Ivars Ijabs: Pateicības svētki

Lāčplēša dienā mēs svinam militāru varonību, un pieminam visus tos, kuri ir atdevuši dzīvības par brīvu Latviju. 18. novembris turpretī vispirms  ir diena pateicībai. Šajā dienā mēs vispirms sakām paldies tiem, kuriem pateicoties mēs varam dzīvot savā, neatkarīgā valstī - Latvijas Republikā. Šī iespēja ir ļoti īpaša - galu galā, pasaulē ir daudzi, daudzi tūkstoši tautu; bet tikai nepilniem diviem simtiem ir savas suverēnas valstis.  Un to ir panākuši konkrēti cilvēki. Protams, šī pateicība mums neliek skatīties uz Latviju caur rozā brillēm. Katram godīgam patriotam ir jāatzīst, ka mums bieži ir pietrūcis drosmes un gudrības risināt sen samizušas problēmas - izglītībā, medicīnā, valsts pārvaldē. Taču šo problēmu risināšana joprojām ir mūsu pašu rokās. Un tikai paši mēs tās spēsim atrisināt. 

Salīdzinājumā ar citām Eiropas tautām, mēs savas valsts svētkos samērā maz uzmanības veltām mūsu “tēviem dibinātājiem”, cilvēkiem, kuri ar savu gribas aktu aizsāka Latvijas valsti. Šodien tas liekas pašsaprotami. Taču 1918. gada novembrī, vācu karaspēka joprojām kontrolētajā Rīgā, kuru no Austrumiem  sāka apdraudēt boļševiku karaspēks tas nebūt nebija pašsaprotami - pateikt, ka šeit nebūs nekāda “Baltenlande” Vācijas paspārnē, nekāda “brīva Latvija brīvā (boļševiku) Krievijā”, bet gan neatkarīga, demokrātiska Latvija. Tautas padomes locekļi, kuri proklamēja Latvijas valsti, ar to arī uzņēmās pienākumu šo valsti no proklamācijas padarīt par realitāti - un to arī paveica Brīvības cīņās un cīņā pret Bermontu. Bija vēl jānoiet grūts ceļš no proklamācijas līdz reālam valstiskumam. Tomēr 18. novembrī Latvijas veidotājiem pietika dūšas pateikt visai pasaulei: šeit būs neatkarīga Latvija, un nekas cits. 

Iespējams, ka par šiem tēviem mūsdienās nemīl runāt tādēļ, ka viņu vidū bija dažiem “neērtas” personas. Piemēram, sociāldemokrāti ar savu marksistisko retoriku šodien daudziem liekas problemātiski. Citiem savukārt netīk vēlākais autoritārais “vadonis” Kārlis Ulmanis, kuram 18. novembrī pietika dūšas uzņemties vadīt jaunveidojamās valsts Pagaidu valdību. Tomēr nav jābaidās no tā, ka Latvijas valsti veidoja ļoti dažādi cilvēki. Ne visi tur bija draugi un domubiedri; starp viņiem bija gana daudz ļaužu, kuri viens otru nemīlēja un bija publiski apkarojušies. Taču tieši šeit slēpjas 18. novembra notikuma lielā nozīme. Kopīgās lietas, republikas vārdā viņi spēja abstrahēties no senajiem strīdiem. Tā tad arī, manuprāt, būtu labākā 18. novembra mācība mūsdienām. Mēs visi esam dažādi, taču Latvijas uzplaukums ir mūsu visu interesēs. 

Godinot valsts dibinātājus, šo svētku sveicienu gribētos pabeigt ar citātu, kas šoreiz pieder Latvijas idejas celmlauža Miķeļa Valtera (1874-1968) spalvai. Jau 1903.gadā – vēl pirms 1905.gada revolūcijas, kas parādīja, ka latvieši ir spējīgi uz kopīgu rīcību un iekustināja nacionālo pašapziņu.

“Tev nepieciešama tava pašcienība, ne tik vien tavā  labā, Tev jācīnās pēc tavas personas brīvības, tas ir visu  Krievijā dzīvojošo tautu labā,” sakām mēs uz ikvienu cil­vēku. Tas pats mums jāsaka ikvienai Krievijas tautai: “nodi­bini sevī pašcienību, atzīsti savu personu, savu būtību, lau­zies ārā no Krievijas, stiprini izšķaidošās tendences  Krievijā, jo tas nāk visu tautu un visu Krievijas iedzīvotāju labā; plašini savu brīvības aploku, centies palikt par sava lik­teņa nolēmēju, mācies pašorganizāciju, pašpārvaldību, paš­tiesāšanu, esi pati likumu devēja.” Mums jāstājas aktīvi pie tautu modināšanas, pie viņu personu stiprināšanas, kas  Krievijas satversmē nozīmē Krievijas sastāvdaļu attālināša­nos, izklaidēšanos, Krievijas dismembrāciju, Krievijas saskaldīšanu. Šī ir vadošā doma mūsu uzskatos uz Krievijas ārlietu politiku, kur Krievija rauga iznīcināt saviem tum­šiem nolūkiem ārvalsts personas, šī ir mūsu vadošā doma  arī cīņā pret tautu un cilvēku apspiešanu pašā Krievijā.  Divos vārdos saspiesta tā skan: “Patvaldību nost! Krieviju nost!” (Proletāriets, 11, 1903)

Ivars Ijabs ir Eiropas Parlamenta deputāts un Latvijas Universitātes asociētais profesors.  Viņa grāmata par latviešu politikas pirmsākumiem “Nepateicīgie” (2023) stāsta par domātājiem, kuri aicināja latviešus nostāties pašiem uz savām kājām Eiropas politikā par spīti visām kolo­niālajām varām, kuras tos vainoja nepateicībā.

Attēls “Latvieši 1918. gada 18. novembrī Rīgā” ir radīts ar mākslīgā intelekta programmas MidJourney palīdzību.