Pārspīlēta piesardzība? Iedzīvotājs atsakās atklāt savu personas kodu, pērkot nekustamo īpašumu

Ik gadu inspekcija veic preventīvas pārbaudes, kurās analizē kādu noteiktu jomu. 2021.gadā DVI pārbaudīja sīkdatnes lielākajām Latvijas kompānijām - kā uzņēmumu mājas lapās ievērota sīkdatņu politika un vai tā ir pareiza. 

Apkopojot uzņēmumu kļūdas, inspekcijā izdarīja kopējos secinājumus par biežākajām kļūdām, kā arī uzrakstīja rekomendācijas un stāstīja par tām dažādos semināros un vebināros. 

Uzņēmumi, kuriem inspekcija veica preventīvo pārbaudi, saņēma atsevišķas vēstules, pēc kurām veica noteiktās korekcijas sīkdatņu politikā. “Viņiem viss ir kārtībā,” Macuka teica. 

Iedzīvotāji vairāk sūdzējās 

Tā kā DVI daudz runāja par sīkdatnēm, arī iedzīvotāji kļuva izglītotāki un palielinājās cilvēku sūdzību skaits. 

“Viņi iegāja kādā mājas lapā, kur sīkdatnes nebija pareizi noformētas, piemēram, bija tikai poga “Piekrītu”, bet nebija pogas “Nepiekrītu”, kaut arī tika vāktas analītiskās un statistiskās sīkdatnes. 

Ne visās mājas lapās vajadzīga piekrišanas poga

Ir gadījumi, kad cilvēki sūdzas, ka mājas lapā nav pogas “Nepiekrītu [sīkdatnēm]”, bet tad mēs skaidrojam, ka ne visās mājas lapās vajag pogas “Piekrītu” un “Nepiekrītu”. 

Sīkdatnes ir datu fails, kurš ievietots cilvēka datorā, kad viņš apmeklē kādu mājas lapu. Ir tādas sīkdatnes, kuras ir vajadzīgas, lai mājas lapa vispār funkcionētu. Tā ir uzbūvēts internets un dators. Jūs citādāk nevarat! Protams, par šīm sīkdatnēm nevajag nekādu piekrišanu no cilvēka, jo tā ir daļa no mājas lapas darbības. 

Var arī neprasīt piekrišanu 

Ja kompānija izmanto tikai tādas sīkdatnes, var vienkārši ierakstīt: “Mēs izmantojam tehniskas datnes.” Tad var neprasīt piekrišanu.” 

Tā darbojas dažādas mājas lapas. “Pēc būtības tas ir atkarīgs no komersanta. Tas pats izvēlas, vai izmanto tikai tehniskās sīkdatnes un nevāc nekādu informāciju par mājas lapas apmeklētājiem. 

Uzņēmumi var uzzināt, cik ilgu laiku jūs pavadījāt konkrētajā sadaļā

Ja uzņēmums vēlas savākt gan statistisko, gan analītisko informāciju par savas mājas lapas apmeklētājiem, tas var savā mājas lapā iestrādāt analītiskās, statistiskās vai mārketinga sīkdatnes. 

Šīs sīkdatnes vāc analītiskus datus, ierakstot failā, kuru sadaļu jūs uzklikšķinājāt, cik ilgi jūs pavadījāt konkrētajā sadaļā, cik ilgu laiku jūs pavadījāt šajā mājas lapā, kur jūs aizgājāt tālāk, uz kurām mājas lapām aizgājāt, cik daudz jūs kaut ko skatījāties, kā jūs reaģējāt uz reklāmām, vai uzklikšķinājāt uz reklāmas bannerīša u.tml. 

Uzņēmums var izprast cilvēku rīcību 

Sīkdatnes savāc visu šo informāciju. Pēc tam komersantam tā tiek pasniegta kā statistika, piemēram, tik procenti apmeklētāju skatās konkrēto sadaļu, tik procentiem apmeklētāju interesē citas (līdzīgas vai dažādas) preces u.tml. 

Šeit jau sākas datu apstrāde. Protams, komersants nezina ne cilvēka vārdu, ne uzvārdu, ne personas kodu, bet digitāli tas var izprast viņa rīcību un to, ko cilvēks dara. 

Uzņēmumi grēko, piedāvājot tikai piekrišanu 

Tāpēc tā tiek uzskatīta par datu apstrādi ne tikai no Vispārīgās datu aizsardzības regulas viedokļa, bet arī no E-privātuma direktīvas viedokļa. Tā aizliedz komersantiem šādā veidā sīkdatnes izmantot bez cilvēka piekrišanas. Tāpēc vajadzīga piekrišana. 

Komersanti bieži vien grēko ar to, ka bannerī piedāvā tikai piekrišanu [sīkdatnēm], bet nepiedāvā citas opcijas. Pareizi būtu, ka mājas lapā parādās bannerītis, kurā komersants pasaka, ka izmanto analītiskās un statistiskās sīkdatnes, un cilvēki var tām piekrist vai nepiekrist. 

Ja meklējat ceļojumu, jums nerādīs dzirdes aparātu reklāmas 

Analītiskās sīkdatnes ne vienmēr ir sliktas cilvēkam. Piemēram, tās iegaumē, kur cilvēks uzturas, kas viņam patīk. Ienākot konkrētajā mājas lapā vēl vienu reizi, sīkdatnes pielāgo mājas lapu cilvēka vajadzībām. 

Arī reklāma būs personalizēta. Jums nerādīsies, piemēram, dzirdes aparātu reklāma, bet reklāma par tām precēm, kas jūs tieši interesē. Ja jums interesē ceļojumi, jums rādīs dažādas reklāmas un piedāvājumus par ceļojumiem. 

Varbūt tas nav tik slikti, jo jūs redzēsiet kādu labu piedāvājumu un spēsiet to iegādāties par mazāku naudu.” 

Lai mēs apzinātos, ko nozīmē piekrišana 

Ir svarīgi, ka cilvēks, pieņemot lēmumu par sīkdatnēm, izdara apzinātu izvēli. Būtiski, lai mājas lapās būtu banneri ar iespēju sīkdatnes apstiprināt vai atteikties no tām. 

“Vislielākā kļūda šobrīd ir tā, ka vairums komersantu iekļauj tikai pogu “Piekrītu”, bet vairāk neko neraksta,” Macuka vērtēja. 

Daudzi neapzinās, ko nozīmē piekrist sīkdatnēm 

Vai mēs kā sabiedrība kopumā apzināmies, ko nozīmē nospiest pogu “Piekrītu sīkdatnēm”? Vai saprotam, cik daudz informācijas tādā veidā iegūst komersants par mūsu gaitām internetā? 

“Es domāju, ka mēs kā sabiedrība neapzināmies. Bieži vien dzirdam, ka daudziem cilvēkiem ir vienalga, vai viņi piekrīt vai nepiekrīt. Viņi tik un tā nospiež pogu “Piekrītu”, jo ir uzskats: “Man nav, ko slēpt. Neko sliktu viņš ar maniem datiem nedarīs. Nu un kas, ka uzņēmums zinās, ka es eju konkrētajās mājas lapās! Tas neko sliktu man nenodarīs.””

Sūdzas, ka jāklikšķina uz pogas 

Bet ir arī pretējas situācijas. “Daļa cilvēku sūdzas, ka datu aizsardzības un regulas dēļ vispār ir banneris un viņiem ir jāuzklikšķina uz pogas. Viņi domā: “Labāk tās nebūtu, lai viņi izseko mani!” Daudziem ir uzskats, ka viss jau sen ir internetā, viss jau sen ir pazaudēts.” 

Ir arī tādi ļaudis, kuri paranoiski baidās no sīkdatnēm, domājot, ka viņus izseko u.tml. 

Atsakās norādīt savu personas kodu 

Atsevišķiem cilvēkiem ir izpratne, ka ar viņu datiem vispār neviens neko nedrīkst darīt. “Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki atsakās līgumos norādīt savu personas kodu. 

Tad mēs viņiem stāstām, ka nevar noslēgt pirkuma līgumu par nekustamo īpašumu un nenorādīt personas kodu, jo vajag jūs identificēt. Otram cilvēkam vajag pārskaitīt naudu bankā. Tas ir svarīgi. 

Daļa cilvēku nelieto nekādas viedierīces 

Ir daļa cilvēku, kas atsakās no visādām viedierīcēm, un, vēršoties pie mums, saka, ka tas un tas no viņiem paprasīja to un to. Tad mēs viņiem skaidrojam, ka tas ir iespējams. Noteiktos gadījumos no jums prasa datus, jo to paredz likums.”

Var būt tā, ka komersants lūdz datus no klienta, jo to pieprasa Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat var būt, ka banka pieprasa informāciju, jo to nosaka likums. “Tas nav aizliegts! Tas, ka pastāv datu aizsardzība, nenozīmē, ka ar datiem neko nevar darīt, jo cilvēks jau nedzīvo viens uz vientuļas salas. 

Cilvēks nevar izdomāt un prasīt izdzēst sevi no visiem valsts reģistriem, tostarp Iedzīvotāju reģistra. Jūs tur būsiet, un valsts apstrādās jūsu datus! Tāpat komersanti apstrādā privātpersonu datus. Tāda galējība ir cilvēkiem,” inspekcijas vadītāja teica.