Ministru kabinetam un Saeimai ir jāpieņem politisks lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu, uzsver Levits

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, valsts pirmā persona uzsvēra, ka nepieciešama politiskā griba, lai pieņemtu nepieciešamos lēmumus par vienota sabiedriskā medija izveidošanu.

Sarunā ar padomes pārstāvjiem Jāni Siksni, Sanitu Upleju-Jegermani un Jāni Eglīti Valsts prezidents pārrunāja padomes izstrādātās koncepcijas vadlīnijas, apvienotā sabiedriskā medija finansēšanas modeļus, citu Eiropas Savienības valstu sabiedrisko mediju finansēšanas un attīstības pieredzi.

Levits uzsvēra, ka viens no demokrātiskas valsts stūrakmeņiem ir spēcīgi sabiedriskie darbi. Viņa ieskatā, SEPLP ir padarījusi savu darbu un tagad Ministru kabinetam un Saeimai ir jāpieņem politiski lēmumi par sabiedrisko mediju apvienošanu un finansēšanas modeli.

"Politiķiem jānodarbojas ne tikai ar sevi, bet jāpieņem arī nepieciešamie lēmumi. Apvienošana ļautu efektīvi izmantot valsts līdzekļus. Tā dotu iespēju straujāk attīstīt digitālās platformas, kas savukārt palielinātu auditorijas aptveri. Kā būtisku es arī uzskatu satura paplašināšanu, dažādošanu, kvalitātes paaugstināšanu," atzīmēja Levits.

Neskatoties uz finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) pausto, ka apvienotā sabiedriskā medija finansēšana, atvēlot tai 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nav iespējama, SEPLP un tās darba grupas vairākums rosina Saeimu apvienotā sabiedriskā mediju finansējumu piesaistīt IKP.

SEPLP iepriekš norādīja, ka darba grupas izstrādātais gala ziņojums par apvienotā sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu Saeimai iesniegts 5. jūnijā. Līdztekus iesniegta arī aktualizēta vienota sabiedriskā medija koncepcija, kas paredz mediju apvienošanu 2025. gadā.

Padome aicina Saeimu izskatīt iespējamos finansēšanas modeļus un pieņemt lēmumu par labāko risinājumu sabiedrisko mediju kā nacionālās drošības un demokrātiskai valstij būtiskas institūcijas attīstībai.

SEPLP un darba grupa izskatījusi un ziņojumā ietvērusi piecus sabiedrisko mediju finansēšanas modeļus. Lielāko atbalstu guvusi finansējuma piesaiste IKP, jo tas nodrošina lielāko sabiedrisko mediju neatkarību no ikgadējiem politiķu lēmumiem.

SEPLP skaidro, ka darba grupas uzdevums bija atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam izstrādāt piedāvājumu finansēšanas modelim un likuma grozījumu projektu, lai nodrošinātu neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko mediju finansējumu un piecu gadu laikā sasniegtu Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.

Darba grupā bija pārstāvēta SEPLP, valsts SIA "Latvijas Radio", valsts SIA "Latvijas Televīzija", Saeimas Juridiskais birojs, FM, Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja, Latvijas Pilsoniskā alianse, Neatkarīgo producentu asociācija un Latvijas Radošo savienību padome.

Kā pieaicinātie eksperti atzinumus sniedza Valsts kontrole, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts drošības dienests, Iekšlietu ministrija, Latvijas Banka, Konkurences padome, Eiropas raidorganizāciju apvienība, Latvijas Universitātes mediju eksperts Andris Saulītis.

Ašeradens 23. maija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja, ka apvienotā sabiedriskā medija finansēšana, atvēlot tai 0,16% no IKP, nav iespējama.

Viņš uzsvēra, ka šādu iespējamību izslēdz, piemēram, Satversmes tiesas lēmums par zinātnes finansējumu, kas nosaka, ka likumdevējs nevar nozarēm atvēlēt konkrētu daļu no IKP. Vienīgais izņēmums ir aizsardzības jomas finansējums, kuru paredz starptautiskas vienošanās.

"Nevienā pārējā gadījumā likumdevējam nav tiesību noteikt šādu procentu, jo tā ir absolūta valdības prerogatīva. Pretējā gadījumā mēs nonākam pie procesa, kur likumdevējs saraksta procentu proporcijas visām budžeta pozīcijām," uzsvēra Ašeradens. Kā alternatīvu medija finansēšanai no IKP Ašeradens minēja atsevišķu sabiedriskā medija nodokli.

Tāpat ziņots, ka Saeima 16. martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai.

Paredzēts, ka vienotais medijs darbu sāks 2025. gada janvārī. Apvienotā uzņēmuma valdes konkurss paredzēts 2024. gada augustā, novembrī.

Sabiedrisko mediju apvienošanai paredzēti 220 600 eiro izdevumi, tostarp personāla izdevumi reorganizācijas veikšanai paredzēti 60 000 eiro un grāmatvedības un lietvedības programmas un datu pārnešanai 48 400 eiro.