KNAB pēta RAKUS uzņemšanas klīnikas jaunā bloka būvdarbus, bet slimnīca cer uz objekta pabeigšanu līdz Ziemassvētkiem
Šonedēļ kļuva zināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veic izmeklēšanu saistībā ar kādiem Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) būvdarbiem. Slimnīcas amatpersonas lietā iesaistītas nav, taču, kā noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, šie būvdarbi ir daļa no liela ERAF finansēta projekta, tāpēc kuluāros parādījās arī runas par iespējamu Eiropas fondu finansējuma apturēšanu.
Slimnīcā gan cer, ka KNAB veiktā izmeklēšana pret būvnieku neapturēs gada beigās iecerēto objekta pabeigšanu. “de facto” arī zināms, ka lietā iesaistīta būvkompānija “LVS Building”, kuras pārstāvji komentārus nesniedz.
Oktobra sākumā KNAB uzsāka kriminālprocesu, kurā izmeklē iespējamus noziedzīgus nodarījumus – uzkūdīšanu veikt noziegumu un kukuļdošanu. Izmeklēšana saistīta ar būvdarbu veikšanu Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, tomēr pret pašas slimnīcas amatpersonām vai darbiniekiem tā nav vērsta. Divām personām ir tiesības uz aizstāvību, un tām ir piemēroti drošības līdzekļi. Tāpat uzsākts piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process pret vienu juridisko personu.
Tā ir visa informācija, kas šonedēļ par lietu publiski nāca no KNAB. Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) vēl otrdien “de facto” uzrunāts nezināja par kādām problēmām ar būvdarbiem jau otrajā lielajā slimnīcā. Jāatgādina, ka oktobrī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvdarbu kavēšanās un tās radīto risku zaudēt Eiropas Savienības struktūrfondu miljonus dēļ amatus zaudēja gan padome, gan valde.
Arī Austrumu slimnīcā vērienīgi būvdarbi notiek ES fondu projektu ietvaros, tāpēc Abu Meri sazinājās ar tās vadību un trešdien jau bija informēts nedaudz labāk. “Runājot vakardien ar RAKUS vadītāju, viņš man apliecināja, ka tiešām šie jautājumi nav saistīti ar RAKUS darbiniekiem. Tā kā tas arī ir pozitīvi, ka mūsu darbinieki nekādā gadījumā nav korumpanti. Un otrais jautājums – vai tas ietekmē ERAF vai finansējumu. Nu pašreiz nav tādi signāli, jā. Tad darbība notiks, un es ceru, ka nebūs nekādas ietekmes uz naudas apgūšanu vai projekta realizēšanu. Bet tiešām man tik konkrētas tādas informācijas nav šobrīd,” intervijā “de facto” pauda veselības ministrs.
Eiropas Savienības fondu projektu meklētājā redzams, ka RAKUS aktīvajā fāzē ir divi ERAF projekti, un Eiropas Savienības finansējums tajos mērāms desmitos miljonu eiro. Katrā no projektiem ir vairākas sadaļas – dažas ir pabeigtas, citās aktīvi notiek būvniecība. ““de facto” noskaidroja, ka KNAB izmeklēšana ir saistīta ar RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas jaunā infekciju bloka izbūvi. Būvdarbus šeit veic SIA “LVS Building”.
Līgumu par uzņemšanas klīnikas jauno piebūvi Austrumu slimnīca pirms diviem gadiem noslēdza ar personu apvienību – “LVS Building” un SIA “AIMASA”, bet līguma parakstītājs no būvnieku puses bija “LVS Building” valdes loceklis un toreizējais īpašnieks Normunds Lācis. Pēc pēdējām, augustā parakstītajām, līguma izmaiņām būvdarbi ir jāpabeidz īsu brīdi pirms šī gada Ziemassvētkiem – 22.decembrī. Kopējā līgumcena šobrīd pārsniedz 10,3 miljonus eiro bez PVN.
Kriminālprocesu KNAB sāka 9.oktobrī, un tikai pēc procesa sākšanas ir iespējams veikt kratīšanas, aizturēšanas un piemērot drošības līdzekļus. Pētot RAKUS aktīvos būvdarbus veicošās firmas, “de facto” konstatēja, ka “LVS Building” 18.oktobrī mainījās īpašnieki – Normunds Lācis kapitāldaļas nodeva savai sievai Jolantai Lācei. Dienu vēlāk abi noslēdza laulāto mantisko attiecību līgumu, kurā kā sievas manta tika ierakstītas gan šī uzņēmuma kapitāldaļas, gan iepriekš Lācim piederošā māja un zemesgabals Ozolniekos, gan šovasar pirktais luksusauto “Porsche Panamera GTS”.
Sazvanīta un uzzinājusi, ka runā ar Latvijas Televīzijas raidījumu, Jolanta Lāce uzreiz norādīja, ka labāk būtu sazināties ar valdes locekli, proti, Normundu Lāci, vai juristi. Savukārt uzņēmuma juriste divas dienas nevarēja “de facto” skaidri atbildēt, vai “LVS Building” un tā pārstāvjiem ir piemēroti kādi drošības līdzekļi.
Beidzot sazvanīts, viest pilnīgu skaidrību negribēja arī Normunds Lācis. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka viņam neesot, ko komentēt. Uz tiešu jautājumu, vai “LVS Building” ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, Lācis pirms sarunas pārtraukšanas paziņoja: “Man nav, ko jums komentēt, un man nav, ko jums atbildēt. Man nav jāpakļaujas jūsu ažiotāžai saceltajai!”
Tikmēr Infekciju bloka celtniecības būvuzraudzību veicošajā uzņēmumā “P.M.G.” “de facto” apgalvoja, ka pret uzņēmumu vai tā darbiniekiem nekāda izmeklēšana netiek veikta, tomēr neko vairāk komentēt viņi nedrīkstot.
Neko daudz stāstīt nedrīkst arī pati Austrumu slimnīca, kura turklāt no KNAB ir saņēmusi ļoti lakonisku informāciju. No sarunas ar slimnīcas valdes priekšsēdētāju Normundu Staņēviču izriet, ka medicīnas iestāde nebija tā, kas vērsās pie korupcijas apkarotājiem. Tāpēc skaidrības par to, kurš kuru ir uzkūdījis dot kukuli, cik liels tas bijis, kam bija iecerēts to dot un par ko, slimnīcai arī neesot.
“Mūs KNAB informēja, viņi arī lūdza mums informāciju, jo patiešām mēs tikām informēti par šādu notikumu. Un protams, ka tas ir ārkārtīgi sarūgtinoši, ka faktiski divu trešo pušu negodprātīgas rīcības dēļ mūsu slimnīcas vārds tiek iesaistīts šādā ļoti negatīvā kontekstā, un arī tas, ka tas tomēr met ēnu gan uz mums, gan uz šo projektu, gan uz visiem cilvēkiem, kas mēs šeit strādājam,” pauž RAKUS valdes priekšsēdētājs.
Staņēvičs cer, ka šis sarūgtinājums un stress paliks vienīgie negatīvie krimināllietas aspekti. Slimnīcas sarunās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru līdz šim neesot izskanējušas prognozes, ka finansējums kādā Eiropas fondu projektā varētu tikt apturēts. Šādi draudi būtu, ja kriminālprocess būtu uzsākts pret kādu no RAKUS atbildīgajām amatpersonām saistībā ar darbībām projekta īstenošanas ietvaros.
Lai gan to, kuri tieši būvdarbi ir piesaistījuši KNAB uzmanību, slimnīca atklāt nedrīkstot, neatliekamās uzņemšanas klīnikas piebūves jeb infekciju bloka nākotni Staņēvičs tomēr komentē: “Ja mēs skatāmies uz esošo neatliekamo uzņemšanu, mēs dienā faktiski ārstējam 250 pacientus. Un bija skaidrs, ka mums šis paplašinājums ir nepieciešams. Šī iniciatīva sākās Covid-19 laikā, kad bija šī infekcija, kas nosaka precīzus noteikumus gan pacientu ievešanai – tas ir tur, kur automašīnas ar šiem pacientiem piebrauc – gan pēc tam pacientu plūsmai pašā nodaļā iekšā. To patiešām būvē, kā jau jūs pareizi minējāt, šis uzņēmējs, un tas ir viens no tiem objektiem, kur arī es, katru rītu braucot iekšā slimnīcā, to vēroju, jo patiešām tas ir jāpabeidz līdz gada beigām.”
