Uzmanieties, darba meklētāji! Krāpnieki, izliekoties par uzņēmējiem, piedāvā kārdinošus, bet bīstamus darbus

“Diemžēl pēdējā laikā ir parādījies jauns krāpniecības veids. Protams, tas nenozīmē, ka iepriekšējie krāpniecības veidi ir kaut kā izzuduši, vienkārši šis ir papildus. Ir aktivizējušies krāpnieki, kuri proaktīvi uzrunā darba meklētājus. 

Lielākoties krāpnieki izliekas par lielu uzņēmumu, iestāžu pārstāvjiem. 

Ņem aizdevumus un iegādājas preces uz nomaksu 

Šie krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kuri ir izvietojuši informāciju sludinājumos, interneta portālos un sociālajos tīklos, ka viņi meklē darbu. Lai pieteiktos vakancei, potenciālos upurus aicina atvērt jaunu kontu bankā un pēc tam pierunā atdot tā pieejas datus. 

Tad šo kontu, kas principā ir krāpnieku upura konts ar viņa identitāti un visu pārējo, izmanto dažādu aizdevumu ņemšanai un dažādu preču iegādei uz nomaksu. 

Dažreiz krāpnieki tik ļoti apvārdo darba meklētājus, ka viņi nodod krāpniekiem esošo kontu pieejas informāciju.

Nomaina kontaktinformāciju, lai grūtāk sazināties 

Mēs esam novērojuši, ka tad, kad iedzīvotāju pierunā atdot internetbankas pieejas datus, krāpnieki nomaina kontaktinformāciju par šo iedzīvotāju, lai apgrūtinātu vai aizkavētu iespēju sakontaktēties ar viņu. 

Tāpat novērots, ka kontos ieskaita arī dažādas naudas summas un izveido jaunus kontus.” Naudu kontos ieskaita paši krāpnieki. “Izskatās, ka summas tiek ieskaitītas arī no citiem krāpnieku upuru kontiem. Nozagtās identitātes un kontus izmanto, lai pārvestu starp šiem kontiem līdzekļus. 

Sapērkas preces, ko var ātri pārdot 

Tālāk seko aktīva pieteikšanās dažādiem ātrajiem aizdevumiem, preču iegādei uz nomaksu, ko piedāvā dažādi interneta veikali. Saprotam, ka pārsvarā preces tiek saņemtas pakomātos, bet vēlāk tās mēģina tirgot tajās pašās platformās, kur bijuši darba meklētāju sludinājumi. 

Pārsvarā krāpnieku iegādātās preces ir elektronika vai jebkuras citas lietas, ko iespējams ātri realizēt.” Piemēram, tie ir viedtālruņi, datortehnika, planšetdatori. 

“Tās ir vistipiskākās preces, jo tās ir salīdzinoši mazas, bet ļoti dārgas, un daudz cilvēku tādas vēlas iegādāties par izdevīgāku cenu.” 

Cenšas iekarot darba meklētāju uzticību 

Runājot par to, ka krāpnieki mēdz uzdoties par lielu uzņēmumu un iestāžu pārstāvjiem, Mūrnieks norādīja: “Viņi stādās priekšā kā uzņēmumu, iestāžu pārstāvji, un šie uzņēmumi ir zināmi. To darot, krāpnieku nolūks ir iedot uzticības kredītu [darba meklētājiem]. 

Viņi piemin, ka [jauns bankas] konts ir nepieciešams algas saņemšanai. 

Aicina sazināties ar sarunā minēto uzņēmumu 

Pirmais, ieteikums, saņemot šādu zvanu, ir ļoti kritiski izturēties pret jebkāda veida svešiem zvaniem. 

Vienmēr ir iespēja izbeigt sarunu un sazināties ar sarunā minēto un sabiedrībā zināmo uzņēmumu, lai uzzinātu, vai vispār ir šāda veida vakance un vai šādā veidā uzņēmumi sazinās, lai atlasītu potenciālos darba ņēmējus. Visdrīzāk atklāsies informācijas nesakritība.” 

Darba meklētājiem pēc aizdomīgas sarunas būtu ieteicams uzzināt, vai konkrētajā uzņēmumā vispār meklē darbiniekus un šobrīd notiek telefonsarunā minētais strādājošo atlases process. 

Krāpnieki satrauc un steidzina 

Telefonsarunas laikā krāpnieki izmanto psiholoģiskas metodes, lai radītu steidzināšanu, izraisītu satraukumu. Viņi mēdz izvēlēties autoritatīvu sarunas veidu un mēģina pārliecināt darba meklētāju atklāt bankas pieejas datus, Mūrnieks stāstīja. 

Krāpnieki sazvanītajam darba meklētājam var teikt, piemēram: “Ja jūs šodien nenāksiet pie mums darbā un neatklāsiet savas bankas konta pieejas datus, tad mēs pieņemsim darbā citu cilvēku.” 

Darba devēji nekad neprasa darbinieku bankas pieejas datus 

“Noteikti jāatceras vissvarīgākais, par ko ieteicams vairākkārt atgādināt saviem līdzcilvēkiem: ne darba devēji, ne bankas nekad neprasīs bankas pieeju datus, kā arī e-paraksta paroles. 

Ar banku pieejas informāciju, kā arī oficiālajiem e-parakstu datiem šobrīd var pieteikties gan banku pakalpojumiem, gan izdarīt ļoti daudz citu lietu. Tā ir daļa no katra iedzīvotāja digitālās identitātes, lai ērti izmantotu pakalpojumus. Digitālā identitāte ir jāsargā tik pat cieši kā īstā pase un personas apliecība. Nevienai nepiederošai personai pat uz laiku nevajadzētu tās dot. Tas ir ļoti kritiski jāizvērtē.”

Par bankas kontu parasti nerunā pirmajā telefonsarunā 

Darba meklētājiem ir jāsaprot: ja viņiem tiešām zvana kāds potenciālais darba devējs, viņš ne pirmajā, ne piektajā sarunā neprasīs darbinieka bankas pieejas datus. 

Vienīgā informācija, ko darba ņēmējs parasti nodod darba devējam saistībā ar bankas datiem, ir darbinieka bankas konta numurs, uz kuru jāpārskaita alga. Tiesa, parasti par darba ņēmēja bankas konta numuru nerunā pirmajā darba intervijas telefonsarunā. 

Normāla saruna ir citādāka 

“Protams, ar bankas konta numuru neko ļaunprātīgu nevar izdarīt, bet jāatceras arī tas, ka reāls potenciālais darba devējs sarunas laikā noteikti vairāk jautās par darbinieka pieredzi, stāstīs par veicamajiem uzdevumiem, darba vidi un konkrēto vakanci, bet nelūgs pieejas datus interneta bankai.”

Ņemot vērā, ka parādījusies šāda jauna krāpniecības metode, darba meklētājiem būtu drošāk, ja viņi pēc aizdomīgas un iespējami krāpnieciskas sarunas sazinātos ar sarunā piminētā uzņēmuma vai iestādes pārstāvjiem un apjautātos, vai tiešām viņi tādā veidā meklē darbiniekus un ir kontaktējušies ar šo cilvēku. 

“Pirmais signāls noteikti būs informācijas nesakritība – šī uzņēmuma darbinieks vai darbiniece nav zvanījusi un runājusi ar šo potenciālo darba ņēmēju.”

Parasti tiekas arī klātienē 

Tāpat jāņem vērā, ka parasti liela daļa uzņēmumu un iestāžu ar potenciālajiem darbiniekiem aprunājas arī klātienē, pirms pieņem darbā. “Visbiežāk tā notiek. Protams, pēc kovida pandēmijas ir profesijas, kurās darba intervijas notiek attālināti. Telefonsarunas var būt pirmās, pēc tam iespējamas video intervijas. 

Bet ir ļoti svarīgi atcerēties, ka nevienam uzņēmumam vai iestādei nedrīkst dot un nav nepieciešams dot pieejas saviem bankas datiem, e-paraksta parolēm. 

Steidzami jāzvana policijai un bankai 

Ja tomēr kaut kas tāds [potenciāla krāpniecība] ir noticis, tad par to noteikti vajadzētu nekavējoties ziņot policijai. Tai ir resursi un zināšanas, lai pēc tālruņa numuriem un citiem datiem, parametriem meklētu un varbūt arī atrastu vainīgos. 

Ir iespējams, ka krāpniecība notiek masveidā, tādēļ ir svarīgi vērsties policijā, lai palīdzētu apturēt šīs noziedzīgās darbības.”

Atskārstot, ka bankas pieejas dati nodoti iespējamiem krāpniekiem, bet krāpnieciskās darbības vēl nav notikušas, iedzīvotāji ir aicināti nekavējoties zvanīt arī bankas pārstāvjiem, lai operatīvi bloķētu pieejas kontiem. 

Mēģināt noskaidrot, kādi aizdevumi ņemti un kādas preces iegādātas

“Kad tas ir izdarīts, ir jāmēģina saprast un noskaidrot, vai un kur krāpnieki jau ir paspējuši izmantot [bankas kontu datus ļaunprātīgi]. Iespējams, kontā vēl nav pazīmju par to, bet krāpnieki jau ir paņēmuši kādu kredītu vai iegādājušies kādu preci uz nomaksu. 

Laicīga konta bloķēšana un ziņošana policijai var palīdzēt apturēt turpmāko zaudējumu apjomu.

Kā neiekulties vēl lielākās nepatikšanās? 

Diemžēl jāpiebilst, ka kreditori vai uzņēmumi, kas izsnieguši preces uz nomaksu, parādu tāpat vien nenorakstīs. Ņemot vērā, ka cilvēks ir kļuvis par krāpnieku upuri, ir ļoti svarīgi, ka pēc ziņošanas policijai un bankas kontu bloķēšanas viņš mēģina apzināt to [krāpnieku negodprātīgo rīcību] un runā ar aizdevējiem, vienojas par kādiem risinājumiem. 

Ilgtermiņā vēl negatīvāks efekts iedzīvotājam būtu sabojāta kredītvēsture, un tas noteikti nebūtu neviena interesēs,” speciālists aicināja sadarboties ar saistītajiem uzņēmumiem. 

Diemžēl runā arī latviski 

Lielākoties pēdējā laikā krāpniecības gadījumos dominē krievu valodas izmantošana, bet krāpnieki, kas uzrunā darba meklētājus, mēdz sazināties arī latviski. 

“Citos krāpniecības veidos krievu valoda gandrīz prevalē, bet šeit redzam, ka tas notiek arī latviešu valodā, tāpēc jāņem vērā, ka krāpniecība nenotiek tikai krievu valodā. Jābūt kritiskiem arī pret latviešu valodas un jebkuras citas valodas izmantošanu.”  

Fiksēti jau vairāki desmiti gadījumu 

Taujāts par jaunā krāpniecības veida apjomiem, bankas pārstāvis atklāja, ka fiksēti jau vairāki desmiti gadījumu. Patiecoties aktīviem klientiem, ne visi krāpniecības gadījumi beigušies ar lieliem zaudējumiem. 

Mūrnieka rīcībā nebija informācijas par citās bankās notiekošo saistībā ar darba meklētāju apkrāpšanu, jo ir vajadzīgs laiks, lai apkopotu informāciju, bet kopumā ir jāsaprot, ka dažāda veida krāpniecības notiek regulāri. “Absolūtos skaitļos tie ir miljonos mērāmi zaudējumi Latvijas iedzīvotājiem. 

Turklāt jāsaka, ka situācija Latvijā nav unikāla. Arī Lietuvā, Igaunijā un citviet Eiropā šīs lietas notiek, īpaši tur, kur lielākā sabiedrības daļa saprot krievu valodu.” 

Krāpnieku slazdos var iekrist ikviens 

Runājot par jauno krāpniecības gadījumu upuriem, Mūrnieks norādīja, ka iekrišana krāpnieku slazdos nav saistīta tikai ar cilvēku digitālajām prasmēm. Biežāk šādās situācijās nonāk cilvēki, kuriem nav ikdienišķa ieraduma sargāt savu digitālo identitāti. 

“Ņemot vērā, ka sarunās tiek izmantots satraukumu un spiedienu radošs elements, krāpniecībās iekrīt arī tādi cilvēki, kuri ar vēsu galvu saprot un pat ir dzirdējuši, ka šādas krāpniecības notiek. Ļoti iespējams, ka neviens nav pasargāts, jo kaut kādā situācijā vai apstākļu sakritībā katrs var psiholoģiski noticēt krāpniekam un uzticēties viņam. 

Tāpēc, lai kāda būtu situācija, jāatceras, ka nevienam nav jādod banku kontu un e-parakstu piekļuves dati. Tiem ir jābūt tikai un vienīgi katra paša cilvēka rīcībā. Tie ir konfidenciāli. ” Tāpat jāsargā Smart-ID un citi svarīgi dati. 

Piedāvājums ir tik kārdinošs, ka nespēj atteikties 

Iespējams, daļa darba meklētāju krāpnieku slazdos iekrituši, jo ļoti, ļoti gribējuši atrast jaunu darbu vai arī viņiem telefonsarunā solīts kaut kas tik īpaši kārdinošs, ka tas licis noticēt krāpnieku piedāvājumam, speciālists pieļāva.