Lidojums no Rīgas uz Cēsīm pilnībā mainīja Pāvela dzīvi; tajā dienā viņš pieņēma izšķirošu lēmumu

Sarunas brīdī Pāvels jau drīkstēja vadīt mazās komerciālās lidmašīnas, taču vēl bija jāmācās, lai lidotu ar lielajiem gaisa kuģiem.

Viņš pauda pārliecinošu vēlmi nākotnē vadīt tieši lielās lidmašīnas. Kāpēc? “Man šo jautājumu vaicā ne pirmo reizi, un katru reizi ir ļoti grūti atbildēt uz to. Zinu: kad esmu lidmašīnā, tad ļoti gribu lidot. Man nekas netraucē pasaulē! (..) Es nevaru vārdos izstāstīt savas sajūtas, sēžot pilota kabīnē.”

Kopš tās dienas zināja, ka kļūs par pilotu

Pāvela izvēle kļūt par pilotu daļēji saistīta arī ar viņa mammas profesionālo ceļu. Patlaban viņa ir lidmašīnu kapteine. “Es bišķiņ palidoju ar viņu un sapratu [ka vēlos kļūt par pilotu]. Vēl pirms Pilotu akadēmijas, kad mācījos skolā, viņa man vaicāja: “Vai gribi palidot ar mazu lidmašīnu?” Es sacīju: “Jā, ļoti gribu!”

Es palidoju. Tas bija aptuveni stundu ilgs lidojums. Tas nebija liels. Mēs lidojām līdz aptuveni Cēsīm un atkaļ uz Rīgu. Tajā dienā es zināju: “Viss, es kļūšu par pilotu! Es visu savu dzīvi strādāšu par pilotu.””

Lai kļūtu par pilotu, jāmācās aptuveni 2 gadi

Pabeidzis Mežciema 89.vidusskolas 12.klasi, Pāvels domāja par nākotnes profesiju un izvērtēja kopējo situāciju. Viņš zināja par Pilotu akadēmiju, kas atrodas tepat Rīgā, Latvijā. Tāpat viņš bija dzirdējis atzinīgus vārdus par lidsabiedrību.

Puisis izturēja atlases interviju un iestājās Pilotu akadēmijā. Tur pavadītais laiks var atšķirties saistībā ar to, ka praktiskā daļa var ieilgt nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Vidējais studiju laiks ir 1,5-2 gadi.

Gan mācības simulatorā, gan reāli lidojumi

“Visas praktiskās mācības, lidojumi notiek Liepājā. Pagājušajā gadā viss bija labi, laika apstākļi bija ļoti labvēlīgi: bija saule, nebija mākoņu, mēs mēģinājumos pavadījām ļoti daudz laika. Bet šogad laikapstākļi nebija tik labi un bija vairāk studentu nekā iepriekšējā gadā. Bet divu gadu laikā var saņemt licenci.”

Sākumā 6-9 mēnešus studenti apgūst teoriju, un tikai pēc tam var doties uz praktisko daļu Liepājā un sākt lidot ar lidmašīnu. Studentiem pieejams arī simulators Rīgas lidostā. Tajā iespējams piedzīvot ne tikai līdzīgus apstākļus, kādi ir Liepājā, bet arī it kā lidot mākoņos, kad neko neredz. “Ir tikai instrumenti, lai saprastu, kur tu lido.”

Meklēja arī rezerves variantus

Jau vidusskolas noslēgumā Pāvels skaidri zināja, ka grib kļūt par pilotu. “Daudziem cilvēkiem manā vecumā nav sapratnes, ko un kur viņi grib darīt pēc vidusskolas, tāpēc viņi dodas uz kādu universitāti vai kaut kur citur. Bet es zināju: “Es gribu kļūt par pilotu, es kļūšu par pilotu!”

Taču tā nebija vienīgā lieta, par ko es tolaik domāju. Es biju uzņemts arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aviācijas fakultātē. Arī tur virziens ir līdzīgs, bet tie bija dažādi varianti.

Var gadīties, ka vienā dienā paliek bez darba

Aviācijas pasaulē var gadīties, ka darba devējs vienā dienā pasaka: “Paldies, viss!” Tādi gadījumi ir. Tad nav darba. (..) Tad ir jādomā, ko darīt. Man bija dažādi varianti. Lai kas arī notiktu, pat tad, ja es nekļūtu par pilotu vai gadītos kaut kas cits, man RTU izglītība būtu backup [no angļu valodas – rezerves] variants.”

Turklāt interesanti, ka Pāvels atbildi no RTU saņēma ātrāk nekā ziņu no Pilotu akadēmijas. “Es jau domāju, ka vajadzēs vēlreiz pamēģināt [iestāties akadēmijā] pēc gada.”

Iespaidīga mācību maksa

RTU bija gatava Pāvelu uzņemt valsts apmaksātā budžeta studiju vietā, taču akadēmijā studentiem mācību maksa jāsedz pašiem. Turklāt tā ir diezgan iespaidīga – 89 tūkstoši eiro.

Pašam kursantam jāsamaksā sākotnējā maksa (25 tūkstoši eiro), bet, kad iztur darba interviju “airBaltic”, tad var turpināt mācības ar kompānijas atbalstu, Pāvels stāstīja.

Vēlas izaugt līdz sēdēšanai kreisajā pusē

“Mana mamma ir kapteine “airBaltic”. Viņa arī ir pilote, bet strādā lidmašīnas kreisajā pusē. Es tagad mācījos par lidmašīnas labās puses vadīšanu.”

“Mēs visi gribam lidot no kreisās puses. Lidmašīnas kreisajā pusē sēž kapteinis, bet labajā pusē – otrais pilots. Kapteinim ir lielāka atbildība. Viss, kas notiek lidojuma laikā, ir viņa atbildība. Mēs sakām: “Kad aizslēdz lidmašīnas durvis, tad kapteinis kļūst par bosu.” Neviens nevar viņam neko pretī pateikt.”

Pāvels arī ļoti grib kļūt par lidmašīnas kapteini: “Nākamā lielā pietura ir kļūt par kapteini.” Vajadzīgi vismaz 3-5 gadi, lai viņš varētu likumīgi sēsties lidmašīnas kapteiņa krēslā un ar pilnu atbildību vadīt gaisa kuģi.

Mamma piepildīja savu bērnības sapni lidot

Pāvela mamma par kapteini strādā jau sešus gadus. “Viņa mainīja darbošanās jomu no informāciju tehnoloģijām uz aviāciju. Viņa jau bērnībā gribēja lidot, bet nesen atrada tādus līdzekļus un iespēju.

Viņa mācījās pirms manis. Es mācījos integrētā sistēmā, kur uzreiz ir pilna laika mācības, lai kļūtu par pilotu, bet viņa mācījās pa soļiem.” Pēc 3-4 “airBaltic” nostrādātiem gadiem viņu uzaicināja kļūt par kapteini.

Ļoti patika, kā mamma strādā

Cik lielā mērā Pāvela mammas profesijas izvēle ietekmēja viņa lēmumu? “Es nevaru pateikt, ka daudz, jo atceros, ka jau skolā gribēju kļūt par pilotu, bet tolaik es nedomāju par to tik daudz. Kad mamma sāka lidot, es labāk sapratu aviācijas pasauli un to, ka arī vēlos kļūt par pilotu.

Pēc tam viņa man ļāva sēdēt un skatīties, kā vada lidmašīnu. Es skatījos, kā viņa strādā, un man ļoti patika.”

Aicina apdomāt, kā rīkosies, ja zaudēs darbu

Kopumā mamma atbalstīja dēla izvēli kļūt par pilotu. “Viņa sacīja, ka man jāapzinās: tas nav normāls darbs. Ja kaut kas pasaulē ies nelabi, piemēram, ar kovidu, tad daudz pilotu pazaudēs darbu. Arī manā gadījumā nākotnē var būt situācija, kad man pasaka: “Paldies, nav vairs darba.”

Viņa tieši uz to lika akcentu, kad mēs runājām par to, ka es gribētu kļūt par pilotu. Viņa norādīja, ka tāda situācija var būt, un vaicāja, ko tad darīsim?” Lai nodrošinātos šādās situācijās un būtu rezerves variants, Pāvels apsver iespējas sākt studijas kādā bakalaura programmā Latvijā (varbūt RTU) vai ārvalstīs.

Iespējams, studēs aviācijas inženieriju

“Pilotiem ir jābūt rezerves variantiem,” viņš teica un norādīja, ka “airBaltic” strādā vairāki simti pilotu, un kovida laikā no darba atlaida ne tikai pilotus, bet arī pārējos aviācijas jomā iesaistītos darbiniekus, tostarp stjuartus un lidmašīnu apkalpojošos speciālistus.

Jārēķinās: ja pasaulē notiek kaut kas līdzīgs kovida vilnim, tad darbu zaudēs pat aviācijas jomas biroja darbinieki. Tāpēc Pāvels apsver sākt studijas citā jomā, lai gan viņa sirds aicina izvēlēties aviācijas inženieriju vai kaut ko tamlīdzīgu.

Grūti savienot ar normālu ģimenes dzīvi

Viņš atzina, ka darbs aviācijā ir ļoti grūti savienojams ar normālu ikdienas dzīvi. “To ir ļoti grūti savienot ar ģimenes dzīvi. Piloti var nebūt mājās pat sešas dienas, kuru laikā atrasties Cīrihē, Diseldorfā, Oslo, Tenerifē, Dubaijā vai citviet.

“Bet, ja ir vēlme kaut ko darīt ar savu ģimeni, tad to var apvienot. Ir arī brīvdienas.” Tāpat ir iespēja lūgt brīvdienu kādā konkrētā datumā, kad paredzēts ģimenei svarīgs notikums, piemēram, bērna skolas izlaidums.

Vairāk laika pavada ar grāmatām, nekā ar savu ģimeni

“Es varu pateikt, ka tas nav viegli. Jau tad, kad man bija teorijas un praktiskās mācības, es ļoti daudz laika pavadīju ar grāmatām, salīdzinot ar to laiku, ko pavadīju ar savu ģimeni.”

Runājot par aspektiem, kas jāņem vērā cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par pilotiem, viņš sacīja: “Mācību process nebūs viegls. Tas tiešām nebūs viegls! Es nevaru pateikt, ka būs grūti, bet būs ļoti daudz informācijas. Mēs apguvām 13 priekšmetus sešu mēnešu laikā.” Turklāt visu apgūto pēc tam pārbauda eksāmenos.

Jāmācās gan akadēmijā, gan pēc tam mājās

Studijas Pilotu akadēmijā nevar salīdzināt ar mācībām vidusskolā, kur pusi dienas pamācās, bet pēcpusdienā jau var doties mājās un visu vakaru neko nedarīt.

“Nē, tā nav. Mums mācības ir no pulksten 9 līdz 18. Katra diena nedaudz atšķiras, bet kopumā tāds ir mācību laiks. Tajā laikā mēs mācāmies, bet pēc tam dodamies mājās un turpinām mācīties. Tikai tādā gadījumā var nokārtot visus eksāmenus un priecāties, ka esi izvēlējies aviāciju.” 

Bez teorijas zināšanām nav iespējams lidot

Teorijas apguve bija sadalīta trīs fāzēs. “Pēc pirmās fāzes es jau priecājos, ka to nokārtoju, bet pēc nedēļas sākās otrā fāze un es vairs nebiju tik priecīgs. Domāju: “Kāpēc es esmu šeit?!”

Taču teorija ir jānokārto, lai tiktu līdz praktiskiem uzdevumiem. Tad sapratu, ka viss, ko darījām teorijā, bija saistīts ar galamērķi – kļūšanu par pilotu.”

Lai arī mācību process ir grūts, tomēr, izejot tam cauri, iespējams piepildīt savu sapni un kļūt par pilotu. “Šī apziņa man daudz palīdzēja.” Students saprata: ja vēlas kļūt par pilotu, tad to vienkārši vajag izdarīt – bez sarežģītās un plašās teorijas apguves sapnis par profesiju nav īstenojams.

Ja nezina angļu valodu, tad nevar kļūt par pilotu

Lai studijās veiktos vieglāk, ir jābūt labām matemātikas un fizikas zināšanām. Tāpat jārēķinās, ka aviācijā dominē angļu valoda – bez tās nav iespējamas studijas.

“Aviācijas pasaulē viss ir angliski. Ir vismaz jāprot runāt un saprast angliski. Mums bija arī tests angļu valodā radio telekomunikācijās, lai varētu komunicēt gaisā.

Arī lidojot virs Latvijas, aviācijas jomā runā tikai angļu valodā. Bet kaimiņi – lietuvieši – gaisā var runāt arī lietuviešu valodā. Mēs [Latvijā] nevaram. Pasaulē visa komerciālā aviācija ir angļu valodā,” Pāvels skaidroja.

Par pilotiem kļūst arī sievietes

Turklāt Pilotu akadēmijā Pāvela kursā studēja ne tikai latvieši, bet arī cilvēki no Lietuvas, Igaunijas, Francijas un Nīderlandes. No 12 kursantiem tikai pieci pārstāvēja Latviju.

Turklāt kursā bija arī divas sievietes: viena no Francijas, bet otra no Lietuvas. Ņemot vērā savas mammas pieredzi un saziņu ar kursa biedrenēm, Pāvels redz sieviešu vietu aviācijā, tostarp pilota amatā.

Viņš skaidroja, ka kādreiz pilotu darbs bija fiziski grūts, taču mūsdienās situācija ir mainījusies. Lai vadītu lidmašīnu, vairs nav jāizmanto liels cilvēku spēks. Drīzāk to var salīdzināt ar gudru video spēļu vadīšanu. “Ja meitenēm patīk šis darbs, tad neredzu iemeslu, kāpēc to nedarīt.”

Var mācīties arī no kursa biedrenēm 

Protams, jāņem vērā konkrētā cilvēka, tostarp sievietes, veselība. “Ja ar to viss ir kārtībā, tad nav iemeslu, kāpēc to nedarīt. Ir cilvēki, kuri saka, ka sievietēm nav vietas aviācijā, bet es tā neteikšu. Es redzēju, ka mani kursa biedri [tostarp sievietes] ir ļoti gudri un viņiem ir daudz prasmju.

Bija gadījumi, kad skatījos uz viņiem un domāju, ka arī gribu lidot tā, kā viņi to dara. Manuprāt, aviācijā skatās uz cilvēka prasmēm, nevis uz to, vai cilvēks ir sieviete vai vīrietis.”

Jārūpējas par savu veselību

Vēl viens aspekts, uz ko Pārvels norādīja, ir cilvēka veselības stāvoklis. Kopumā pilots savā profesijā var strādāt līdz 65 gadu vecumam, bet katru gadu jāveic medicīniskās apskates un jārūpējas par veselību, tostarp dzirdi.

“Lidmašīnā ir ļoti daudz dažādu skaņu, piemēram, no dzinējiem. Var gadīties, ka pēc 20 nolidotiem gadiem neko vairs nedzird, tāpēc vairs nevar lidot.” Tiesa, tagad situācija ar trokšņiem lidmašīnās ir uzlabojusies un daļai gaisa kuģu nav tik skaļu dzinēju, kādi tie bija kādreiz.  

“Es nezinu gadījumus, kad piloti pazaudējuši savu dzirdi, bet tā var būt,” Pāvels teica.