt mazāk, lai varētu būt kopā ar bērniem
Kāpēc vecāki izlēma nestrādāt pilna laika darbu vismaz astoņas stundas dienā? Kāpēc viņiem ir svarīgi strādāt arī attālināti no mājām, lai gan tas dažkārt ir arī ļoti sarežģīti?
Elgars atgādināja, ka pavisam mazi bērni neapmeklē bērnudārzu, un pēdējo 12 gadu laikā bijis daudz gadu, kad kāds no viņu bērniem bija tik maziņš, ka vēl negāja uz pirmsskolas izglītības iestādi un lielāko daļu laika pavadīja mājās kopā ar vecākiem.
Ļoti vienkārša vecāku izvēle
“Ir vienkārša loģika. Vai mēs strādājam vēl vairāk, lai maksātu kādam citam, kurš pavada laiku ar mūsu bērniem. Vai mēs strādājam mazāk un pavadām laiku ar bērniem paši. Tā ir ļoti vienkārša izvēle.
Vai es vēlos, lai kāds cits audzina manus bērnus lielu daļu laika un tādējādi es varu attīstīt savu karjeru? Vai arī es attīstu karjeru citādi veiksmīgā veidā, bet ar miksētu un mainīgu darba slodzi?”
Nevēlas, lai sieva kļūtu par bērnu šoferi
Tētis minēja piemēru, ka kādu rītu viņš var vadīt lekcijas Valmierā, bet pēc tam atgriezties Smiltenē, pēc treniņa ar dēlu pēcpusdienā paēst pusdienas un vakarā braukt uz mājām “Zadiņos” un veikt dažādus saimniecības darbus.
“Nav noslēpums, ka nereti sievietes loma ir būt tai, kas izvadā bērnus. Mēs runājam par dzimumu līdztiesību, bet tā ne līdz galam darbojas.
Ja vīrietis strādā pilnas slodzes darbu un ģimenē aug mazi bērni, tad [parasti] sieva kļūst par tādu kā taksometra šoferi un vadā bērnus uz dažādiem pulciņiem.”
Izvēlējās dalīt bērnu aprūpes pienākumus
Taču Felču pāris izlēma savstarpēji dalīt bērnu aprūpes pienākumus.
“Vienu dienu es varu būt pilsētā, bet citu dienu sieva var doties uz pilsētu. Ir dienas, kad neviens no mums nebrauc uz pilsētu un bērni atbrauc atpakaļ uz mājām ar autobusu.”
Bērnus audzina kristīgā garā
Felču ģimene ir kristieši un nedaudz brīvprātīgi darbojas arī radiostacijā “Radio Marija Latvija”.
“Mēs abi ar sievu esam katoļi. Praktizējoši kristieši statistiski ir mazāk nekā 10% no Latvijas sabiedrības.”
Vecākiem ir svarīgi arī savus bērnus audzināt kristīgā garā. “Būt labiem, taisnīgiem, godprātīgiem, cieņpilniem cilvēkiem un vēlēt labu – tās ir lietas, kas nākušas no Latvijas kultūras telpas, kas tapusi kombinācijā no mūsu mutvārdu tradīcijām, vēstures un kristietības mantojuma.
Nenoliedz latviešu kristīgo mantojumu
Tas Latvijā simtiem gadu ir bijis, un manā skatījumā būtu nedaudz nepareizi uzskatīt, ka tas nav mūsu mantojums, ka to vajag noliegt tādā ziņā, ka esam tikuši tam pāri, ka tā bijusi kaut kāda vēsturiska kļūda un lai tie daži dīvaiņi, kas to grib darīt, dara, bet mums tas nav vajadzīgs! Kā tas var nebūt vajadzīgs, ja tā ir daļa no mūsu kultūras!”
Elgars norādīja, ka daudz mūsdienu pieaugušo cilvēku atminas savu vecvecāku izteiktās dažādās pamācības, kas sakņojas kristietībā, piemēram, nedarīt otram to, ko pats negribētu piedzīvot, gudrākais piekāpjas, kā arī līdzīgus padomus, kā būt labiem cilvēkiem.
Kristietība ir ļoti saistīta arī ar rūpēm par vidi
Elgars atzina, ka dažkārt nav vienkārši apvienot kristīgo skatījumu ar mūsdienu dzīvi, bet, viņaprāt, bērnu audzināšanas principi ļoti cieši savijas ar rūpēm par vidi.
Viņš vērsa uzmanību, ka pāvests Francisks 2015.gadā izdeva encikliku, apustulisko pamudinājumu “Laudato si” jeb “Esi slavēts”, kas veltīts rūpēm par planētu Zemi. Savukārt šogad izdota enciklika "Laudate Deum", kurā aicināts reaģēt uz klimata krīzi.
Pāvests vērš uzmanību ļoti svarīgiem jautājumiem
Elgars norādīja, ka abas enciklikas ir pamatīgi balstītas vides un klimata zinātnē. Tās runā arī par ekonomisko un sociālo nevienlīdzību.
“Pāvests ļoti kritiski vērš uzmanību sistēmiskiem jautājumiem, kas saistīti gan ar ekonomiku, gan socioloģiju, gan ģeopolitiku.” Enciklikās redzams, kā teoloģija sasaistīta arī ar sociālo, ekonomisko un ekoloģisko realitāti.
“Manā skatījumā tās lietas ir saistītas un viena otru papildinošas,” ilgtspējas pētnieks un kuplās saimes vadītājs rezumēja.
