Ar izglītību Latvijā viss nav slikti. Taču problēma ir darbību imitēšana
“Ar izglītību Latvijā viss nav slikti. Taču turpmākie soļi jāveic, pieņemot datos balstītus lēmumus,” prezentējot monogrāfiju “Datu zinātība skolai”, pauda tās autori, Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU SIIC) pētnieku grupa. Lai sekmētu datos balstītu lēmumu pieņemšanu skolās, pētnieki ir radījuši jaunas zināšanas un rīkus dziļāku datu ieguvei par skolēnu sniegumu, mācīšanu, skolas vadības darbu un skolotāju profesionālo pilnveidi, ko apkopojuši zinātnisko publikāciju izdevumā izglītības iestādēm Latvijā.
“Publiskajā telpā un izglītības sistēmas iekšienē daudz tiek diskutēts par izglītības kvalitāti, par nepieciešamību to uzlabot. Arī starptautiskie pētījumi rāda, ka ar izglītību Latvijā viss nav slikti, taču trūkst izaugsmes. Lai virzītos prom no problēmām, ir svarīgi meklēt to cēloņus. Tikai tad var atrast risinājumus, kas nesīs labāku skolēnu sniegumu,” monogrāfijas “Datu zinātība skolai” prezentācijas pasākumā pauda pētnieciskā izdevuma zinātniskā redaktore un līdzautore Dr. paed. Dace Namsone. Viņa akcentēja: lai pieņemtu datos balstītus lēmumus, pirmais solis ir skaidri ieraudzīt mērķi un problēmu cēloņus. “Izglītības nozarē ļoti bieži pieņēmumus, kas balstās subjektīvā pieredzē vai emocijās, uzdod par patiesību. Lai tā nerīkotos, ir nepieciešama datos balstītu lēmumu pieņemšana. Tas nozīmē – ļoti skaidri ieraudzīt mērķi un veikt precīzus soļus.”
“Vislielākā problēma ir tā, ka skolēnu sniegumā un arī tajā, kā notiek mācīšana, starp skolām un pat starp klasēm ir ļoti lielas atšķirības. Tas nozīmē, ka dažādās skolās ir vajadzīgi atšķirīgi risinājumi. Un atšķirības ir tik lielas, ka var izrādīties: kas vienā skolā vai pat klasē (!) ir derīgi, tas citā – bezjēdzīgi. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir skaidri ieraudzīt, kas konkrētajā situācijā ir problēmas cēlonis. Un tad mērķtiecīgi īstenot tādas mācīšanas un mācīšanās pieejas, kas atšķiras no iepriekš īstenotajām. Pārfrāzējot – naivi cerēt, ka, nemainot to, ko mēs darām, sasniegsim citādu, labāku rezultātu!” pauda monogrāfijas līdzautors Kārlis Greitāns. Arī monogrāfijas līdzautors Ģirts Burgmanis uzsvēra: “Visām Latvijas skolām viens risinājums problēmas risināšanai nederēs. Datos balstītu lēmumu pieņemšana ir vienīgais ceļš, kā varam virzīties ārā no problēmām un uz labākiem rezultātiem izglītībā. Jo, skatoties uz visiem vienādi, mēs nekur netiksim.”
Situācijas ilustrēšanai par problēmu būtību Dace Namsone minēja piemēru ar skolēnu lasītprasmes sliktajiem rādītājiem, kas pēdējā laikā nereti apspriesti publiskajā telpā. “Cēloņi bieži vien ir dziļi noslēpušies, un katrā vietā tie var būt stipri atšķirīgi. Ja mēs īsto cēloni neatrodam, tad faktiski izglītības jomā imitējam darbības. Piemēram, vienā konkrētajā klasē varbūt mācās vairāki bērni, kuru ģimenēs ikdienā tiek lietotas vairākas valodas. Savukārt citā klasē cēloņi var būt saistīti ar iekļaujošās izglītības ne pārāk profesionālu realizāciju, un skolotāji šim darbam nav gatavi. Vēl citā klasē var būt pilnīgi citi cēloņi.”
Monogrāfijas “Datu zinātība skolai” autori ir Dace Namsone, Ģirts Burgmanis, Kārlis Greitāns, Pāvels Pestovs, Ilze France, Marta Mikīte, Ilze Saleniece, Solvita Lazdiņa, Evi Daga-Krūmiņa un Ildze Čakāne.
