Juris Pūce: "Prezidentam ir jāprot runāt"

Ko šādā situācijā darām mēs? Negribīgi, ar gariem zobiem apņemamies aizsardzības budžetu trīs gadu laikā palielināt līdz 2%, joprojām neapgādājam savus zemessargus ar ieročiem, bet mūsu prezidents netiek pie iespējas paust viedokli lielākajos Eiropas forumos. Nē, ne tikai netiek pie iespējas izteikties, bet vispār nav tur ielūgts pat paskatīties. Turklāt tas notiek laikā, kad lepni esam kļuvuši par ES Padomes prezidējošo valsi.

Andris Bērziņš nebija ielūgts ne Davosas Ekonomikas forumā, ne Starptautiskajā drošības konferencē Minhenē, kur tika runāts par šobrīd saasinātajiem ārpolitikas jautājumiem un nopietniem jauna veida hibrīdkara draudiem. Tikmēr kaimiņvalstu Igaunijas, Lietuvas, arī Somijas prezidenti bija ne tikai ielūgti, bet arī piedalījās paneļdiskusijās kopā ar lielo valstu augstākajām amatpersonām. Taču tas, ka starptautiskie mediji izrādīja vēlmi intervēt zālē sēdošo Vairu Vīķi Freibergu, tikai apstiprina aizdomas, ka problēma šajā gadījumā nav Latvijā, bet konkrētajā personālijā – prezidentā Andrī Bērziņā.

Ir daudz domājošu, gudru, pat drosmīgu un labu cilvēku, kuriem vienkārši trūkst līdera un oratora dotību. Prezidentam Latvijā, kura galvenās funkcijas ir spēcīgi pārstāvēt valsti ārpolitiski, kā arī raisīt tautas uzticību un lepnumu iekšpolitiski, šādas dotības ir akūti nepieciešamas. Sevišķi tik saspringtā laikā, kad ne tikai pakausī elpo kara draudi, bet uz valdības švaki apsaimniekotās plīts turpina atdzist ekonomika. Viss liecina, ka šobrīd ārvalstis mūsu prezidentu vienkārši neuztver nopietni. Tāpēc atliek vien skumji paļauties, ka mūsu intereses drošības un ekonomiskajos jautājumos starptautiski pārstāvēs kaimiņvalstu prezidenti. Tāpat – kamēr Andris Bērziņš uzmanību un rūpes velta labu attiecību izveidošanai ar Tadžikistānu un Uzbekistānu, novārtā tiek atstāti mūsu tiešie partneri – Vācija un ASV.

Tāpēc izmantošu iespēju piedalīties valdošās koalīcijas iniciētajā demokrātijas spēlēšanā, kuras laikā it kā prezidenta kandidātu izvērtēšanā tikšot uzklausīta “tautas balss”. Tā kā arī piederu pie Latvijas tautas, vēlos ar savu balsi paust atbalstu prezidentam, kas būtu starptautiskā mērogā pieredzējis cilvēks, vislabāk – šobrīd aktīvs politiķis – kā, piemēram, Roberts Zīle, Sandra Kalniete, Artis Pabriks vai Māris Riekstiņš. Tam jābūt cilvēkam, kas prot pārliecinoši paust viedokli un jau tiek cienīts valstīs, kas ir mūsu tiešie partneri ekonomikā un ārpolitikā. Galvenais – tam noteikti nav jābūt cilvēkam, par kura nepiedalīšanos starptautiska mēroga pasākumos iedzīvotāji izjūt klusu atvieglojumu, jo vismaz nesekos kāda jauna izgāšanās.

Juris Pūce / Foto: Edijs Pālens/LETA