Iedzīvotāji, kuri visvairāk cietīs no tuvākajā laikā gaidāmajām izmaiņām
Diemžēl klimata izmaiņu dēļ visvairāk cietīs tieši visnabadzīgākie pasaules iedzīvotāji. Vides inženierzinātņu doktorante un ilgtspējīga dzīvesveida aktīviste Ulla Milbreta intervijā portālam Jauns.lv skaidroja, ka turīgākie cilvēki varētu ciest vismazāk, kaut arī tieši viņi nereti izturas bezatbildīgi pret vidi.
Viņa piekrita, ka daļa iedzīvotāju pret bioloģisko atkritumu šķirošanu un ilgtspējīgu dzīvesveidu izturas nedaudz augstprātīgi un domā aptuveni tā: “Kāpēc man nodarboties ar bioloģisko atkritumu šķirošanu? Es taču varu tos izmest kopējā konteinerā, jo varu atļauties samaksāt par to!”
Ne jau plastmasa ir slikta, bet mūsu uzvedība ir bezatbildīga
“Turīgie cilvēki vienmēr tiks skarti vismazāk. Tā notiek visā pasaulē. Esmu pētījusi, kas globāli notiek ar plastmasas maisiņiem un to patēriņu. Man ļoti patika teikums, ka plastmasa pati par sevi nav slikta.
Problēma nāk no cilvēku uzvedības un no tā, ka mēs esam pieraduši: objekts, kas vienā brīdī ir derīgs, otrā brīdī var kļūt par atkritumu.
Problēma ir saistīta nevis ar to, ka pasaulē pieaug cilvēku skaits, bet ar to, cik bezatbildīgi bagātās valstis tērē resursus.”
Ne jau Āfrikas valstis ir vainīgas
Pasaules vides problēmas lielākoties nav saistītas ar to, ka kaut kur Āfrikā kāds rīkojas bezatbildīgi.
“Tur viņi kompostē [bioloģiskos atkritumus] un visu dara ļoti labi. Mēs ļoti daudz patērējam un izmetam. Piemēram, tekstila gadījumā mums nav normālas [atkritumu] pārstrādes un aprites cikla, tāpēc mūsu tekstila atkritumus ved arī uz Āfrikas valstīm.
Visvairāk cieš nabadzīgie
Kas globāli no tā cieš? Cieš nabadzīgie! Ne jau tie, kas piesārņo, bet vienkārši nabadzīgie.
Ja mainīsies klimats un laiks kļūs siltāks, tad bagātie savās mājās uzstādīs gaisa kondicionierus. Nabadzīgie to nevarēs.
Ja preces veikalos kļūs dārgākas, tad bagātie varēs tās iegādāties par lielāku naudu. Bet nabadzīgākie kļūs arvien nabagāki un nevarēs atļauties iegādāties ēdienu,” zinātniece sacīja.
Arī Latvijā ir daļa iedzīvotāju, kas var atļauties maksāt par bioloģisko atkritumu izmešanu parastajos konteineros un kuriem ir vienalga, kā viņu rīcība ietekmē vidi un klimatu.
Diemžēl daļai cilvēku ir vienalga
Doktorante arī norādīja, ka saistībā ar plastmasas maisiņiem kādā pētījumā aptaujāja aptuveni 7,6 tūkstošus cilvēku 8 Eiropas valstīs par viņu ilgtspējīgiem iepirkumu paradumiem. Pētījums notika Dānijā, Zviedrijā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē, Francijā, Itālijā un Grieķijā.
“Aptuveni 11% aptaujāto bija viss vienalga. Tika izpētīts, ka lielākā daļa no šiem 11% bija vīrieši.
Izbrīns par Ziemeļvalstu datiem
Īpaši daudz vīriešu, kuriem viss vienalga, bija Ziemeļvalstīs. Biju izbrīnīta par to, jo man šķita, ka Ziemeļvalstīs vairāk domā par ilgtspēju.”
Pētot cilvēku uzvedību, secināts, ka ir daļa iedzīvotāju, kuri zina par vides problēmām, bet viņiem ir vienalga par tām. “Te ir uzdevums valdībai kopā ar organizācijām, kas cīnās par vidi: atrast veidu, kā ar šādiem cilvēkiem strādāt. Komunikācija ir ļoti svarīga.
Esam iekapsulējušies domās, ka mums viss ir labi
Domāju, ka Latvijā mēs esam iekapsulējušies domās, ka pie mums viss ir tīrs un viss ir labi, mēs esam mazi, tāpēc mūsu uzvedība neko nemaina.
Kāpēc mums kaut ko vajadzētu mainīt?!
Miljoni, ko varētu ieguldīt dzīves uzlabošanā
Būtu labi, ja cilvēki apzinātos, ka tās naudas summas, kas mums būs jāmaksā sodos [par bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēmas neieviešanu un lieliem sadzīves atkritumu daudzumiem, kas tiek apglabāti vai tiks dedzināti], varētu investēt izglītībā, medicīnā, pilsētu un valsts labiekārtošanā. Tie var būt miljoni, kas jāmaksā!
Ja cilvēki vienkārši aizdomātos, ka šī nauda, kas mums būs jāmaksā sodos, varētu tikt ieguldīta jomās, kurās mums ļoti vajadzīga palīdzība, tad varbūt cilvēki domātu citādāk,” Milbreta sprieda.
Mēs esam saistīti ar pārējo pasauli
Diemžēl Latvijā daļā sabiedrības joprojām valda uzskats, ka mēs esam mazi un neko globālu nevaram ietekmēt, tāpēc cilvēki savus bioloģiskos atkritumus izmet kopējā konteinerā nevis šķiro.
Taču mums jāsāk apzināties, ka esam daļa no pārējās pasaules un esam saistīti ar citās pasaules daļās dzīvojošajiem. “Te ir divas lietas. Pirmkārt, mēs esam daļa no visas pasaules.
Otrkārt, tad [ja mēs paši neko nedarām ilgtspējīga dzīvesveida īstenošanā] mēs nedrīkstam ne par vienu citu neko teikt. Kamēr tu pats visu nedari pareizi, tev nav tiesību atvērt muti par citiem.
Mēs vairs neesam aiz dzelzs mūra
Jāņem vērā arī kumulatīvais efekts. Mēs kaut ko izmetam šeit, tas sadalās Latvijā, bet vēlāk aizceļo uz citu pasaules vietu.
Mums ir jāpatur prātā, ka vairs neesam aiz dzelzs mūra un ierobežoti ar žogu. Viss pasaulē cirkulē un mainās.”
Mēs varam būt mazi un priekšzīmīgi
Speciāliste akcentēja: “Ko nozīmē, ka mēs esam mazi? Mēs varam būt mazi un priekšzīmīgi! Tad, kad mēs hokejā dabūjam bronzas medaļu, tad mēs esam lieli!
Ir jāpadomā, kāpēc tad visi staigā un lepojas, ka latvieši var, bet tad, kad ir jāizdara tāds minimums, kā jāsavāc aiz sevis, tad latvieši nevar?!”
Kāda būs mūsu virtuve un tualete, ja tās nekopsim?
Mēs ikviens varam padomāt, kā izskatīsies mūsu virtuve, ja likvidēsim miskasti un visus atkritumus metīsim pie zemes. “Vai mums būs patīkami tur staigāt? Globāli pasaule ir tā pati mūsu virtuve.
Arī tualetē mēs nolaižam ūdeni pēc sevis. Kā izskatīsies tualete jau pēc dažādām dienām, ja mēs nenolaidīsim ūdeni?”
Mums jāatvadās no Padomju laiku domāšanas
Diemžēl daļa iedzīvotāju rūpējas par tualetes tīrību savās mājās, taču sabiedriskās vietās tualetē atstāj netīrību aiz sevis.
“Tā nedaudz ir pēcpadomju domāšana, ka viss ir kopīgs, tātad nepieder nevienam,” Milbreta skaidroja.
