foto: LETA
Pētījums: Latvijā 31,7% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir veikuši regulārus uzkrājumus
Sabiedrība
2023. gada 15. augusts, 21:51

Pētījums: Latvijā 31,7% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir veikuši regulārus uzkrājumus

Jauns.lv/LETA

Aptuveni katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, jeb 31,7% atzīst, ka pēdējā gada laikā ir krājis naudu, katru mēnesi atliekot noteiktu summu vai vismaz kādu summu, ko varējuši atļauties iekrāt, liecina kreditēšanas un finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "IPF Digital", kas Latvijā strādā ar zīmoliem "Creditea" un "Credit24", un pētījumu centra "Kantar" veiktā Latvijas iedzīvotāju finanšu labklājības aptauja "Wellbeing 2023".

Šāds pētījums tiek veikts otro gadu, un šogad par gandrīz 5% sarucis to respondentu skaits, kas veikuši regulārus uzkrājumus. Savukārt, 33,2% atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā naudu nav uzkrājuši nemaz.

Vēl 30,4% pētījuma respondentu norāda, ka ir atlikuši "nedaudz līdzekļu", kad vien iespējams, taču ne katru mēnesi. Spējai iekrāt nav būtiskas atšķirības dzimumu starpā, savukārt jaunāku cilvēku (18-34 gadi) spēja iekrāt noteiktu summu katru vai gandrīz katru mēnesi ir būtiski lielāka nekā vecākiem cilvēkiem (55-65 gadi) - attiecīgi 39,3% un 23,7%.

Pētījums atklāj, ka, zaudējot galveno ienākumu avotu, vismaz sešus mēnešus savu līdzšinējo dzīves kvalitāti nodrošināt spētu 30% Latvijas iedzīvotāju (pirms gada - 32,6%), bet trīs mēnešiem iekrājumu pietiktu vēl 13,1% iedzīvotāju. Mazāk kā trīs mēnešus savus dzīves izdevumus varētu nodrošināt vēl 26,1% pētījuma respondentu. 

Savukārt, 23,3% iedzīvotāju atzīmē, ka tiem uzkrājumu nav vispār.

Vairāk nekā 60% respondentu ir ņēmuši aizņēmumu iepriekšējo 12 mēnešu laikā, jaunāku cilvēku grupā (18-34 gadi) būtiski biežāk nekā vecuma grupā no 55-65 gadiem - attiecīgi 25,8% un 9,6%. Trīs galvenie aizdevuma avoti ir draugi (16,3%), vecāki (16,2%) un komercbankas (13,2%).

Apmēram puse respondentu - 48,7% - uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas par finanšu pakalpojumiem un produktiem. 55-65 gadus vecu cilvēku grupā pārliecība par savu finanšu pratību ir daudz zemāka nekā jaunākiem respondentiem.

Aptaujas respondenti, kuri regulāri veic uzkrājumus, savu finanšu pratību novērtē divreiz augstāk nekā cilvēki, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumus nav veikuši.