Spaiss Latvijā vairs nav modē; atgriežas līmes ostītāji un "čiekura" pīpētāji
Rīgas Pašvaldības policijas (RRP) Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas vecākā inspektore Aija Lilienfelde jau deviņus gadus strādā ar maziem un lieliem skolniekiem un viņu vecākiem. Kopā ar kolēģiem viņi stāsta, rāda, māca un brīdina par drošības riskiem uz ielas un skolā. "Ja tagad ir modē tā saucamā bērnu vadītā ēšana, tad es rosinātu ieviest arī bērnu vadīto runāšanu. Ļoti daudzas kļūmīgas lietas bērni izdara tāpēc, ka tēti un mammas neko vairāk kā “Kā gāja skolā” nepajautā," norāda policijas pārstāve.
Visur, kur mūsu mazais lolojums dodas savās gaitās viens un sastopas ar dzīves realitāti, viņam jāmācās pastāvēt par sevi un neaizskart citus. Pašvaldības policijas darbinieki šajā procesā iesaistās, lai palīdzētu saprast, kādas ir katra paša atbildība kārtības uzturēšanā un kādas ir sekas kļūdainām izvēlēm.
Ar mobilo telefonu uz ielas
Nav skolnieka, kuram nebūtu telefona. Diemžēl modernie viedtālruņi rada vairāk problēmas nekā vecāki spēj prognozēt, uzdāvinot savam bērnam dārgo ierīci.
Aija Lilienfelde novērojusi, ka bērnam ir īpaša attieksme pret dārgo aparātu. Ja stundu laikā telefonu lietot nedrīkst, tad pēc skolas viņš to ieslēdz un, ejot pa ielu, spēlē spēlītes vai klausās mūziku. Iet ar telefonu rokās atklātā pilsētas vidē ir diezgan riskanti, jo tad, kad bērns (un arī pieaugušais) ir visu izmanību pievērsis telefonam, tad samazinās uzmanība tiem riskiem, kas ir apkārt. Tik viegli kādam pieiet klāt un telefonu atņemt!
Vecā modeļa podziņtelefoni ir arī daudz parocīgāki gadījumos, ja steidzami jāizsauc palīdzība vai jāpiezvana mammai. Podziņtelefons prasa mazāk pirkstu kustības un konkrētā pogā var ieprogrammēt mammas, tēta vai palīdzības telefona numuru. Atliek pogu tikai nospiest. Lai tādu pašu zvanu veiktu ar skārienjūtīgo telefonu, jāveic ir daudz vairāk funkciju.
Dārgs telefons ir arī apdraudējums skolā, jo bērni sāk sevi salīdzināt un vērtēt pēc telefona. Šogad ir bijuši jau vairāki gadījumi, kad telefons ir domstarpību iemesls arī starp vecākiem. Vecāki pārmet skolotājiem vai citiem bērniem, ka kāds nejauši saplēsis dārgā telefona stiklu. Tos arī biežāk nozog un atņem.
Ilgstoša skatīšanās telefona ekrānā ietekmē uzmanības redzes lauku. Mums katram ir savs redzes lauks, ko var pārbaudīt šādi - izstiep rokas sev priekšā un virzi tās uz sāniem. Kurš būs tas brīdis, kad savas rokas vairs neredzēsi? Ilgstoši skatoties mobilā telefona ekrānā, šis redzes lauks sāk palikt arvien šaurāks. Tas nozīmē, ka fizioloģiski vairs neredzam tik daudz, cik varētu.
Drošības spēle "Ko darīt, ja…”
Drošības spēli "Ko darīt, ja…” var spēlēt ikviens. Piedāvājiet savu situāciju "Ko tu darītu, ja tev uz ielas pienāktu svešs cilvēks?". Vispirms savu versiju ļaujiet izteikt bērnam. Tikai noklausoties bērna versiju, piedāvājiet savu rīcības plānu.
Bieži pieaugušajiem liekas, ka ir pareizi rīkoties ir pašsaprotami, bet, ja sākumā uzklausa bērnu, atklājas, ka bērns uz pieaugušiem saprotamām lietām skatās pavisam savādāk. Vislabāk drošības spēli spēlēt ārā, parkā, uz ielas. Reālā vide situāciju ļauj apjaust daudz labāk nekā sēžot istabā.
Iemāciet, kā apzināties personīgās fiziskās drošības lauku - lūdziet, lai bērns izstiepj roku. Aplis, kas veidojas līdz rokas pirktu galiem, ir fiziskās drošības teritorija, kurā ienākt drīkst tikai pašu tuvākie cilvēki. Svešus cilvēkus personīgā telpā ielaist nedrīkst.
Ja bērns pazudis
Ja vecākiem ir aizdomas, ka nākot no skolas, viņu bērns ir pazudis, apmaldījies, nav sazvanāms, nekavējoties ir jāsazinās ar pašvaldības policiju, var zvanīt arī uz numuru 001. Policijas pārstāvis precizēs, kā ģērbies un jā izskatās bērns un dos ziņu patrulējošām daļām, pievērst pastiprinātu uzmanību, vai kaut kur uz ielas nav redzams šāds bērns.
Ir svarīgi vienoties ar bērnu par noteiktu shēmu, kā viņš dod vecākiem ziņu, ka stundas ir beigušās un viņš dodas no skolas prom. Kad ir beigušās mācību stundas, bērniem jāzvana vecākiem un jāpasaka, ka stundas ir beigušās un viņš dodos uz mājām. Ja bērni pēc skolas nolemj doties ciemos, tas ir jāsaskaņo ar saviem vecākiem un drauga vecākiem, jāinformē abu draugu vecāki. Kā arī abu draugu vecākiem būtu jāzina savstarpēji telefoni, lai pieaugušie var sazināties.
Bērns "paņem naudu" un citas skolas problēmas
Kādas tipiskas problēmas pašvaldības policijas pārstāvji ikdienā risina skolās?
skolēniem viens no biežākajiem pārkāpumiem, ko nākas risināt policijai, ir vēlme kaut ko "paņemt", jeb kā saka pieaugušie – nozagt kādu mantiņu, rotaļlietu, dažreiz pat naudiņu. Piemēram, mazākas klases puisis aiziet uz lielveikalu un paņem cepumus, lai uzcienātu ar tiem vecāko klašu skolēnus. Kad ar zēnu aprunājāmies, izrādījās, ka viņš gribēja uzpirkt zēnus, lai viņi nedara pāri un draudzējas. Šajā vecumā galvenais mazo likumpārkāpēju rīcības motīvs ir neapmierinātas emocionālas vajadzības. Šādās situācijās nav jārunā par sodiem un jāapsaukā par zagli, bet gan pašiem vecākiem jāpadomā, ko bērns nesaņem mājās," stāsta Lilienfelde.
sākas aktivitātes interneta vidē. Bērni risina draudzības un attiecību problēmas ar aizskarošiem, uzbrūkošiem komentāriem, apsaukājas, draud viens otram, liek internetā fotogrāfijas un video.
Bērni viens otru apsaukā par stulbeņiem; puiši draud, ka „sitīs pēc stundām Pēteri, izsekosi viņu”. Bērnu uz iebiedēšanu reaģē dažādi, daudzi tiešām baidās. Ko šajā situācijā var līdzēt policija? Doties uz skolu un stāstīt, kā bērnu rīcība izskatās no likuma puses.
5.-6. klasē parādās vardarbības problēmas savstarpējās attiecībās. Bērni sāk apzināties dzimumatšķirības, pievērš uzmanību izskatam. Mazi tīņi spēlē visai riskantas spēlītes, piemēram, "Patiesība vai risks”, kur uzdod visai riskantus, divdomīgus jautājumus un liek izpildīt riskantus uzdevumus.
7.-9. klasēs sākas dažādu vielu lietošanas eksperimenti. Smēķēšana, alkohols vai kas vēl stiprāks.
Iespējams, ka ne visi vecāki zina, ka gadījumā, ka viņu mājās notiek ballīte ar bagātīgu alkohola lietošanu, tad policijas pārstāvis ir tiesīgs izrakstīt administratīvā pārkāpuma protokolus visiem vecākiem, kuru bērni bijuši ballītē ar alkohola lietošanu. Tiesa, reti kur 15gadnieku ballīte mūsdienās notiek bez apreibinošām vielām.
Šajā vecumā aktuāla kļūst klaiņošana, kuras iemesli vienmēr meklējami ģimenēs. Turklāt nav nozīmes, vai ģimene ir sociāli nelabvēlīga vai materiāli nodrošināta. "Bērni, kurus redzam dzelzceļa stacijā, ir no dažādu slāņu ģimenēm, bet visiem viņiem trūkst vecāku uzmanības."
"Kad sākas vidusskolas gadi, tad šis vecums kopumā ir ļoti pozitīvi. Jaunieši ir motivēti, centīgi un saprātīgi, problēmu ar viņiem ir arvien mazāk," stāsta Lilienfelde.
Kas jauns atkarību jomā?
Spaisa sērga pēdējā laikā ir nedaudz aprimusi, bet tās vietā nācis maigāks variants, tā saucamais "čiekurs". Pirms pāris dienām kāds 15 gadus vecs pusaudzis stāstījis, ka smēķēšanu atmetis jau sen - nesmēķē jau divas dienas. Lai ballītē jānoķertu kaifs, tad jāsmēķē "čiekuru". "Čiekurs" ir tas pats spaiss, kas ir sajaukts ar parasti cigarešu tabaku. Iznākot maigāks maisījums un tas arī nesmirdot.
Atgriežas arī līmes ostītāji. Vairākus gadus šīs apreibināšanās veids bija izgājis no modes, bet tagad atkal kļūst populārāks.
