Arī sīkos krāpniekus sauc pie atbildības
foto: Shutterstock
Pērkot internetā mantas no svešiniekiem, jābūt piesardzīgiem.
112

Arī sīkos krāpniekus sauc pie atbildības

Kārlis Seržants

"Likums un Taisnība"

Sociālajos tīklos regulāri uzdarbojas krāpnieki, kuri piedāvā nopirkt dažādas mantas, solot tās izsūtīt uz paku saņemšanas vietām. Kad nauda saņemta, prece netiek izsūtīta, un ar pircēju jebkāda saziņa beidzas.

Arī sīkos krāpniekus sauc pie atbildības...

Bieži vien šiem darboņiem izveidoti daudzi soctīklu konti, naudas summas ir visai nelielas, un viņi cer, ka apkrāptie gluži vienkārši atmetīs ar roku, ļaujot krāpniekiem palikt nesodītiem. Tomēr arī šāda veida blēžus var un vajag saukt pie atbildības.

Vienkāršā shēma

Parasti šādi krāpnieki pārdošanā piedāvā dažādas sīkas lietas – grāmatas, bērnu drēbes, nelielus sadzīves priekšmetus, taču nereti pircēji iekrīt arī uz lētiem mobilajiem telefoniem un automašīnu rezerves daļām. Tiek piedāvāti arī dažādi pakalpojumi, remonta vai celtniecības darbi, pieprasot avansu.

"Facebook" pat izveidoti vairāki konti, kuros dalībnieki cits citu no šādiem krāpniekiem brīdina, tādēļ, pirms iesaistīties kādā darījumā, vispirms vēlams papētīt, vai iespējamais darījuma partneris jau nav šādā sarakstā. Ja kāds ir apkrāpis vienu reizi, nav nekāda pamata domāt, ka tas nevarētu notikt atkārtoti.

Piemēram, Zane savā "Facebook" kontā ievietojusi šādu brīdinājumu: “Vēlos brīdināt par personu Lilitu Zeiluku Latvia, kura sola izsūtīt grāmatu, taču to pat netaisās darīt. Vispirms melo, ka nav saņēmusi naudu, tad, ka atsūtīs nākamajā dienā, bet pēc tam vispār pārstāj reaģēt uz ziņām. Kāds man teiks, ka vajadzēja vispirms izlasīt komentārus, bet kur tad paliek uzticēšanās un goda prāts? Tāpat kāds (varbūt arī Valsts policija) pateiks, ka tādas summas ir pārāk mazas, lai ierosinātu lietu, taču man savi 10 eiro ir jānopelna strādājot – nekas no gaisa tāpat vien nekrīt.

Tāpēc aicinu visus, kuri ir cietuši no šīs personas darbībām, rakstīt iesniegumus policijai, lai cilvēks saņem pēc nopelniem. Tāpat lūdzu administratoru bloķēt šai personai visus pieejas veidus, lai šī krāpšana neturpinās.

Iespējams, ka viņa ir jauna meitene, kas pat nesaprot, ka zagta nauda laimi nenes, bet notiek tieši pretēji. Diemžēl šādu personu dēļ daudziem zūd ticība iespējamiem grāmatu sūtītājiem.”

Komentāros pie šā ieraksta ir redzams, ka krāpnieces vārds ir labi zināms un uz viņas solījumiem iekritis ne viens vien dažādās interešu grupās, arī iesniegumi policijai esot jau rakstīti. Iespējams, ka krāpniece atrodas Apvienotajā Karalistē, un tas apgrūtina viņas saukšanu pie atbildības.

Atbildība arī par sīku krāpšanu

Ja kādu pieķer veikalā zogam, piemēram, alkoholu, tad viņu ir iespējams saukt pie kriminālatbildības. Krimināllikuma izpratnē krāpšana ir tā pati zādzība, un sods par šiem abiem nozieguma veidiem ir vienāds – 180. pants par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, sabiedrisko darbu vai naudassodu.

Par nelielu apmēru uzskatāma krāpšana, ar kuru cietušajam nodarītie zaudējumi nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru, šogad 620 eiro. Savukārt minimālais zaudējuma apmērs likumā nav noteikts, un tas nozīmē, ka pie atbildības var saukt arī par jau folklorizēto “zaptes burciņu”.

Blēži var atrunāties

Tiesa gan, ja izkrāptā naudas summa ir niecīga un krāpšanai nav sistemātisks raksturs, tad ar prokurora piekrišanu, izvērtējot visus apstākļus, policijai ir tiesības atteikt kriminālprocesa uzsākšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373. panta 2. punktu. Diemžēl policija to visai bieži arī dara.

Tāpat visai bieži policija, arī gadījumos ar lielākām naudas summām, iesaka vērsties pret krāpnieku civiltiesiskā kārtā, iesūdzot viņu tiesā. Kāpēc tā notiek? Lai ierosinātu kriminālprocesu, ir jāpierāda ļaunprātīgs nodoms, proti, ka krāpnieks noziegumu jau iepriekš ir izplānojis. To zina arī krāpnieki un, sniedzot paskaidrojumus policijā, parasti žēlojas, ka “es tā nemaz negribēju, bet tā sanāca no manis neatkarīgu iemeslu dēļ”.

Tiesa gan, šādi attaisnojumi var nedarboties situācijā, kad līdzīgu gadījumu ir vairāk, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šādu sūdzību par konkrētu krāpnieku ir pēc iespējas vairāk. Starp citu, šādus iesniegumus policijā var iesniegt arī rakstiski, izmantojot portālu latvija.lv.

Valsts policijas statistika liecina, ka gada laikā arī par nelieliem krāpšanas gadījumiem tiek uzsākts simtiem kriminālprocesu un ir arī notiesājoši tiesas spriedumi.

Atteikumu ir tiesības pārsūdzēt

Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu cietušajam ir tiesības pārsūdzēt kontrolējošām un uzraugošām iestādēm, arī bērnu tiesību aizsardzības institūcijām un ar šo jomu saistītām nevalstiskajām organizācijām.

Ja jums ir iebildumi pret tiesībsargājošo institūciju darbību, tad to var darīt desmit dienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas. Ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, tad tas jāpārsūdz prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors, tad augstākstāvošam prokuroram.

Konkrētā sūdzība prokuroram ir jāizskata desmit dienu laikā, vienīgais izņēmums ir gadījumā, ja sūdzība nav valsts valodā – tad termiņš ir 30 dienas. Apmierinot iesniegto sūdzību, prokurors var pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto lēmumu, tostarp nosūtot atpakaļ izmeklēšanas veikšanai. Prokurora lēmums nav pārsūdzams.

Jābūt uzmanīgiem

Valsts policija gan aicina būt uzmanīgiem un, pirms veikt apmaksu par interneta sludinājumos noskatītu preci, tomēr izpētīt atsauksmes par konkrēto pārdevēju, kā arī, ja tas iespējams, maksāt tikai tad, kad prece ir piegādāta.

Rodoties aizdomām par krāpšanas mēģinājumu, ieteicams piedāvāt satikties ar pārdevēju klātienē, lai apskatītu preci. Policijas pieredze rāda, ka parasti šādi krāpnieki sāk stāstīt, ka atrodas tālā pilsētā, un izdomā dažādus attaisnojumus, kāpēc preces parādīšana klātienē nav iespējama – tādā gadījumā būtu jāpārdomā tālākā sadarbība. Tāpat vecākiem ieteicams pastāstīt saviem bērniem, ka, pērkot preci internetā no privātpersonām, ir  jābūt piesardzīgiem.