Kariņš: Zviedrijas drīza pievienošanās NATO padarīs Baltijas jūras reģionu drošāku
Zviedrijas drīza pievienošanās NATO padarīs Baltijas jūras reģionu drošāku, pirmdien, tiekoties ar Zviedrijas ārlietu ministru Tobiasu Bilstrēmu, paziņoja ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Ārlietu ministrija informēja, ka pirmdien, turpinot darba vizītes Ziemeļvalstīs, Kariņš apmeklēja Zviedriju, kur ar ārlietu ministru Bilstrēmu pārrunāja Latvijas un Zviedrijas divpusējās un reģionālās sadarbības jautājumus, tostarp sadarbības padziļināšanas iespējas, īpaši uzņēmējdarbībā un aizsardzībā.
Abi ministri tikšanās laikā pauda ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, kā arī turpmākam Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās procesam. Amatpersonas pārrunāja Baltijas un Ziemeļvalstu vēl ciešākas sadarbības nozīmi un iespējas.
Darba vizītes sākumā Kariņš kopā ar Bilstrēmu piedalījās tradicionālajā "Pirmdienu kustības" mītiņā Normalmes laukumā, paužot atbalstu Ukrainai un uzsverot, ka Latvija un Zviedrija, ciešā sadarbībā ar reģiona partneriem un sabiedrotajiem, atbalsta Ukrainu, tās rekonstrukciju un integrāciju ES.
Divpusējās tikšanās laikā ārlietu ministri akcentēja Latvijas un Zviedrijas vēsturiski izveidojušos ciešo politisko un ekonomisko sadarbību. Kariņš apliecināja stingru atbalstu Zviedrijas dalībai NATO, norādot, ka Zviedrijas drīza pievienošanās NATO padarīs Baltijas jūras reģionu drošāku. Līdzīgi domājošu valstu ciešāka sadarbība un vienots atbalsts Ukrainai ir atbilde uz Krievijas imperiālismu, pauda Kariņš.
Ārlietu ministri uzsvēra, ka, rūpējoties par reģiona drošību un aizsardzību, jāstiprina NATO un ES valstu militārās spējas. Ārlietu ministri izteica gandarījumu par pagājušajā nedēļā pieņemtajiem Eiropadomes lēmumiem sākt ES iestāšanas sarunas ar Ukrainu un Moldovu, kā arī pauda atbalstu Gruzijas kandidātvalsts satusam.
Vizītes laikā Kariņš simboliski nodeva Baltijas un Ziemeļvalstu ("Nordic-Baltic Eight", NB8) sadarbības formāta koordināciju Bilstrēmam. Baltijas un Ziemeļvalstu aizvien ciešāka sadarbība ir būtiska reģiona drošības un noturības stiprināšanā, uzsvēra Kariņš. Zviedrija 2024.gadā vadīs NB8 valstu Ārlietu ministriju sadarbību, bet Latvija - parlamentāro sadarbību.
Vizītes laikā ārlietu ministrs tikās ar Riksdāga Baltijas sadraudzības grupas vadītāju Hansu Valmarku un viesojās Stokholmas Ekonomikas augstkolā, kur piedalījās diskusijā "Baltijas un Ziemeļvalstu atbilde uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem reģionā: pilnvērtīgs atbalsts Ukrainai".
