Sola pārskatīt kompensējamo zāļu sarakstu un piešķiršanas kritērijus

Valsts kontrole, revidējot onkoloģijas jomu – gan slimības atklāšanas procesu, gan ārstēšanas procesu, atrada virkni trūkumu, secinot, ka šī joma prioritāte ir tikai uz papīra: ne tikai ierobežoti budžeta līdzekļi, bet arī nesakārtota sistēma, kādā kompensējamo zāļu sarakstā nonāk medikamenti; kam un pēc kādiem kritērijiem tie tiek izrakstīti; saraksta veidošanā pārāk liela ietekme bijusi zāļu ražotājiem vai tirgotājiem; valsts pusē - par maz iniciatīvas, lai sarakstā iekļūtu zāles, kas vairs nemaksā daudz.

Aiz nerevidēta zāļu saraksta un neskaidriem kritērijiem ir īsti, dzīvi cilvēki, kuriem viens ieraksts var izrādīties dzīvības cenā. Pat pie līdzīgiem apstākļiem, pacientiem var būt atšķirīgas iespējas saņemt valsts apmaksātu terapiju.

Trīs bērnu mammai Ingai Mengotei pirms vairākiem gadiem atklāja limfātiskās sistēmas vēzi. Aiz muguras ķīmijterapija, kaula smadzeņu transplantācija. Pēc papildu izmeklējumiem precizēta diagnoze, un ieteikums lietot specifisku imūnterapijas preparātu. Bet to konkrētajā gadījumā valsts nekompensē. Inga jau atkārtoti vēža ārstēšanai palīdzību lūgusi fondam “ziedot.lv”.

Iepriekš ar ziedotāju atbalstu saņemtā terapija ļauj justies labāk, arī analīzes uzlabojušās. Lai arī ierobežota kustībās, viņa turpina attālināti strādāt, maksāt nodokļus un audzināt trīs meitas. Visi lūgumi rast iespējas valstij apmaksāt terapiju ir noraidīti. “Mana ārstējošā ārste noteikti ir sniegusi konsultācijas Veselības dienestam par šo zāļu nepieciešamību tieši manā gadījumā. Bet tie atteikumi ir vieni un tie paši – ka manā gadījumā šīs zāles nedrīkst lietot. Es tikai nesaprotu, kā tas nākas, ka nedrīkst lietot, ja man pēc izmeklējumiem pasaka, ka man viņas ir visatbilstošākās terapijai,” saka Inga Mengote.

Viņa sarēķinājusi – arī bez šīs terapijas viņas pašas izdevumi ārstēšanai pērn bijuši jau ap trim tūkstošiem eiro. “Es cenšos turēties, jo man ir bērni, tie ir mana motivācija. Es esmu arī lasījusi, piemēram, tos pašus rakstus Stradiņu mājaslapā par šo saslimšanu - ka citi pie otrās stadijas padodas un aiziet. Man ir ceturtā stadija, un es turpinu cīnīties,” saka Inga Mengote.

Viņa ir pateicīga ziedotājiem. Tāpat kā Viktorija Diļevka, arī trīs bērnu mamma, kurai krūts vēža ārstēšanai ārsti ieteica ķīmijterapiju lietot kopā ar imūnterapiju, ko  valsts neapmaksāja. Viņa vajadzīgos 30 tūkstošus viņa savāca ar ziedotāju atbalstu. Konkrētais medikaments kompensējamo zāļu sarakstā gan ir, turklāt arī viņas diagnozei, tomēr viņas gadījums neatbilda izrakstīšanas kritērijiem – valsts to apmaksā, ja ir jau metastāzes.

“Iespēju grozā bija ķīmijterapija un tieši manā gadījumā tas bija tāpēc, ka man pietrūka tikai kaut kādi kritēriji. Es saprotu, ka ar to pašu diagnozi citām sievietēm varbūt arī piedāvā kopā ar imūnterapiju ārstēšanas metodi - tur ir vajadzīgas attālinātās metastāzes. Man, paldies Dievam, tās nebija uz to brīdi, bet tas arī bija iemesls, kāpēc man netika kompensētas tās zāles,” saka Viktorija Diļevka.

Pēc šovasar veiktās operācijas un izmeklējumiem saņemtas labas ziņas - audzējs ir pilnībā izzudis.

Palīdzību onkoloģijas zāļu apmaksai “ziedot.lv” šogad lūguši jau 62, pēdējos sešos gados - 386 cilvēki. Vidējā summa, kas pacientam ir jāapmaksā, ir ap 38 tūkstošiem eiro gadā, liecina “ziedot.lv” sniegtā informācija.

Kādas zāles, kādā kārtībā un pie kādiem kritērijiem apmaksās pacientiem? Šai jomā trūkst skaidru noteikumu, secinājusi Valsts kontrole. “Mēs revīzijā neguvām pārliecību par to, ka tiem izrakstīšanas nosacījumiem apakšā ir šis kaut vai skarbais, bet izvērtējums. Mūsuprāt, tas viss balstās uz to, cik pacienti pēc skaita, cik mēs varam atļauties budžeta ietvarā, tad kādu kritēriju mēs varētu piemērot, lai to skaitu ierobežotu,” saka Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Veselības ministrija nozaru organizācijām līdz oktobra beigām lūgusi iesniegt priekšlikumus, kas būtu jāuzlabo kompensējamo zāļu sarakstā. Šā gada sākumā zāļu kompensācijas sistēmas un arī paša saraksta izvērtēšanai piesaistīti arī Pasaules veselības organizācijas eksperti. Viens no iecerētajiem uzlabojumiem – ir izstrādāt kritērijus pēc kādiem nosaka prioritātes, kam vispirms apmaksāt medikamentus, ja naudas daudzums ir ierobežots.

Šobrīd sarakstā ir zāles, kuru izrakstīšanas nosacījumi nav mainījušies pat desmit gadus. “Es saprotu, ka sākumā uzlika izrakstīšanas nosacījumus tādēļ, lai ierobežotu pacientu skaitu, līdz ar to samazinātu ietekmi uz budžetu, teiksim tā. Šobrīd zāles jau maksā 10 reizes mazāk nekā tad, kad viņas tika iekļautas. Bet nosacījumi ir palikuši tie paši, un tas nepamatoti diskriminē vai nu kaut kādu pacientu grupu diagnozes ietvaros, vai, teiksim, ir kompensēts agrīnam vēzim, bet nav kompensēts metastātiskam vēzim, ir tikai pirmās līnijas terapija, nevis visiem, kam tas ir vajadzīgs,” saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas Onkologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Alinta Hegmane.

Ja kompensējamo zāļu sarakstā ir diagnozei atbilstošs medikaments, lai arī novecojis, tas pacientam liedz pretendēt uz individuālu risinājumu. Turklāt arī šīs kompensācijas apmērs – 14 228 eiro gadā, nav pārskatīts jau vairāk nekā 15 gadus un vairs neatbilst ārstēšanās realitātei onkoloģijā. Līdz ar to, pat, ja pacients pie šīs kompensācijas tiek, tad var izrādīties, ka līdzmaksājums ir nepaceļams.

Revidējot kompensējamo zāļu sistēmu onkoloģijā, Valsts kontrole atsaucas uz OECD ziņojumu par 109 zāļu, piecu dažādu ļaundabīgu audzēju ārstēšanai, pieejamību 22 valstīs. Un te secināts, ka Latvijā ir reģistrēti visi 32 medikamenti, ko Pasaules veselības organizācija atzinusi par būtiskiem un kam jābūt pieejamām katrā valstī pie noteiktām diagnozēm, taču kompensēta netiek desmitā daļa no šiem medikamentiem. Lietuvā un Igaunijā organizācijas sarakstā minētās zāles pieejamas pilnā apmērā.

“Manuprāt, standarta terapija jau kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauta un ir pieejama. Tas, ka mēs atšķiramies no Lietuvas un Igaunijas, tas ir pilnīgi dabīgi, jo mums apmēram par 30% finansējums ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā,” saka VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Tomēr arī zāles onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai Lietuvā un Igaunijā ir lētākas. Revidentu apkopotie dati liecina, ka preparāts ar aktīvo vielu, kas bija vajadzīgs Viktorijai un Ingai, Latvijā vienam mēnesim maksātu 4041 eiro, Igaunijā tas būtu par 275 eiro lētāk, bet Lietuvā – par 141 eiro.

Pie vainas tas, ka Latvijā ir ne vien augstāks PVN, bet arī lieltirgotavu uzcenojumam nav uzlikti griesti, kas ir kaimiņvalstīs un kas ir īpaši būtiski pie dārgām zālēm. Pērn tapusi un šogad atjaunināta koncepcija par zāļu cenu samazināšanu Latvijā. Tā šobrīd ir saskaņošanā, bet vēl nav pieņemta. Pamatideja ir panākt, lai Latvijā medikamenti nemaksātu dārgāk kā Lietuvā un Igaunijā.

“Mums šobrīd ar konceptuālo ziņojumu gribētos to vispārīgo valdības uzstādījumu un visiem kopā sakot, jā, mēs ejam tajā virzienā, ka mums cenas Latvijā nav augstākas nekā Lietuvā, Igaunijā. Tas, ko jūs sakāt par griestiem, par piecenojumiem - konkrēti tie jau ir Ministru kabineta noteikumi, kuros mēs ieliktu kritērijus, lai mēs sasniegtu to cēlo mērķi, ko mēs konceptuālajā ziņojumā norādītu kā virsmērķi,” saka Inese Kaupere.

Šā gada budžetā kompensējamajām zālēm bija atvēlēts 221 miljons, bet ar to nepietika pacientiem jau piešķirto zāļu apmaksai. Šogad papildus šiem mērķiem pārdalīti vēl 30 miljoni. Nākamā gada budžetā onkoloģijas jomai papildus lūgts 71 miljons, tai skaitā arī zāļu apmaksai.

“Mums ir ļoti daudzi medikamenti. Un, ieguldot relatīvi nelielus līdzekļus, bet, iespējams, diezgan daudz darba, mēs varētu panākt ievērojamu uzlabojumu. Tas noteikti būtu pirmais. Otrais ir tiešām visiem kopā vienoties par prioritātēm, lai mēs skatāmies vienā virzienā un runājam vienā valodā, un mums būtu viena vērtība - tā ir onkoloģisko pacientu iespēja izdzīvot,” saka Alinta Hegmane.