Krievu valoda Latvijas skolās obligāti būs jāmācās līdz 2031. gadam: ja to neapgūs, neizsniegs atestātu

Un pie tam no tās apgūšanas nav iespējams atteikties. Patiesībā jau to var ignorēt, bet tas nozīmē, ka pēc skolas beigšanas bērns nesaņems atestātu un skolā pavadītais laiks būs velts – bez oficiāla izglītības dokumenta.

Tas nozīmē, ka obligātā krievu valodas pasniegšana vispārizglītojošajās skolās beigsies tikai 2031. gadā, kad pamatskolas solu atstās devītklasnieki, kuri mācības ceturtajā klasē būs uzsākuši 2025. gada 1. septembrī, kas ir pēdējais mācību gada sākums, kad bērniem, uzsākot mācības pamatskolā, izglītības iestādes kā otro svešvalodu (tas ir – obligātu mācību priekšmetu) vēl drīkstēs piedāvāt krievu valodu. Pašreizējās valsts izglītības programmas nostādnes paredz, ka tikai 2026. gada 1. septembrī 4. klases skolniekiem kā otro svešvalodu vairs nebūs iespēja izvēlēties krievu valodu.

Vienīgā alternatīva – “krievu pasaule”

Teorētiski jau bērns gan pamatskolā, gan vidusskolā otrās svešvalodas vietā krievu valodu var aizstāt ar kādu citu Eiropas Savienības valsts valodas – franču, vācu, spāņu, lietuviešu vai kādas citas - apgūšanu, bet problēma jau ir tajā, ka skolas to nepiedāvā, trūkst pedagogu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pagājušajā mācību gadā aptuveni puse no Latvijas skolām – 320 no 668 kā otro svešvalodu piedāvāja krievu valodu, un to māca vairāk nekā 1100 skolotāju. Ja lielajās pilsētās vecākiem vēl ir kādas iespējas bērnu iekārtot kādā citā skolā, tad mazajos novados, kur ir tikai pāris skolu, šādas iespējas pat teorētiski nepastāv.

Pašreiz kā pirmo svešvalodu (parasti tā ir angļu valoda, retāk vācu vai franču) bērni skolā apgūst no 1. klases. Tai ir jābūt vienai no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Otrā svešvaloda izglītības iestādēs tiek mācīta no 4. klases. Teju pusē skolu kā vienīgā iespēja pašlaik tiek piedāvāta tikai krievu valoda.

Brutāls “tāpēc”

Par situāciju, kad bērniem piespiež mācīties krievu valodu sociālajos tīklos sašutumu paudis ne viens vien vecāks, tostarp arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule: “Dēlam rīt nultā stunda. Pirmā jaunajā vidusskolā. Krievu valoda. Bez izvēles mācīties citu vai aizstāt ar apliecību par otras valodas mācīšanos par maksu kursos. Izvēle nebija arī pamatskolā. Kā motivēt?" 

Pēc pašas Lienes Cipules teiktā, viņas dēlam bijusi dilemma par ģimenes attieksmes pret karu Ukrainā dēļ un to, ka jāmācās krievu valoda bez iespējas atteikties: "Grūti izskaidrot pusaudzim - kāpēc? Parasti varu, bet te bija brutāls - jo tāpēc".

Kāda cita māte mikroblogošanas vietnē “X” raksta: “Bērnam mājas darbs. Jāuzraksta krievu burti burtnīcā. Piedodiet, bet man gribas vemt - krievi izvaro, nogalina bērnus, bet manam bērnam jāmācās šī orku valoda. Nevis franču, spāņu vai lietuviešu. Bet šī (krievu valoda) ir slepkavu valoda! Un es nevaru atteikties. Visi “valodasiralabi” ejiet ratā!”.

Bez krievu valodas diploms nespīd

Komentētāji šo sašutumu atbalstīja un ieteica atteikties no krievu valodas apguves un meklēt citus variantus. Jauns.lv skaidroja, vai šādas iespējas pastāv.

Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa skaidroja:

“Skolām ir licencētas izglītības programmas, un valsts izdotie izglītības standarti joprojām pieļauj, ka otrā svešvaloda var būt krievu valoda.

Liegums mācīt krievu valodu kā otro svešvalodu stāsies spēkā tikai ar 2026./27. mācību gadu, kad visās izglītības iestādēs kā otrā svešvaloda būs jānodrošina kāda no Eiropas Savienības valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Pārejas periods plānots trīs gadu garumā. Rīgā daudzas skolas jau ir otrās svešvalodas piedāvājumu paplašinājušas, jo ir atrasti pedagogi, kas to pasniegs, kā alternatīva tiek piedāvāta gan vācu, gan franču un citas valodas.

Krievu valoda kā otra svešvaloda skolās aizvien populārākā:

Ja skolēns nevēlas apgūt krievu valodu, bet skolai nav iespēju nodrošināt citu otro svešvalodu, tad jāvērtē situācija par otrās svešvalodas piedāvājumiem citās skolās. Turpinot mācīties skolā (kas kā otro svešvalodu piedāvā krievu valodu) un atsakoties no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanās, nozīmē nesaņemt vērtējumu un netikt pārceltam nākošajā klasē.

Ja nav vērtējuma otrajā svešvalodā, beidzot 9. klasi, nozīmē nesaņemt izglītības dokumentu.

Alternatīva, ja skolēns atsakās apgūt krievu valodu, ir tikai izglītības programmas maiņa mācoties citā izglītības iestādē, vai ņemot vērā, ka šādi vecāku iesniegumi var būt vairāki, skolas vadību rosināt meklēt pedagogu un veikt grozījumus esošajā licencētajā izglītības programmā”.

Ventspils Izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Angere pauda: “Iniciatīvu par otrās svešvalodas noteikšanu kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām virza Izglītības un zinātnes ministrija.

Ventspils izglītības iestādes rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros un arī ņemot vērā attiecīgas kvalifikācijas pedagogu pieejamību. Šobrīd iesāktās izglītības programmas, kurās otrā svešvaloda ir krievu valoda tiek turpinātas, lai skolēni, pabeidzot izglītības programmas apguvi, varētu iegūt vērtējumu. Ja kāds mācību priekšmets netiek apgūts, tad 9. klases noslēgumā nav iespējams iegūt oficiālu dokumentu par pamatizglītības apguvi”.

Savukārt Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže pastāstīja: “Valmieras novada pašvaldības izglītības iestādēs krievu valodu tiek piedāvāts apgūt kā otro svešvalodu, tāpat kā, piemēram, vācu vai kādu citu svešvalodu. Vairumā Valmieras novada izglītības iestādēs tiek nodrošinātas vairākas otrās svešvalodas iespējas, lai skolēni varētu izvēlēties savām interesēm atbilstošāko. Otro svešvalodu skolēni apgūst no 4. klases. Ja skolēns vai vecāks izvēlas mainīt otro svešvalodu no krievu valodas uz kādu citu no izglītības iestādē piedāvātajām svešvalodām, tad to var darīt, iepriekš izvērtējot un saskaņojot ar izglītības iestādes vadību. Tomēr, mainot svešvalodu, vecākiem jāņem vērā, ka var nākties savam bērnam nodrošināt privātstundas vai palīdzēt apgūt valodu pašmācības ceļā, lai viņa zināšanu līmenis būtu līdzvērtīgs konkrētajā mācību gadā apgūstamajai mācību vielai. Valmieras novada Izglītības pārvalde šobrīd nav saņēmusi informāciju no skolēnu vecākiem vai izglītības iestādēm par pastiprinātu vēlmi mainīt otro svešvalodu”.