Nākamā gada budžets finiša taisnē: 300 priekšlikumi vēl jāizvērtē
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien noslēgusi gandrīz visu nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu izskatīšanu. Kā norādīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV), darbs pie nākamā gada budžeta tiks turpināts nākamnedēļ, lai sagatavoto projektu varētu nodot Saeimas izskatīšanai.
Viņš norādīja, ka jau ir precizēts ceturtdien konstatētais trūkums, kad, strādājot pie nākamā gada budžeta, Saeimas komisija konstatējusi aprēķinu nepilnības Solidaritātes iemaksas likumprojektā. Ceturtdien likumprojektā, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu, tika konstatēts, ka aprēķinos iekļautas arī banku filiāles Lietuvā un Igaunijā, kas neatbilst likumprojekta mērķim, tāpēc jāveic labojumi.
Reirs klāstīja, ka, ņemot vērā šodien "raito pavadošo likumprojektu izskatīšanu", paredzētā komisijas sēde sestdien nenotiks un darbs pie nākamā gada budžeta atsāksies pirmdien, 25.novembrī.
Reirs teica, ka nākamnedēļ, skatot likumprojektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam", tiks vērtēti vairāk nekā 300 opozīcijas priekšlikumi.
Viņš uzsvēra, ka komisija nākamnedēļ varētu noslēgt darbu pie nākamā gada budžeta, iekļaujoties paredzētajā termiņā.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.
Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.
Budžeta likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2025.gadam ir 2,2%, 2026.gadam - 2,2%, un 2027.gadam - 2,2%. Vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta mērķis, atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, 2025.gadā ir 0,82% no IKP, 2026.gadā - 0,75%, un 2027.gadā - 0,79% no IKP.
