Daļai kā tēvs, daļai - lielākais ienaidnieks: kas ir Džordans Pītersons, kurš šodien uzstāsies Rīgā?

"Dr. Džordans B. Pītersons ir pasniedzis mitoloģiju juristiem, ārstiem un uzņēmējiem, konsultējis ANO ģenerālsekretāru, palīdzējis pacientiem pārvarēt depresiju, obsesīvi kompulsīvos traucējumus, trauksmi un šizofrēniju, bijis padomdevējs Kanādas lielāko advokātu biroju vecākajiem partneriem, kā arī lasījis lekcijas Ziemeļamerikā un Eiropā. Kopā ar saviem studentiem un kolēģiem Hārvarda un Toronto universitātēs Dr. Pītersons ir publicējis vairāk nekā simts zinātnisku rakstu, pārveidojot mūsdienu izpratni par personību," tā par "Arēnā Rīga" gaidāmo Pītersonu vēsta pasākuma afiša biļesu tirdzniecības vietā "Biļešu paradīze".

Tikmēr sociālajos tīklos ir dzirdami ļoti emocionāli viedokļi - daļa saka, ka Pītersonu noteikti jāpaklausās, bet citi - pat piesauc valsts iestādes, kurām būtu jāreaģē un bez maz vai jāizdzen šis cilvēks no valsts, kamēr nav par vēlu.

Kāds tad ir iemesls tik emocionālai reakcijai?

Pītersons gadu gaitā ir cītīgi "peldējis pret straumi", teju visās sarunu platformās strīdoties ar feminisma piekritējiem, LGBTQ+ kopienas aktīvistiem, vienlaikus izpelnoties konservatīvi noskaņotās sabiedrības daļas sajūsmu.

Tas tā noticis pateicoties Pītersona tendencei savu viedokli paust emocionāli, tostarp TV ekrānā bieži apraudoties par to, cik negodīgi viņaprāt mūsdienās sabiedrība ir vērsusies pret "jauniem vīriešiem un viņu lomu, funkciju sabiedrībā":

Starptautiski kā autors un viedokļa līderis Pītersons ir pamanīts iepriekšējās desmitgades beigās.

Viņa nostāja cilvēktiesību, kultūras un politikas jautājumos padarījusi viņu par teju vai "otro tēvu" virknei jaunu, konservatīvi noskaņotu vīriešu, vienlaikus liberāļu, progresīvi noskaņotu cilvēku aprindās Pītersons bieži tiek piesaukts kā īpaši "toksisks" pretinieks.

Viena no zināmākajām epizodēm ir Pītersona 2018. gada intervija britu TV kanāla "Channel 4" ziņu raidījumā "Channel 4 news".

Aptuveni pusstundu ilgajā debatē ar TV personību Ketiju Ņūmenu Pītersons apsprieda dzimumu vienlīdzības jautājumu, postmodernismu un Amerikā tolaik vairāk aktuālo vidi starp studentiem-aktīvistiem augstākās izglītības iestādēs.

Pietiekami saspīlētā saruna "Youtube" noskatīta vairāk kā 46 miljonus reižu un vairums piekrīt, ka Pītersonam izdevies savā veidā "izcīnīt uzvaru" šajā strīdā:

Pītersonam noturēties starmešu gaismā bez šaubām palīdz viņa izglītība un oratora prasmes.

Viņam ir Albertas Universitātē (Kanāda) iegūts bakalaura grāds politikas zinātnē un psiholoģijā, kā arī Makgila Universitātē (Kanāda) iegūts doktora grāds klīniskajā psiholoģijā.

Vēl zināmāka ir bēdīgi slavenā britu medija "GQ" video intervija, kurā Pītersons sarunājies ar žurnālisti Helēnu Luisu.

Tās ietvaros abi vairākas reizes nonākuši teju līdz balss pacelšanai, apspriežot Pītersonu interesējošos jautājumus:

Pievēršanās klimatam, Covid-19 un Ukrainai

Tajā pašā laikā Pītersons ir atkārtoti izpelnījies daudzu citu akadēmiķu nosodījumu, kuri norādījuši uz neprecizitātēm un putrošanos viņa teiktajā, tostarp arī klimata izmaiņu jautājumā.

"Muļķību un vārdu salāti," tā klimata eksperti novērtējuši Pītersona izteikumus par to, ka klimata izmaiņu modelēšana, prognozēšana ir neprecīza.

"Viņam šķiet, ka mēs klimatu modelējam tāpat kā laikapstkākļu izmaiņas. Viņš izklausās pēc intelektuāļa, taču viņa teiktais ir nepatiesība," britu medijam "The Guardian" pauda klimata pētniece Dr. Sāra Perkinsa-Kirkpatrika.

Daudzus īpaši pārsteidza viņa kritiskā nostāja Covid-19 pandēmijas laikā aktuālajos jautājumos, tostarp - par vakcīnām, pulcēšanās u.c. ierobežojumiem, kurus tolaik plaši ieviesa gan Kanāda, gan lielākā daļa citu pasaules valstu.

Vēl skandalozāka gan kļuva viņa nostāja par Krievijas uzsākto karu Ukrainā un atkārtoti izteikumi par šo tēmu.

Pītersons ir bažīgi izteicies par Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijas galvaspilsētai Maskavai, apgalvojot, ka tas vien izprovocēs atbildes reakciju.

Iepriekš viņš ir paudis nostāju, ka tā ir bijusi Rietumu izgāšanās - nespēt integrēt Krieviju NATO.

Pītersons pat paguva apgalvot, ka daļēji Krievijas agresija ir skaidrojama ar vēlmi nepieļaut, ka tur nostiprinās nevēlāmā Rietumu ideoloģija (ar to, tostarp, domājot LGBTQ+ kopienas aktivizēšanos, cīnoties par plašākām tiesībām).

Rezultātā no Pītersona novērsās daļa viņa sekotāju, kuriem saistoša bija viņa nostāja citos jautājumos.

Regulāri izskan viedoklis, ka skolotais kanādiešu profesors spītīgi lien izteikties tēmās, kuras neizprot, tā vietā, lai pieturētos pie jomām, kurās ir kompetents.