Baltkrievijas spēka struktūru darboņi pārkniebj Latvijas žogu, taču jēgpilna reakcija izpaliek
Augusta sākumā Latvijas medijos parādījās ziņa, ka Baltkrievijas varasiestādes apzināti bojājušas Latvijas robežas infrastruktūru ar mērķi palīdzēt nelegālajiem migrantiem šķērsot Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu.
Saskaņā ar Latvijas robežsardzi, 6. augustā uz robežas ar Baltkrieviju, pārkniebjot stieples žoga konstrukcijā, palīdzēts to pārvarēt un nelikumīgi iekļūt Latvijā četriem vīriešiem.
Konkrētās darbības piefiksētas, veicot robežas uzraudzību ar tehnisko līdzekļu palīdzību.
Redzēts kā "Baltkrievijas vara iestāžu pārstāvji, pārkniebj stieples pastāvīgā [ne dzeloņdrāšu] žoga konstrukcijā", žogā izveido caurumu, izlaiž cauri četras personas un iespēju robežās aiztaisa žogu, domājams, lai liegtu nelikumīgi Latvijā iekļuvušajiem vīriešiem atgriezties Baltkrievijā.
Robežsardzes vēstījumā faktiski tiek pausts, ka Baltkrievijas struktūras apzināti bojājušas Latvijas valsts drošībai būtisku infrastruktūru - valsts īpašumu - lai realizētu hibrīddraudus.
Tieši pirms mēneša Jauns.lv sazinājās ar Valsts robežsardzi, lai noskaidrotu, kādas būs sekas tik acīmredzamai kaitniecībai. Atbilde saņemta šonedēļ.
Kā top dzeloņdrāšu žogs uz Latvijas un Baltkrievijas robežas
Par sabojāto Latvijas žogu izsūtīta nota
Robežsardzes uzdevums, protams, ir sargāt robežu un tās infrastrukturu atbilstoši likumam.
Un atbilde, kuru uz šādu atklātu kaimiņvalsts kaitniecību paredz esošā kārtība, ir formalitātes.
Konkrēti - izsūtīta nota un pieprasīti skaidrojumi.
"Latvijas Republikas pilnvarotais robežas pārstāvis uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas vairākkārtīgi vērsies pie Baltkrievijas Republikas pilnvarotā robežas pārstāvja uz Baltkrievijas Republikas – Latvijas Republikas valsts robežas ar aicinājumu rīkoties saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības Līgumā par Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas režīmu noteikto, kā arī lūdzis pārtraukt nelegālās migrācijas veicināšanu un postījumus Latvijas Republikas pierobežas infrastruktūrai, kas paredzēta valsts robežas aizsardzībai un atrodas valsts robežas nostiprinājuma joslā," teikts robežsardzes atbildes sākumā.
No Baltkrievijas puses esot saņemtas formālas atbildes par to, ka Baltkrievijas Republikas robežsargi nekādā veidā nepiedalās nelegālo imigrantu atbalstīšanā uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas.
Saistībā ar žoga bojāšanu - Baltkrievijas puse paudusi, ka nav atbildīga par Latvijas Republikas infrastruktūras, kas atrodas Latvijas Republikas pusē apsardzību, netieši apgalvojot, ka valsts struktūrām nav bijis sakars ar žoga bojāšanu.
NBS mācās bloķēt ceļus no Baltkrievijas.2023
No 26. līdz 28. augustam Latgalē notiks militārās mācības, lai pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku pretmobilitātes spēju un gatavību izvietot inženieršķēršļus. ...
"Valsts robežsardze ar mūsu rīcībā esošo informāciju ir vērsusies Ārlietu ministrijā ar lūgumu risināt šo jautājumu Ārlietu ministrijas līmenī, nosūtot attiecīgu notu Baltkrievijas Republikas Ārlietu minstrijai ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par atbalsta sniegšanu nelikumīgai valsts robežas šķersošanai un tīšai valsts robežas infrastruktūras bojāšanai," teikts robežardzes rakstiskajā atbildē.
Situācija uz Lietuvas robežas ir daudz mierīgāka
Jāpiebilst gan, ka robežsargi todien notvēra visus pārkāpējus un atgrieza tos uz izceļošanas valsti.
Jau ziņots, ka pēdējā mēneša laikā ievērojami pieaudzis nelegālas robežas šķērsošanas incidentu skaits uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Nesenākā informācija - iepriekšējās nedēļas nogalē novērsti 129 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu.
Visas pazīmes liecina, ka migrantu plūsmu uz Latviju un ES kārtējo reizi organizē Baltkrievijas varasiestādes.
Tikmēr Lietuvā jau vairākas dienas robežsargi nekonstatē mēģinājumus šādi iekļūt valstī.
Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
Valdība 2021. gadā 10. augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī.
Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums noteikts līdz 10. augustam.
Iepriekš vairākkārt ticis debatēts, ka ārkārtējās situācijas vietā pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.
Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas, tas ir, izdarīt spiedienu uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.
Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiekot saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.
