Viss beidzās ar “pirksta pakratīšanu”. Pretrunīgi vērtētais ģenerālprokurors Stukāns

Advokāte pati vainīga…

16. aprīlī Leons Rusiņš sava bērna un bijušās sievas mātes acu priekšā pēc ilgstošas vajāšanas vairāk, nekā gada garumā, nežēlīgi nogalināja savu bijušo sievu. Notikuma brīdī pret viņu bija uzsākti jau 18 kriminālprocesi par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, kas faktiski bija advokātes intensīvu pūliņu rezultāts. Tomēr runājot par šo traģēdiju, intervijā žurnālam “Ieva” Stukāns izteicās: “Neesmu izpētījis visus lietas materiālus, bet manā pašreizējā izpratnē sieviete izdarīja visu. Pats galvenais – viņa aizgāja pie advokātes un advokāta pienākums ir sniegt kvalitatīvu juridisku palīdzību. Ja advokāte redzēja, ka attiecīgajā struktūrvienībā ir vienaldzība, vajadzēja pieteikties un pie manis atbraukt!”

Jāatzīmē, ka nogalinātā sieviete ar izmisuma pilnu vēstuli bija vērsusies arī pie paša ģenerālprokurora, taču viņš to nav pat izlasījis – tā nodota izpildīšanai ierindas prokuroram, kas nekādu reālu darbību sievietes aizsargāšanai nav veicis. “Sievietes advokāte rīkojās ļoti nekorekti, sacīdama, ka ģenerālprokurors nereaģēja. Iesniegumi ģenerālprokuratūrai tiek pārsūtīti attiecīgai struktūrvienībai – tāds ir organizatoriskais darbs. Es šo vēstuli nelasīju. Skaidrs, ka daudzās lietās cilvēki kaut ko raksta ģenerālprokuroram. Ja man jāizlasa katra vēstule, nekam citam nebūtu laika. Ja man kaut ko raksta Saeimas deputāts, es šo vēstuli izlasīšu. Ja kādu dokumentu atsūta ministrs, arī tas nonāks pie manis personīgi. Bet es pats nekad nevarēšu izlasīt visu, ko man raksta par 40 tūkstošiem lietu” – intervijā saka Stukāns.

Šie izteikumi izraisīja pamatīgu sašutumu Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā, un tos, neraugoties uz Stukāna publisko atvainošanos, izskatīja Tieslietu padome.

Padomes lēmumā ir teikts: “Tieslietu padome atzina par nepieņemamu ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumu žurnālā “Ieva” un aicināja turpmāk ievērot profesionālo ētiku, kā arī rūpīgi izvērtēt publiskās komunikācijas saturu un formu. Padome atzīst, ka J. Stukāna izteikumi saistībā ar Jēkabpils novadā notikušo slepkavību, pasakot, ka cietušās advokāte viennozīmīgi varēja darīt vairāk, konkrētajā kontekstā ir bijis nekorekts, un tas varēja aizskart gan cietušās pārstāvi, gan advokatūru kopumā, tāpēc arī raisījis sabiedrībā plašu rezonansi un nosodījumu. Konkrētajā gadījumā Tieslietu padome nerod pietiekamu pamatu atzinumam, ka ģenerālprokurora J. Stukāna izteikumi būtu tādi, par kuriem būtu nepieciešams ierosināt ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.”

Jāatgādina, ka “Prkuratūras likumā” kā ģenerālprokurora atlaišanas pamats 41. pantā ir minēti – “pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas sekas”, kā arī “pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.’

Tiesa gan šī nav pirmā reize, kad ģenerālprokurora Stukāna izteikumi izraisījuši zināmu neizpratni un rezonansi sabiedrībā.

ECT spriedumus var ignorēt un nevainības prezumpcijas nav

2019. gada septembrī tolaik vēl Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā būdams, Stukāns piedalījās Tieslietu ministrijas un ASV kopīgi rīkotā ekspertu paneļdiskusijā. Runājot par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, kuri ir kā sekas nekvalitatīvi izmeklētām un izskatītām lietām, kas bieži vien arī pārsniedz saprātīgus termiņus, viņš izteicās: “Bet es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas.”

Savukārt šī gada aprīlī, piedaloties TV24 raidījumā “Kārtības rullis” Stukāns faktiski apšaubīja vienu no tiesību jomas pamatprincipiem – nevainības prezumpciju. Tā paredz, ka jebkurš cilvēks ir nevainīgs līdz brīdim, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā paredzētajā kārtībā. Uz raidījuma vadītāja Armanda Pučes jautājumu, kur kriminālprocesā paliek sacīkstes princips, kad tiesa vērtē apsūdzības un aizstāvības argumentus, Stukāns atbildēja: “Tur jau tā lieta, ka advokāti ir aizmirsuši, ka nevar būt nekāda sacensība Latvijas kriminālprocesā. Jo prokurors un izmeklēšana izmeklē lietu līdz brīdim, kamēr ir savākti pierādījumi un advokāts netiek pielaists pie lietas. Advokāts lietu ierauga tikai tad, kad tā tiek nosūtīta uz tiesu. Un tad sākas nevis sacensība, bet aizstāvība. Advokāta pienākums ir izvērtēt vai process noticis likumīgi un vai nav izdarīti pārkāpumi un norādīt uz pierādījumu pieļaujamību, attiecināmību vai ticamību. Un tiesnesim pēc šiem kritērijiem ir jāizvērtē.”

Savukārt “Latvijas radio” raidījumā “Krustpunkts” atbildot uz žurnālista jautājumu par ļoti ilgo izmeklēšanu “Rīgas satiksmes” kriminālprocesā, kuras laikā daži figuranti turamie ir jau nomiruši, Stukāns lakoniski atbildēja: “Dievs viņus ir sodījis. Katrs zina ko viņš ir darījis un par ko viņam ir jāatbild.”

Vai vēl viens Cinkmaņa skandāls

Maija beigās Latvijas radio tika atskaņots sižets, kur kāds anonīms prokurors, nosaukts par Jāni, visai skarbi kritizēja reformas prokuratūrā naudas atmazgāšanas apkarošanā  un apšaubīja savu kolēģu kompetenci, apgalvojot: “Viņi nav saņēmuši ne atbilstošu apmācību, viņiem, cik man zināms vismaz 90% gadījumu nav nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem, nerunājot par organizētām grupām.” Intervijā ir vēl vairāki izteikumi, kuros apgalvots ka naudas atmazgāšanas apkarošanā savulaik ieviestā sistēma prokuratūrā nu ir neatgriezeniski sagrauta un nekādu panākumu šajā jomā vairs nebūs. Izmantojot to pašu šifrēšanas programmu, ar kuru intervētās personas balss tikai pārveidotu, portālam pietiek.com izdevis to atjaunot sākotnējā versijā. Pēc portāla apgalvojuma, šo interviju ir sniedzis prokurors Uldis Cinkmanis un tur ievietotie balss fragmenti ( pirms un pēc pārveidošanas), to visai daiļrunīgi arī apliecina.  Jāatzīmē, ka gadījumā, ja tā ir taisnība, tad prokurors ir pārkāpis prokuratūras iekšējos normatīvos aktus par kārtību, kādā notiek saziņa ar masu medijiem. Tāpat prokurors ir pārkāpis veselu rindu Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa pantus – piemēram 32. pantā ir teikts, ka “prokurors nerisina domstarpības ar kolēģiem, izmantojot plašsaziņas līdzekļu starpniecību.”

Jauns. lv vērsās ģenerālprokuratūrā pēc skaidrojuma un ar preses sekretāres Aigas Eidukas starpniecību no Cinkmaņa tika saņemta atbilde: “Es neesmu devis interviju Latvijas radio. Prokuratūrai ir noteikta kārtība, kādā tiek veikta saziņa ar preses pārstāvjiem, kuru es vienmēr esmu ievērojis un ja man būtu, ko teikt presei, es to darītu, ievērojot prokuratūras iekšējos aktus. Esmu noklausījies minēto interviju, konstatējis, ka ierakstā dzirdamā balss ir mainīta un jebkādas asociācijas ar manu balsi ir spekulācija.”

Savukārt atbildot uz jautājumu, vai prokuratūra mēģinās noskaidrot intervijas devēju un kā prokuratūra vērtē viņa izteikumus atbilde bija vēl lakoniskāka: “Prokuratūra šobrīd nesaskata nepieciešamību vērtēt anonīmas personas izteikumus Latvijas radio. Prokuratūras vadība novērtē viedokļu dažādību.”

Jāatzīmē gan, ka no juridiskā viedokļa Cinkmaņa atbilde ir visai izvairīga.

Atgādināsim, ka Cinkmaņa vārds ir saistīts ar diviem pamatīgiem skandāliem. Viņš tika pieķerts plaša apjoma plaģiātismā savā bakalaura darbā, un Latvijas Universitātes dome pieņēma lēmumu par bakalaura diploma anulēšanā. Vienlaikus tika norādīts uz iespējamo plaģiātismu arī maģistra darbā, taču, nevērtējot eksperta slēdzienu, LU atzina, ka tajā ir tikai būtiski trūkumi. Jāatzīmē, ka šajā gadījumā, atbildot uz jauns.lv jautājumiem, Cinkmanis līdz pēdējam brīdim apgalvoja, ka ar plaģiātismu nav nodarbojies.

Tāpat Cinkmanis izcēlās, apmeklējot smagā metāla grupas koncertu koncertzālē “Gora”, tās kafejnīcā apmeklētāju klātbūtnē atļaujoties rupjus un nepiedienīgus izteikumus. Šajā gadījumā viņš tika cauri ar publisku atvainošanos.

Jautājumā par anonīmo interviju galīgo skaidrību varētu viest oficiāla ekspertīze, taču jautājums, vai tai ir atrodams tiesiskais pamatojums.