Vai Islandē var notikt tik milzīgs vulkāna izvirdums, ka tas ietekmēs arī Latviju un starptautiskos lidojumus?
Ja Islandē notiks liels vulkāna izvirdums, tad vulkāniskie pelni varētu nonākt arī līdz Latvijai un apgrūtināt starptautisko aviosatiksmi. Tā intervijā portālam Jauns.lv pieļāva Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Visticamāk, milzīgi liels vulkāna izvirdums patlaban nav gaidāms.
Komentējot pēdējo dienu notikumus Islandē, speciālists norādīja, ka salas dienvidu rietumu daļā esošais pazemes magmas rezervuārs parādīja sevi arī Zemes virspusē kā vulkāna izvirdums.
“Kā arī varēja sagaidīt, izvirdums galvenokārt izpaužas kā lavas plūsmas, kas raksturīgas Islandē dominējošajam bazaltu vulkānismam.
Šādas neliela mēroga parādības rada draudus konkrētajā apgabalā, taču neizpaužas plašāk kā sprādzienveida vulkānisms un vulkānisko pelnu mākoņu veidošanās.”
18.decembra vakarā sākās vulkāna izvirdums
Stinkulis vērsa uzmanību, ka Islandes Meteoroloģijas dienesta vulkanoloģijas speciālisti 19.decembra vakarā publicēja šādu informāciju: "Plaisu vulkāna izvirdums sākās 18.decembrī pulksten 22.17 vietā ar nosaukumu Sundhnúkagígaröðin (uz austrumiem no Sýlingarfell kalna).
Šis notikums iesākās ar spēcīgu seismisku satricinājumu (vairākas zemestrīces) pulksten 21.00. Gan zemestrīces, gan lielas lavas strūklakas tika novērotas izvirduma sākumā virs daikas (plakniska, Zemes virspusē garena pazemes struktūra, kuru aizpilda magma, vēlāk magmatiskie ieži).
Gan izvirduma spēks, gan zemestrīču un Zemes virsmas deformāciju intensitāte laika gaitā samazinās. Lava izplūst no trīs krāteriem, bet sākumposmā tie bija pieci."
Grūti spriest par notikumu turpmāko attīstību
Speciālists atzina: “Iespējams, magmas rezervuārs šādā veidā ir atbrīvojies no lielā spiediena, it kā izlādējies. Arī izvirduma apgabalā Zemes virspuses celšanās, it kā uzblīšanas, procesus ir nomainījuši nosēšanās, grimšanas procesi.
Tomēr ir grūti spriest par notikumu turpmāko attīstību - vēl aizvien šis vulkānisma apgabals ir aktīvs.”
Pazemes procesi ir spēcīgāki par mums
Pasaulē daudz runā par to, ka cilvēki un viņu dzīvesveids negatīvi ietekmē dabu un klimatu, taču asociētais profesors norādīja, ka cilvēki nevar ietekmēt vulkānu darbību.
“Tik stipri mēs neesam, lai kā kādreiz cilvēkiem gribētos izlikties! Mēs varam ietekmēt virszemes norises, piemēram, klimatu, atmosfēras un hidrosfēras sastāvu. Tur cilvēku ietekme ir liela un kopumā negatīva. Ar to ir jācīnās. Tā ir problēma. Bet pazemes procesi ir spēcīgāki par mums.
Lielie vulkānu izvirdumi ir bijuši katastrofāli
Vulkāniskie draudi ir viens no dabas riskiem civilizācijai kopumā. Lielie vulkānu izvirdumi ir bijuši katastrofāli. Cilvēku vēsturiskās liecības, pieraksti un novērojumi nesniedzas tik tālā pagātnē, kad ir bijuši ļoti lieli vulkānu izvirdumi, ko sauc par superizvirdumiem.
To cieto izmešu apjoms ir pārsniedzis tūkstoti kubikkilometru. Šādas norises ir fiksētas ar ģeoloģisko pētījumu palīdzību, noskaidrojot vulkānisko izmešu apjomu un izvirdumu ietekmi uz seno dabu. Tādi [superizvirdumi] ir bijuši, un cilvēki no tiem nav pasargāti.”
Vulkāna izvirdums Islandē. Kadri no drona
Islandē uz dienvidiem no galvaspilsētas Reikjavīkas pirmdienas vakarā sākās vulkāna izvirdums, kas šodien plešas plašumā, radot zemē četrus kilometrus garu ...
Supervulkānisms Islandē nav sagaidāms
Tiesa, patlaban nav lielas varbūtības, ka kaut kas tāds varētu notikt Islandē.
“Nē, tur nu gan var nomierināt visus! Supervulkānisms tur nav sagaidāms. Islandei tas nav bijis raksturīgs.
Islandē ir nepārtraukta magmatiskā aktivitāte un vulkānisms, bet superizvirdumi, visticamāk, nebūs. Superizvirdumi ir sprādzienu veida - kā pudeles korķa efekts lielu vulkānu kanālos. Tas nebūs Islandē.”
Nav jābaidās, ka var noslaucīt no Zemes pusi Eiropas
Stinkulis arī mierināja: mums nav jābaidās, ka Islandes vulkāna izvirdums var noslaucīt no Zemes pusi Eiropas.
“Šis nav tas gadījums. Tad jau biedējošāki ir Itālijas vulkāni.” Turklāt jāņem vērā, ka Itālijā ir daudz augstāks iedzīvotāju blīvums nekā Islandē.
Pēdējais vulkāna izvirdums Latvijā bija pirms 600 miljoniem gadu
“Kārtējo reizi varu piebilst, ka mēs dzīvojam ļoti labā vietā. Latvija no seismikas un vulkānisma viedokļa ir vienkārši perfekta vieta pasaulē.
Pēdējais vulkāna izvirdums Latvijas teritorijā, par ko ir ģeoloģiska informācija (pazemē saglabājušās lavas segas un dzīslas), noticis pirms 600 miljoniem gadu.”
Nelielas zemestrīces notiek ik pa laikam
Savukārt nelielas zemestrīces Latvijā notiek ik pa laikam. “Teorētiski maksimālā zemestrīces magnitūda Latvijā varētu būt 4,8-5. Katra nākamā magnitūda nozīmē, ka šajā procesā ir iesaistīta desmit reižu lielāka enerģija.”
Latvijā varētu rasties arī kādas plaisas zemē. “Protams, būvējot lielus objektus, ir svarīgi, lai seismiskā riska momenti tiktu ievēroti, bet mēs dzīvojam seismiski ļoti mazaktīvā teritorijā.”
Mūs varētu ietekmēt vulkāniskie pelni
Ja tuvākajā laikā Islandē notiks kāds vulkāna izvirdums, visticamāk, mēs, Latvijā dzīvojošie, to nejutīsim un tas mūs neietekmēs.
“Maksimums, ko mēs varētu just, ja būs liels vulkāna izvirdums, ir vulkāniskie pelni. Tie varētu nonākt līdz Latvijai un apgrūtināt arī aviosatiksmi. Bet nekas vairāk nav gaidāms.”
Noteikti nav gaidāms, ka pie mums varētu līt lava vai mēs justu zemes nestabilitāti. “Nekādā gadījumā!”
Islandē iespējami arī postoši plūdi
Asociētais profesors piebilda, ka Islandē visu laiku pastāv vulkānisma riski. Turklāt jāņem vērā, ka tur iespējams arī “jökulhlaup”. Tie ir plūdi, kurus izraisa vulkāniski procesi zem ledājiem.
“Islande ir kontrastu zeme, kur ledāji ir apvienojumā ar vulkāniem. Ja zeme sasilst un notiek vulkāna izvirdums zem ledus kupola, protams, ledus kūst. Piemēram, 1996.gadā notika pamatīgi šādi plūdi no Vatnajegidla ledāja, iznīcinot lielo Islandes apvedceļu, šoseju un nesot milzīgus ledus gabalus.”
Neliela upīte kļuva par otru jaudīgāko upi pasaulē
Vulkāna augšējā daļā toreiz zeme sasila, ledus izkusa un vairāki kubikkilometri ūdens gāzās lejā no vulkāna nogāzes, nesot līdzi milzīgus ledus gabalus, kuros bija arī akmeņi. Tas bija tā sauktais morēnas materiāls, kurā bija dažādu iežu sajaukums.
Ledus kopā ar akmeņiem virzījās lejup pa upi. “Bija tā, ka vienu diennakti neliela upīte Gigjukvisla kļuva par otru jaudīgāko upi pasaulē aiz Amazones. Tika iznīcināts arī tilts. Par laimi, iztika bez [cilvēku] upuriem. Padziļinājās upes ieleja, pēc tam ceļu pārbūvēja.”
Dzīvojot Islandē, jārēķinās, ka pastāv arī šādi draudi. “Bet tas skar tikai šīs zemes teritoriju. Tas nekādā ziņā neskar mūs,” speciālists mierināja.
Cerams, iztiks bez cilvēku upuriem
Stinkulis atzina, ka, visticamāk, cilvēku upuriem Islandē tuvākajā laikā nevajadzētu rasties arī tad, ja notiks liels vulkāna izvirdums.
“Ļoti cerams! Protams, ja ir ļoti lieli vulkānisma notikumi, tad ir jautājums, cik lielu teritoriju evakuē? Tas vienmēr ir arī uzdrīkstēšanās jautājums. Cik drosmīgi ir gan paši pētnieki, gan varas iestādes, lai uzdrošinātos veikt milzīgu evakuāciju, kas var radīt protestus un jautājumus, ja izvirduma tomēr nav?”
