Žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju plāno paātrināt ar jaunu apakšuzņēmēju palīdzību
Žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju plānots paātrināt, piesaistot jaunus apakšuzņēmējus, informēja Iekšlietu ministrijā (IeM).
Trešdien notika Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu.
Komitejas sastāvā ir pārstāvji no IeM, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Sēdes laikā VNĪ informēja, ka uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pirmās kārtas prioritārajos posmos ir izbūvēts 71 kilometrs žoga jeb 83% no plānotā apjoma, kā arī sākta žoga būvniecība otrās kārtas posmā. VNĪ vēl ātrāku progresu plāno panākt, piesaistot jaunus apakšuzņēmējus.
Tāpat abās kārtās pilnā apmērā atmežoti 116,27 kilometri robežjoslas. Izbūvēts arī dzelzceļa šķērsojums - tunelis. Žoga izbūvi pirmajā kārtā plānots pabeigt līdz 2023.gada rudenim, visas infrastruktūras izveidi - līdz 2023.gada beigām.
Savukārt otrajā kārtā turpinās būvdarbi 63,9 kilometru garumā. Tāpat tiek turpināts zemes vienību novērtēšanas, atsavināšanas process, nostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz valsts vārda IeM personā. Infrastruktūras izbūvei nepieciešamā teritorija gar valsts ārējo robežu, atbilstoši saņemtajiem būvprojektiem, ir sagatavota būvdarbu uzsākšanai 30,4 kilometru garumā.
Plānots uzsākt atmežošanu un atsavināšanu valsts ārējās robežas posmos, kur robeža noteikta pa publiskiem ūdeņiem. Vienlaikus ar atsavināšanas un atmežošanas darbiem uz Ministru kabinetu (MK) plānots virzīt noteikumu projektu par patrulēšanas joslas noteikšanu gar publiskajām upēm.
Prognozētais būvdarbu pabeigšanas termiņš otrās kārtas darbiem ir 2024.gada nogale, savukārt žoga izbūvi plānots nodrošināt iespējami ātri.
Trešās kārtā posmā gar Daugavu - 16,7 kilometru garumā - noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu un pievedceļu izbūvi Daugavas posmā plānots finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Patrulēšanas joslas izbūvei gar Daugavu notikusi cenu aptauja. Tuvākajā laikā plānots sagatavot finansējuma pārdalei nepieciešamos MK lēmuma projektus. Izbūvei nepieciešamais finansējums plānots valsts budžeta programmā "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem".
Savukārt robežas infrastruktūras izbūves ceturtajā kārtā posmā pie Riču ezera - aptuveni piecu kilometru garumā - tiek izstrādāta tehniskā specifikācija.
Savukārt attiecībā uz Latvijas-Krievijas sauszemes robežu un izbūvēto infrastruktūru VNĪ augustā plāno izsludināt pirmo cenu aptauju par izmaiņām būvprojektā un autoruzraudzību posmos gar Latvijas-Krievijas robežu, lai atrastu būvkomersantu izmaiņu veikšanai būvprojektā, tā sadalījumam kārtās un autoruzraudzībai. Šobrīd prioritāte šajā jautājumā esot izbūvētās infrastruktūras nodošana ekspluatācijā un izbūves turpināšana tajos posmos, kur robežas apsardzības infrastruktūra nav izbūvēta vai nav izbūvētā pilnā apmērā.
Posmiem, kur ir izbūvēta apsardzības infrastruktūra vai žogs, bet vēl nav nodota ekspluatācijā, VNĪ jau ir sagatavojusi tehnisko specifikāciju, lai veiktu izmaiņas būvprojektā. Robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp patruļtakas un četri iekaramie tilti.
Kopumā uz Latvijas-Krievijas robežas jau ir izbūvēti 99 kilometri žoga, bet vēl ir jāizbūvē aptuveni 180 kilometri, kā arī aptuveni 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, tādēļ žoga būvniecība varētu būt raitāka nekā tā sākotnēji bija pie Baltkrievijas robežas.
Savukārt robežas posmiem, kur apsardzības infrastruktūra vai žogs nav izbūvēts, tiek gatavotas tehniskās specifikācijas būviepirkuma izsludināšanai. Iepirkumu plānots sludināt pa daļām, prioritāti piešķirot posmiem, kur iepriekš robežapsardzības infrastruktūra nav izbūvēta vispār. Būvdarbi notiks vairākos posmos, un patlaban tiek plānots, ka žoga izbūve varētu noslēgties 2024.gada beigās, bet pārējās infrastruktūras izbūve - 2025.gadā.
Vienlaikus, ievērojot iepriekšējo pieredzi Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, līdz septembra beigām plānots izpētīt dzīvnieku pārvietošanās takas robežjoslas tuvumā, lai vajadzības gadījumā projektētu dzīvniekiem draudzīgus risinājumus.
