Populāra dāvana, kas bērniem var sagādāt vairāk nepatikšanu nekā labuma

Runājot par viedierīcēm kā svētku dāvanām, pediatre atzina, ka tas atkarīgs no bērnu vecuma.

“Es domāju, ka tas ir vecāku lēmums. Svarīgi, lai nav tā, ka vecmāmiņas un tantes dāvina planšetes.

Tas tomēr ir pietiekoši nopietns lēmums, kas ir jāpieņem vecākiem. Ir jāizsver, vai bērniņš ir gatavs [savām viedierīcēm] un vai viņš mācēs tās kontrolēt. Tas jāskatās ļoti individuāli.

Arī 3-4 gadus veciem bērniem nevajag savas viedierīces

Līdz bērnu divu gadu vecumam noteikti tās nevajadzētu, bet tālāk ir jāskatās. Es teiktu, ka arī 3-4 gadus veciem bērniem nav vajadzīgas savas viedierīces. Ja viņš to lieto pusstundu dienā, tad kāpēc viņam vajadzētu savu viedierīci?

Domāju, ka, tuvojoties skolas vecumam, tas [viedierīce kā dāvana] būtu loģiskāk, bet jāskatās no bērna.”

Maziem bērniem nevajadzētu skatīties arī ziņu pārraides

Paužot viedokli par viedierīcēm mūsdienu bērnu ikdienā, Selecka sacīja: “Godīgi sakot, mēs, pediatri, līdz bērnu divu gadu vecumam vispār nerekomendējam viedierīces. Līdz divu gadu vecumam vispār nē!

Tas nozīmē, ka bērns neskatās arī, piemēram, “Panorāmu” kopā ar mammu. Īstenībā viņam nevajadzētu skatīties neko tādu stimulējošu.”

Kāpēc maziem bērniem nevajadzētu lietot viedierīces?

“Tādēļ, ka mēs joprojām nezinām, kādas būs sekas no visiem ekrāniem. Tie tomēr ir pieejami diezgan nesen.

Līdz divu gadu vecumam bērnu nervu sistēma ļoti strauji aug, attīstās un nobriest. Periods līdz bērnu divu gadu vecumam ir tik jutīgs! Bērns aug un attīstās, un viņam nav rekomendējams stimulējošs saturs, kur bērnam pašam nekas nav jādara un viņš vienkārši uzsūc kaut kādu informāciju.

Mēs vairāk esam par to, ka bērns izpaužas radoši. Labāk, ja bērns pats iepazīst vidi, nevis viņam noliek priekšā kaut ko, no kā viņš nevar atrauties, tāpēc vienkārši skatās.”

Ja vecāki sēž telefonā, tad bērns domā, ka tas ir labi

Maziem bērniem būtu jādara kaut kas cits, nevis kā patērētājiem tikai jāskatās viedierīcēs.

“Līdz divu gadu vecumam bērns ļoti aktīvi iepazīst pasauli un skatās, ko dara vecāki. Ja vecāki pie vakariņu galda visu laiku sēž telefonā, tad bērns iemācās, ka tas ir labi. Bērnam ir jādarbojas radoši un jākustas.”

Nevaram arī visu mūžu izvairīties no ekrāniem

Runājot par bērniem, kuri sasnieguši lielāku vecumu, Selecka norādīja, ka jāņem vērā arī mūsdienu realitāte. 

“Pēc bērnu divu gadu vecuma mums ir jābūt reāliem, kādā pasaulē dzīvojam. Protams, ekrāni ir visur. No tiem izvairīties nevar.

Tikai pusstundu dienā

Bet arī citur pasaulē saka, ka pēc divu gadu vecuma mēs varam atļaut bērniem lietot viedierīces līdz pusstundai dienā.

Taču arī tas nav jādara tā, ka jūs vienkārši iedodat telefonu un aizejat darīt kaut ko citu, kamēr bērns spaida algoritmus, kas viņam izlec.

Vislabāk, ja bērns skatās telefonā kopā ar vecākiem

Svarīgi, lai tas ir kvalitatīvs saturs un bērns to patērē kopā ar vecākiem, piemēram, viņš skatās kaut ko izglītojošu.”

Būtu labi, ja vecāki apzināti apsēstos kopā ar bērnu un skatītos kaut ko atvasi izglītojošu un attīstošu. Mūsdienās internetā pieejams liels daudzums laba un bērniem piemērota satura.

Grūti iztēloties pilnīgu viedierīču aizliegumu

“Skaidrs, ka ekrāni [mūsdienu pasaulē] ir un bērniem rodas interese par tiem.

Varbūt ir iespējams pilnīgi aizliegt [viedierīces bērniem], bet es to neiztēlojos,” ārste teica.

Svarīgi, lai netup ar telefonu tumsā zem galda

Vecākiem būtu arī jāskatās līdzi, kādā pozā un apgaismojumā bērns lieto viedierīces. Nebūtu pareizi, ja atvase ieietu tumšā telpā, sēdētu sakumpusi un skatītos viedierīcē, kas pielikta pavisam tuvu viņa acīm.

“Protams, tas arī ir svarīgi. Pusstundas laikā varbūt lielas izmaiņas [bērna veselībā] nebūs, bet ir jāņem vērā, lai bērns viens pats nesēž sakņupis zem galda stundu ar telefonu rokās.” 

Arī fonā televizors nav vēlams

Negatīvi vērtējams tas, ja mājoklī visu vakaru fonā darbojas televizors.

“Tas bērnam skaitās ekrānu laiks, ja viņš atrodas istabā, kur visu laiku darbojas televizors. Pat tad, ja bērns nesēž un neskatās to, viņam apkārt ir stimulējoša gaisma un saturs ir bērnam interesants. Pat tad, ja viņš visu laiku nesēž un neskatās televizorā, mēs to skaitām par ekrānu laiku.

Arī jebkurš miega speciālists pateiks, ka vakarā pirms gulētiešanas vispār nevajadzētu darīt neko stimulējošu, tostarp lietot ekrānus.”

Ne vienmēr telefons automašīnā ir nosodāms

Runājot par situācijām, kad bērns uz dārziņu tiek vests ar telefonu rokās, jo vecākiem tā ir ērtāk – bērns negražojas, ka no rīta jāceļas un steidzami jādodas uz bērnudārzu, Selecka norādīja, ka nevēlas vecākus iebiedēt un teikt, ka tas ir drausmīgi, jo dzīves situācijas mēdz būt dažādas.

“Ja saturs ir labs, tad varbūt 10 minūšu brauciens, kurā bērns skatās kaut ko izglītojošu, nav pasaules gals. Skaidrs, ka situācijas ir dažādas. Mēs nevaram vecākus pilnībā sabiedēt, ka tas ir drausmīgi, un likt justies vainīgiem, jo rīti mēdz būt uztraukumu pilni.

Svarīgi izveidot veselīgu rutīnu

Bērnam vislabāk būtu izveidot veselīgu rutīnu. Gan vakara, gan rīta rutīnu, lai viņš saprot, kas notiek ikdienā.”

Svarīgi, lai bērni zinātu, ka no rīta būs jāceļas, jāmazgājas, jāpaēd brokastis, jāsaģērbjas un jādodas uz bērnudārzu. “Tā ir veselīga rutīna, bet, protams, rīti var būt visdažādākie. Ja kādreiz bērnam ekrāns tiek iedots, tad mēs nevaram pateikt, ka tie ir slikti vecāki. Es nevarētu to apgalvot.”

Lai telefons nekļūtu par obligātu brauciena sastāvdaļu

Rezumējumā pediatre norādīja, ka atsevišķās situācijās vecāki var iedot bērniem viedierīces, piemēram, lai vieglāk nokļūtu dārziņā, bet tam nevajadzētu kļūt par ikdienas rutīnu. “Būtu labi, ka tas nav iekļauts ikdienas rutīnā kā obligāts pasākums.

Situācijas ir dažādas, un mēdz būt gadījumi, kad tas ir glābiņš un tā ir vieglāk.”

Arī skolniekiem ir svarīgs saturs

Iespējams, vecākam bērnam var atļaut lietot viedierīces pusstundu pēc tam, kad viņš ir atnācis mājās no skolas. Protams, arī viņam būtu vajadzīgs labs un vecāku kontrolēts saturs.

“Varbūt mūsdienās tā jau ir ikdiena daudzās ģimenēs. Bet svarīgi, lai tas noteikti nebūtu mazajiem,” pediatre vērsa vecāku uzmanību.